(Turpinājums. Sākumus sk. ŠEIT)


Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūtu un Latvijas Nacionālo bibliotēku projekta "Kolektīvs pētījums par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku un pilsētas kultūrvidi gadsimtu gaitā" ietvaros turpina informēt lasītāju par interesantiem faktiem un notikumiem no Liepājas, tās bibliotēkas un grāmatniecības senas un nesenas vēstures.

Šoreiz piedāvājam Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiālbibliotēkas "Varavīksne" vadītājas Unitas Naglas sarunu ar mammu – bijušo Liepājas pilsētas 1. bērnu bibliotēkas (bērnu bibliotēka "Vecliepājas rūķis") bibliotekāri Astrīdu Naglu.


***

Mammu, tu esi beigusi Emīla Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu. Kāpēc izvēlējies strādāt bibliotēkā? Vai tā bija tava pirmā darba vieta?
Pabeidzot mūzikas skolu, mani nosūtīja darbā par mūzikas skolotāju Neretas vidusskolā. Nostrādāju dažus gadus, tad atgriezos Liepājā. Divus gadus biju koncertmeistare kultūras namā pie diriģenta Valda Vikmaņa. Esmu bijusi gan aptiekas, gan Liepājas Televīzijas stacijas darbiniece. Tad avīzē izlasīju sludinājumu, ka pilsētas izpildkomitejas dzīvokļu pārvaldē nepieciešama darbiniece. Sarunas laikā sanāca tā, ka man piedāvāja darbu Liepājas pilsētas 1. bērnu bibliotēkā. Tā arī 1967. gadā sākās manas darba gaitas bibliotēkā.

Savu bērnību bieži pavadīju pie tevis bērnu bibliotēkā. Vai pati kā bērns arī esi lasījusi grāmatas bērnu bibliotēkā?
Jā, atceros, ka apmeklēju Liepājas Valsts zinātnisko bibliotēku. Tie bija piecdesmitie gadi. Ja pareizi atceros, Bērnu nodaļa bija pirmajā stāvā. Bibliotekāre man piedāvāja lasīšanai grāmatas. Ievērojusi, ka biežu nāku un daudz lasu, atļāva pašai iet pie plauktiem un izvēlēties lasāmvielu.

Par ko tev patika lasīt un kāda bija mīļākā grāmata?
Bērnībā lasīju tikai pasaku grāmatas. Mīļākās bija brāļu Grimmu pasakas. Mīlestība uz grāmatām man ir no mammas. Kad mācījos mūzikas vidusskolā, mana literārā gaume jau bija mainījusies. Patika dažādu žanru literatūra.

Kādi bija pirmie iespaidi par bibliotekāres darbu?
Toreizējai bibliotēkas vadītājai Ernai Jansonei paziņoju, ka bibliotēkā esmu uz neilgu laiku, jo man te būs garlaicīgi. Vēlējos strādāt skolā par mūzikas skolotāju. Bibliotēkā biju 1.-3. klašu abonementa vadītāja. Arī darbs ar bērniem, tikai nedaudz atšķirīgs.

Vai zināji, ka 1. bērnu bibliotēkai ir sena un īpaša vēsture? Mani tā ieinteresēja, un es padalīšos interesantos faktos par bērnu bibliotēkas izveidi Liepājā.

Bibliotēkas aizsākumi meklējami 1919. gadā, kad Liepājas pilsētas bibliotēkā tika izveidota atsevišķa bērnu nodaļa, kuras iniciators bija bibliotekārs un bibliogrāfs Voldemārs Caune.

1947. gada maijā, paplašinot pastāvošo Bērnu nodaļu, tika atvērta atsevišķa 1. bērnu bibliotēka. Tā gan atradās turpat, Zivju ielā 7, trešajā stāvā. Bibliotēkai bija iedalītas divas telpas – abonements un lasītava.


Liepājas pilsētas darba ļaužu deputātu padomes izpildu komitejas dokumenta kopija – lēmums par 1. bibliotēkas atvēršanu.


Kur atradās bibliotēka, kad Tu sāki strādāt?
Bibliotēka bija Liepājas centrā – Ļeņina (tagad Lielā) ielā 10, kur tā atradās no 1952. gada.


Bibliotēka jaunajās telpās Ļeņina (tagad Lielā) ielā 10. Foto no bibliotēkas arhīva.


1972. gadā bibliotēkas telpas tika paplašinātas par 65 kvadrātmetriem, tika iekārtots 1.-3. klašu abonements un pārvietojamais fonds. Jaunajās

abonementa telpās bija mākslinieka Alberta Betuža veidotas logu vitrāžas,

no kurām pretī raudzījās gan Runcis Zābakos, gan Pepija Garzeķe, gan vesela rinda citu pasaku un iemīļotu stāstu varoņi.

Voldemārs Caune ir teicis, ka bērnu nodaļai nepieciešams īpašs bibliotekārs, vēlams ar pedagoģisko izglītību. Kā apguvi bibliotekāra profesiju un iemaņas?
Pieredze pedagoģiskajā darbā ar bērniem man jau bija. Kad gadu biju nostrādājusi bibliotēkā, vadītājas mudināta, iestājos neklātienes nodaļā Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. Ieguvu bibliotekāra kvalifikāciju.


Astrīda Nagla (otrajā rindā otrā no kreisās) Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma izlaidumā 1971. gadā. Foto no Astrīdas Naglas personīgā arhīva.


Zināms, ka pirmajos bibliotēkas pastāvēšanas gados bieži mainījās vadītāji, visilgāk par bibliotēkas vadītāju (1951-1973) strādājusi Erna Jansone. No 1973. gada bibliotēkā par vadītāju strādāja Edīte Tiltiņa.

