G. H. Jēgera portrets. Foto no literatūra.lv


(Turpinājums. Sākumu sk. ŠEIT)



Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūtu, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Universitātes bibliotēku īsteno projektu "Kolektīvs pētījums par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku un pilsētas kultūrvidi gadsimtu gaitā".


Turpinot informēt lasītājus par interesantiem faktiem un notikumiem no Liepājas, tās bibliotēkas un grāmatniecības senas un nesenas vēstures, piedāvājam Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētnieka Viestura Zandera sagatavoto publikāciju par īsu laiku Liepājā 20.gs. 20. gados pastāvošo apgādu "Astra"  un tā vadītāju Georgu Haraldu Jēgeru (1880–1946).


"Grāmatas izdot latviešiem ir – varonība" – tā savu dažus gadus garo pieredzi grāmatniecībā vēstulē dzejniekam Edvardam Treimanim – Zvārgulim (1866-1950) 1925. gada Ziemsvētkos ir raksturojis Georgs Haralds Jēgers. Personība, kuru ir velti meklēt gan "Liepājnieku biogrāfiskajā vārdnīcā" (2012), gan Līvijas Labrences izdevumā "Latviešu rakstnieku rokraksti Misiņa bibliotēkā" (1994). Taču tieši šajā bibliotēkā ir atrodami materiāli par G. H. Jēgeru, kas ļauj precīzāk spriest, cik pamatoti ir sava laika presē un atsevišķās vēlāk tapušās publikācijās viņam piedēvētie apzīmējumi: žurnālists, literatūrzinātnieks, filatēlists, literārais afērists un vēl citi. Saglabājusies G. H. Jēgera sarakste dod iespēju labāk izprast vairāku kādreiz populāru un bieži lasītu autoru un tekstu publicēšanas ieganstus un to atbalsi sabiedrībā, tā piedāvā arī citur neatrodamus datus par Liepājas poligrāfisko uzņēmumu un laikrakstu redakciju darba publiski neredzamo daļu. Katrā ziņā turpmāk pētāmu pagātnes liecību vienuviet mūsu rīcībā ir krietni vairāk par šī apraksta varoni, nekā par viņa dēlu Benjamiņu Jēgeru (1915-2005), kuram ir nepārvērtējami nopelni latviešu seniespiedumu apzināšanā krātuvēs ārpus Latvijas un trimdas izdevumu skrupulozā bibliogrāfiskā dokumentēšanā.
 
1880. gada 1. septembrī Cempu pagasta "Sīļos" (tagad Valmieras novads) dienas gaismu ieraudzījušajam Georgam Haraldam Jēgeram dzīve patiesi ir bijusi "raiba kā dzeņa vēders". Mācījies ministrijas skolās Lubānā un Rozulā, pabeidzis pilsētas skolu Valmierā, Jēgers 19. gs. 90. gados publicējas dažādos latviešu preses izdevumos, tostarp 1897. gadā "Baltijas Vēstnesī" vairākos turpinājumos ir lasāms viņa apraksts par tautas bibliotēkām Eiropā un Amerikā.

Taču jau drīz pēc tam G. H. Jēgera dzīves ceļs ved uz impērijas galvaspilsētu Sanktpēterburgu, kur viņš darbojas vairāku krievu preses izdevumu redakcijās. Šeit ar segvārdu Georgijs Ņeļubins publicēta Jēgera apcere par lielkņaza Konstantīna Romanova (1858-1915) dzeju (1902), un šo pašu pseidonīmu Jēgers izmanto, aprakstot ciemošanos pie Pirmā pasaules kara laikā iepazītā krievu gleznotāja Iļjas Repina (1844-1930) tolaik vēl Padomju savienības neokupētajā Somijas teritorijā 1929. gadā. Petrogradu Jēgers neatgriezeniski pamet pēc sarkanā terora saasināšanās 1918. gada vasarā. Tas viņu gan sasniedz arī dzimtenē, kur Pētera Stučkas režīma beigu cēlienā 1919. gada maijā viņš nonāk Citadeles cietumā Rīgā. Taču vēl pirms tam, dažas nedēļas pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, pirmoreiz izmantojot apgāda zīmolu "Astra", Jēgers 20 tūkstošos eksemplāru publicē brošūru "Latvijas valsts pasludināšana 18. novembrī 1918. g.". Izdevumu, kas ir viens no pašiem pirmajiem mūsu valsts neatkarības pirmajā posmā.


Latvijas valsts pasludināšana. Rīga, 1918.


