Karls Ludvigs Tečs. Attēls no Jirgena Šmita "Liepājas hronikas 1732-1748".

(Turpinājums. Sākumu sk. ŠEIT)

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūtu, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Universitātes bibliotēku īsteno projektu "Kolektīvs pētījums par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku un pilsētas kultūrvidi gadsimtu gaitā".

Turpinot informēt lasītājus par interesantiem faktiem un notikumiem no Liepājas, tās bibliotēkas un grāmatniecības senas un nesenas vēstures, piedāvājam kodolīgu ieskatu Karla Ludviga Teča veikumā.

***
1742. gadā Karls Ludvigs Tečs (Karl Ludvig Tetsch, 1708-1771) lika pamatakmeni Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcai.

Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca, attēls no Libausche Kalender 1875 frontispisa.

Pērnā gadā ar Liepājas muzeja un Liepājas Universitātes gādību klajā nākušajā birģermeistara Jirgena Šmita "Liepājas hronikā 1732-1748", lieliskā Arnolda Bērza tulkojumā, detalizēti atspoguļota šīs sakrālās celtnes tapšana. Par hronikas autora personīgo skatījumu uz būvniecības gaitu, kurā savijas patiesa dievbijība un misijas apziņa ar precīzu būvmateriālu un būvdarbu uzskaiti, Liepājas 246. gadskārtas konferencē aizraujoši un izsmeļoši referēja Liepājas Universitātes asociētā profesore Sigita Ignatjeva.

Tečs ir viena no Liepājas ievērojamākajām personībām. Nācis pasaulē Kēnigsbergā, viņš tur devās skolas gaitās un uzsāka teoloģijas studijas universitātē, kurā studējusi nozīmīga daļa no Liepājas intelektuālās elites. Tomēr, jau itin drīz, lai izvairītos no karadienesta, Tečs turpināja studijas Dancigā un vēl pēc gada uz Rostokas Universitātē, kur ieguva maģistra grādu filozofijā. Pēc studijām Rostokā viņš lasīja lekcijas filozofijā un 1730. gadā ieradās Liepājā, lai apciemotu kādu attālu radinieku cienījamos gados. Pazīšanās ar godājamo padomnieku Mihaelu Ruprehta kungu, Liepājas birģermeistara Albrehta Ruprehta dēlu, domājams, viņam sniedza iespējas labāk iepazīt Liepājas izglītotās aprindas. Šai laikā dažādu kaišu un gadu nastas  nomāktais vācu draudzes mācītājs Mihaels Rode ļāva Tečam ik nedēļas baznīcā teikt sprediķi, kas tika uzņemts ar lielu atsaucību. Veselībai pasliktinoties, sirmais mācītājs lūdza Jirgenam Šmitam izteikt Liepājas rātei lūgumu, kas tika iegrāmatots sēdes protokolā: " [..] viņš [mācītājs Rode] šo dārgo draudzi 22 gadus kā uzticams skolotājs, atbilstoši saviem spēkiem, cik lielais Dievs tos viņam devis, pastāvīgi uzticīgi vadījis, bet no šī brīža ierosina un lūdz un pieprasa, lai Godājamā un Viedā un Cienāmā Rāte [..] aicinātu un ieceltu viņam par adjunktu maģistru Teča kungu."

Tečs raksturots kā darbīgs, tīras ticības cilvēks, kurš var kā pienākas stāties draudzes priekšā, ir ortodokss un vedis labu dzīvi un darbību. Lai gan Teča vēlēšanu priekšvakarā neiztika bez pretstāves un karstām diskusijām, 2. aprīlī viņš tika ievēlēts par mācītāja adjunktu. Kad mācītājs Rode devās mūžībā Tečs ieņēma viņa amatu. Par Teča interesēm var spriest no Liepājas Mājas kalendārā 1931. gadam publicētā fragmenta no Rottermunda hronikas: "1744. gadā Tečs tika ievēlēts arī par Grobiņas diecēzes prāvestu, taču pēc pusotra gada no šī amata atkāpās, lai varētu pilnībā nodoties savai draudzei un daudzveidīgai literārai darbībai." Un tiesa, Teča raksti guva atzinību.

Gadu pirms atkāpšanās no prāvesta amata, 1743. gadā, Kēnigsbergā nāca klajā Liepājas baznīcu vēsture, kuras garais virsraksts vēsta, ka tas ir pirmais Kurzemes baznīcu vēstures veidošanas mēģinājums, "kurā pēc vērtīgiem dokumentiem, no kuriem daži līdz šim nav bijuši zināmi" atspoguļotas Liepājas baznīcu sākumi un virzība, "kā arī citas šo baznīcu vēsturei piederošās īpatnības".

Ar to tika likts pamatakmens slavenajai "Kurzemes baznīcu vēsturei", kura iznāca trīs sējumos – no 1767. līdz 1770. gadam, un kalpojusi un joprojām kalpo kā vērtīgs izziņas avots daudzām pētnieku paaudzēm, jo tajā baznīcas vēsture cieši savijas ar sabiedrības vēsturi.

Karla Ludviga Teča "Kurzemes baznīcu vēstures" 1. sējuma titullapa.

Darbīgais Tečs līdztekus kalpošanai baznīcā, vēstures pētīšanai un rakstīšanai ir veicis vēl kādu nozīmīgu ieguldījumu, licis vēl vienu pamatakmeni Liepājas kultūras vēsturē, proti, sācis veidot baznīcas bibliotēku. Lai gan šis fakts sākotnēji nešķiet ievērojams, tomēr, laikam ritot, tas devis jaunu iedvesmu – "baznīcas bibliotēkas dibināšana, iespējams, rosinājusi šodienas pilsētas bibliotēkas sākumus", šādu hipotēzi izsaka Aleksandrs Vēgners savā 1898. gadā izdotajā "Liepājas pilsētas vēsturē". Un, domājams, viņam ir taisnība, jo Liepājas pilsētas un lasāmbibliotēku dibināja ar Teču labi pazīstamais mācītājs Grunts. Par abu bibliotēku saikni liecina vēl šodien Vecbibliotēkā atrodamās grāmatas smalkos balta pergamenta iesējumos ar baznīcas zīmogu uz muguriņām. Dažas šāda iesējuma grāmatas 20. gadsimta 30. gados ir ziedotas Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātei. Kādā no baltajām grāmatām atrodas Teča ieraksts, vēstot, ka mācītājs dāvā to Liepājas bibliotēkai.

Karla Ludviga Teča ieraksts bibliotēkai dāvātā grāmatā.

Grāmata ar Teča ierakstu ir vācu mācītāja un publicista Georga Dedekena latīņu un vācu valodā sarakstītā "Thesauri Consiliorum et Decisionum" (1623), proti, traktāts par sirdsapziņas izmeklēšanu.

Grāmata ar Teča ierakstu – Georga Dedekena "Thesauri Consiliorum et Decisionum" (1623), zem izdošanas gada atzīmēta cena.

Tā bija paredzēta kā ceļvedis luterāņu mācītājiem par strīdīgu ikdienišķu lietu juridisko un morālo izvērtēšanu.

Karla Ludviga Teča liktie Trīsvienības baznīcas pamatakmens, Kurzemes baznīcu vēstures pamatakmens un bibliotēkas pamatakmens, šķiet, piedalās ēkas stabilitātes nodrošināšanā.

(Turpmāk vēl)