Jā, savā darba mūžā esmu pieredzējusi vairākas vadītājas. Tevis jau pieminētās, kā arī Sholastiku Rinču un Ilgu Erbu. Katrai vadītājai bija savs vadības stils, savas prioritātes, protams, liela nozīme bija tā laika valsts izvirzītajām nostādnēm…

Kādi bija tavi kolēģi?
Īpaši mīļi ir pirmie kolēģi – Velta Kaulīte, Mirdza Langšteina, Irēna Šterna. Divdesmit septiņu gadu laikā kolēģi ir mainījušies, saraksts sanāktu garš, jo bija kolēģi, kuri bibliotēkā strādāja neilgu laiku. Kolektīvs vienmēr bijis draudzīgs, kopīgi svinēti dažādi svētki. Kā jau radošas profesijas darba veicēji arī balles izdomājām interesantas, spilgtāk atceros Katūna balli, kurai par godu uzšuvu skaistu kleitu. Ir bijuši gan laivu braucieni, gan izbraukumi ar motocikliem, kopīgi šķūrēts sniegs un slidots pa Liepājas ezeru. Atceros arī kopīgās kultūras darbinieku ekskursijas tepat, pa Latviju, uz Lietuvu. Varbūt ne tik jaukas atmiņas saistās ar malkas talkām, jo tās prasīja daudz spēka un izturības.

Bibliotēka atradās otrajā stāvā, bija jākurina septiņas krāsnis.

Malkas šķūnis atradās arī otrajā stāvā, blakus esošā ēkā un neliels tiltiņš savienoja abas ēkas.


1980. gada 14. februārī Astrīda Nagla (otrā no kreisās) ar bibliotēkas kolektīvu Kultūras darbinieku dienā Metalurga kultūras pilī. Foto no Astrīdas Naglas personīgā arhīva.


Kādi bija bibliotēkas lasītāji, ko viņi lasīja?
Lasītāji bija gan zinātkāri bērni, gan bērnudārzu audzinātājas, skolotājas, studenti, vecāki. Bibliotēka sadarbojās ar skolām, skolēnu kultūras namu "Vaduguns", pionieru nometnēm.

Arī tajos laikos bija gan tādi bērni, kuri čakli lasīja grāmatas, gan tādi, kas to darīja ar piespiešanos. Man ir saglabājusies kladīte ar nosaukumu "Nodarbības nesekmīgiem lasītājiem". Bērniem tika uzdots izlasīt kādu grāmatu, atstāstīt tās saturu un atbildēt uz jautājumiem. Patiess prieks bija par to, ja ar laiku šie bērni kļuva par čakliem lasītājiem un grāmatu draugiem.


Bērna vēstule pēc bibliotēkas apciemojuma 1948. gadā.


Vai bez bibliotekāra darba bija vēl kādi pienākumi?
Kad sāku strādāt bibliotēkā, bija jāsāk arī vadīt dažādus pasākumus. Pirmajā reizē bija jāsagatavo grāmatu apskats. Sākumā pieredzes nebija, bet kolēģi palīdzēja ar padomu. Bērnībā jau biju pieradusi pie skatuves, jo esmu pabeigusi Liepājas baleta skolu un atrasties publikas priekšā man nesagādāja grūtības. Gadu gaitā tika organizēti literatūras apskati, bibliotekārās ekskursijas un stundas, jaunākās literatūras informācijas dienas, viktorīnas, konkursi, dzejas dienas, tematiski pasākumi.

Zinu, ka tev ir saglabātas pierakstu klades ar pasākumu scenārijiem.
Jā, tā nu ir sanācis, ka bibliotēkā nemaz tik garlaicīgi nebija. Mani aizrāva darbs ar bērniem, pasākumu organizēšana, man bija ļoti paveicies ar darba kolēģiem! Pasākuma tēmas bija dažādas. Patika organizēt arī muzikālus pasākumus. Tajos iejutos "diriģentes" ampluā. Bibliotēka kļuva par manu vismīļāko darbavietu.

Vai padomju ideoloģijas ietekme bērnu bibliotēkas darbā bija jūtama?
Jā, tāds bija laiks. Šobrīd jau tā ir vēsture. Arī mans Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma masu darba apraksta nosaukums – "Ļeņiniskais lasījums" (veltīts V.I. Ļeņina 100 dzimšanas dienai).

Savā pierakstu kladē atradu scenāriju pasākumam "Tautu draudzības vilciens". Lasot grāmatas 1.bērnu bibliotēkā, J. Raiņa 6. vidusskolas un 10. astoņgadīgās skolas trešo klašu skolēni bija iepazinušies ar piecpadsmit brālīgo tautu bagāto folkloru, dzeju, prozu, bet mājās, kopā ar vecākiem šim pasākumam gatavojot speciālus tērpus, izzināja atsevišķu tautu etnogrāfiju, nacionālos rakstus, dejas, rotaļas. Vilciena maketu meistarīgi darināja kolēģe Irēna Šterna. Vilcienam bija piestiprināts uzraksts "PSRS 50".


Bibliotēkas pasākums "Tautu draudzības vilciens", 1972. gads. Foto no bibliotēkas arhīva.


Kādi rakstnieki, dzejnieki ciemojās bibliotēkā?
Tie vienmēr ir bijuši īpaši ciemiņi bibliotēkā. 70. gados tie bija – Uldis Plotnieks, Olafs Gūtmanis, Zenta Ērgle, Margarita Stāraste, Saulcerīte Viese, Dzidra Rinkule-Zemzare, Laimonis Vāczemnieks, Māris Rungulis…