Drīz pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Jēgers dodas uz Liepāju, kur laikraksta "Jaunākās Ziņas" uzdevumā satiekas uz kuģa "Saratov" ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani, un intervija, kuras mērķis ir mazināt informācijas nepietiekamību un kliedēt baumas, tiek publicēta 1919. gada 18. jūnijā. Liepāja arī kļūst par G. H. Jēgera mājvietu līdz pat 1927. gada septembrim. Jau 1920. gadā Jēgers sāk izdot pastmarku kolekcionāriem adresētu mēnešrakstu "Der Baltische Philatelist", kas turpina iznākt līdz pat 1929. gadam, kad Jēgers ir jau pārcēlies uz Rīgu. Savukārt 1924. gadā G. H. Jēgers piesaka komandītsabiedrību "Astra" un divas tās izdotās grāmatu sērijas: "Daiļrakstniecības tautas bibliotēku" un "Politisko tautas bibliotēku". Kopskaitā 19 grāmatas, kuras tiek piedāvātas par 40-50 santīmiem.


J. Mednieks. Jēkabs Janševskis un viņa mūža darbs romāns "Dzimtene". Rīga – Liepāja, 1924.


Pirmā no sērijām piedāvā ne tikai daiļdarbus: dzeju, prozu vai lugas, bet arī publicistiku. Tā blakus vairākiem pēc paša Jēgera izteikumiem domubiedra, rakstnieka un laikraksta "Kurzemes Vārds" redaktora (1923-1926) Haralda Eldgasta (1882-1926) tekstiem, sērijā iespiesta arī rakstnieka Andrieva Niedras (1871-1942) apcere "Dzīvais mironis: atbilde Viktoram Eglītim" (1924). Tā ir savulaik populārā autora reakcija uz gadu iepriekš publicēto V. Eglīša (1877-1945) pamfletu, kas īpašu skanējumu iegūst laikā, kad Niedra ierodas Latvijā no savas pēdējo gadu mītnes vietas Klaipēdas apgabalā un tiek tiesāts par prettiesisku darbību 1919. gadā. Vēstulē E. Treimanim – Zvārgulim Jēgers izsaka pieļāvumu, ka par šīs grāmatas publicēšanu viņu noķengās par niedristu, bet "tā kā es visu savu mūžu esmu aizvien uzstājies un kur varējis kaitēt "sarkanajiem", tad man tas viss gluži viena alga". Zināmā mērā, kā iešana pret straumi ir paša Jēgera ar viņa latviskoto uzvārdu Mednieks iespiestā apcere "Jēkabs Janševskis un viņa mūža darbs romāns "Dzimtene"" (1924), kas cenšas popularizēt viņaprāt kritikas nepietiekami novērtēto rakstnieku.


K. Merts. No Latvijas sarkanā valdnieka līdz emigrantam. Rīga – Liepāja, 1924.


Arī "Politiskās tautas bibliotēkas" ievirze ir nepārprotama – "novērst sāpīgi sajūtamo trūkumu pēc valstiski nacionālā garā izturētas, saturā bagātas un vērtīgas politiskās literatūras". Par to, vai to nodrošina G. H. Jēgera publicētie autori var domas dalīties. Taču arī šajā gadījumā apgāda "Astras" autoru izvēlē grūti saskatīt konjunktūru. Šajā sērijā citu starpā ir iespiesta arī Jēgeram līdzīgi dēkainu mūžu piedzīvojušā rakstnieka Kārļa Lapiņa (1895-1942) ar segvārdu Merts iespiestā grāmata "No Latvijas sarkanā valdnieka līdz emigrantam" (1924) un bez pietiekamas argumentācijas 20. gadu sākumā demobilizētā Kurzemes kājnieku divīzijas komandiera pulkveža Kriša Ķūķa (1874-1945) rakstu izlase "Visu par Latviju!".


Rakstu vaiņags H. Eldgasta piemiņai. Liepāja, 1926.


Jau pēc Liepājas atstāšanas iznāk G. H. Jēgera sastādītais rakstu krājums pāragri mirušā H. Eldgasta piemiņai (1926). Turpmākajos gados pa laikam žurnālā "Zeltene" var lasīt Jēgera intervijas ar rakstniecēm, aktrisēm un citām sabiedrības uzmanības lokā nonākušām personībām un daļa no šiem tekstiem ir apkopoti krājumā "Sarunas: latvju sievietes mākslā un darbā" (1940). Atkārtotās padomju okupācijas priekšvakarā Jēgers dodas bēgļu gaitās, un 1946. gada vasarā viņš tiek guldīts Zalcburgas pilsētas kapos Austrijā. Iespējams, arī tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņa vārds mums līdz šim ir pasvešs. Lai arī G. H. Jēgera darbības laiks latviešu grāmatniecībā ir pavisam īss un nav kvantitatīvi iespaidīgs, arī viņš ir atstājis savus, vēl rūpīgāk izzināmus nospiedumus Liepājas kultūras vēsturē. 


(Turpmāk vēl)