Tikai 2,3 balles no piecām – tāda ir Liepājas Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas "atzīme" valsts augstskolu kā zinātnisko institūciju vērtējuma skalā, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, raksta žurnāls "IR".

Piecas balles valsts augstskolu kā zinātnisko institūciju vērtējuma skalā nav piešķirtas nevienai valsts augstskolai, augstāko vērtējumu – 4 balles – saņēmusi Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Kultūras akadēmija un Mākslas akadēmija. Trīs balles piešķirtas Vidzemes Augstskolai, Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Ventspils Augstskolai.

Līdz ar to LiepU nespīd papildu finansējums, ko Izglītības ministrija iecerējusi piešķirt tiem 16 institūtiem un augstskolu pētniecības platformām, kuru zinātniskais darbs piecu ballu skalā novērtēts ar četri vai pieci. Papildus valsts piešķirtajam finansējumam šīs institūcijas zinātnei turpmākajos gados saņems vēl nelielu "piešprici" — tām sadalīs 10% no visa zinātnes bāzes finansējuma, kas, piemēram, šogad plānots 28 miljonu apmērā, raksta žurnāls.

Tiesa, ir augstskolu zinātniskās pētniecības platformas, kā Daugavpils Universitātes matemātikas, fizikas, ķīmijas zinātņu joma vai Jūras akadēmija, kas novērtētas ar viszemāko atzīmi – vienu balli. Šāda vērtējuma dēļ valsts zinātnes nauda var tikt liegta vispār.

Taču, sadalot valsts naudu zinātnē, ministrijai ir jāspēj stimulēt pārmaiņas arī zemāk novērtēto institūciju darbā. Precīzs mehānisms, kā sasaistīt izvērtējuma rezultātus ar naudas sadali, būs ministrijas ziņojumā valdībai, kam jābūt gatavam pusgada laikā, un, kamēr Augstskolu likuma grozījumi vēl tiek gatavoti 3. lasījumam, nav īstas skaidrības, vai pēc nākamā izvērtējuma zinātnes bāzes nauda tiks institūcijām, kas novērtētas ar divām ballēm jeb "apmierinoši", raksta "IR".

Liepājas Universitātes rektore Dace Markus žurnālam gan pārliecinoši apgalvojusi, ka nākamais izvērtējums "nebūs, nebūs tik zems". Markus ieskatā LiepU

ir potenciāls attīstīt pētniecību humanitāro un mākslas zinātņu jomā, pedagoģijā un arī ekoloģijā,

kur ir iespējas izcelties labākajiem universitātes dabaszinātņu un inženierzinātņu speciālistiem.

38 ekspertu grupa, tostarp zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju konsultāciju uzņēmums "Technopolis Group, kas rīkoja zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu, vērtēšanu uzsāka 2019. gadā, bet "Covid-19" dēļ pabeidza pērn un publiskoja tikai šogad.