Ērģeļu prospekts. Foto no Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda arhīva. 2016.gads.

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir ne tikai dievnams, bet arī otra ievērojamākā Liepājas koncertzāle aiz "Lielā dzintara". Tieši tāpēc tās atjaunošanā iesaistījās arī pašvaldība. Taču gan dievnams, gan koncertzāle nevar pastāvēt bez ērģelēm, kas vienlaikus ir gan katedrāles dvēsele, gan nepieciešams instruments koncertzālei.


Turklāt Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles, nacionālās nozīmes mākslas piemineklis, ir īpašs instruments, kuram nav līdzinieka visā Eiropā, pat pasaules mērogā


– tā teicis šī instrumenta būvvēstures pētnieks, ērģeļu meistars Mikus Dzenītis, pamatojot sacīto ar faktu, ka tas ir pasaulē vienīgais Henriha Andreasa Konciusa* būvētais mehāniskais instruments, kurš joprojām skan. Ne velti Liepājas instrumentu pirms dažiem gadiem rūpīgi pētīja holandiešu un beļģu ērģeļmeistari, lai uztaisītu precīzu tā vecākās daļas (to veido 26 no 131 stabules) kopiju, kas tagad uzstādīta vienā no Lēvenas pilsētas dievnamiem Beļģijā.


Kā portālam irliepaja.lv pastāstīja "Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda" vadītāja Ilze Vitāle, dievnama fasādes renovācija tuvojas nobeigumam, un tas varētu notikt līdz aprīļa beigām. Arī trūkstošie līdzekļi, kas radās torņa atjaunošanai nepieciešamo papildu izmaksu dēļ, daļēji ir sagādāti. Fonds šobrīd ir izvirzījis kā prioritāti šo līdzekļu savākšanu. Pēc šiem darbiem fondu, kurš uzņēmies visu ar dievnama atjaunošanu saistīto darbu un finanšu piesaistes koordinēšanu, gaida jauns izaicinājums – restaurāciju jau sen gaida arī unikālais instruments.


Ērģeļu restaurācija – "citas kurpes"
Fonda darbiniekiem ir tikai divas rokas, kas nevar padarīt vairāk, kā spēj, saka Ilze Vitāle.


"Nevaram uzreiz ielēkt citās kurpēs. Līdz šim visi spēki un uzmanība tika koncentrēta uz paša nama atjaunošanu. Jo pat ērģeļu meistari saka: vispirms jumts un ēka, un tikai tad instruments. 2017. gadā tika nolemts, ka turpmākos divus gadus nekādi ērģeļu atjaunošanas darbi nebūs, jo tas nav iespējams, kamēr ēkā strādā būvnieki. Tagad ērģeļu restaurāciju varētu turpināt, taču mēs redzam, ka ir nepieciešama arī katedrāles interjera restaurācija, un tas nozīmē, ka atkal būs jānodrošina pilnīga aizsardzība pret būvniecības putekļiem un iespējamiem apmetuma nobirumiem".


Fonds radis visu darīt secīgi un pakāpeniski – sākot ar pamatiem, jumtu, fasādi, interjeru, beidzot – ar ērģelēm. Lai varētu sākt atjaunošanas darbus, vispirms vajadzīgs tehniskais projekts. Kad ir tehniskais projekts, var meklēt un piesaistīt finansiālos līdzekļus. Tāds ir plāns attiecībā uz interjera atjaunošanu. Taču, saka Ilze Vitāle, ja tagad visa uzmanība tiks veltīta interjeram, tas nenozīmē, ka ērģeles būs pavisam atstātas novārtā.


Nelieli ērģeļu restaurācijas darbi notiek visu laiku, piemēram 2016. gadā par Tieslietu ministrijas piešķirtajiem 12 375 eiro ("Dotācijas reliģiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem") SIA "Ērģeļu darbnīca" restaurators Alvis Melbārdis atjaunoja manuāļa (klaviatūras) "Hauptwerka" daļas pulpetes, vējlādes, stabules un šperventiļus.


Arī iepriekš notikusi gan ērģeļu izpēte, gan atsevišķu daļu restaurācija.


Kopumā pēdējo desmit gadu laikā pēc fonda aprēķiniem ērģeļu restaurācijā un uzturēšanā ieguldīts vairāk nekā 115 tūkstoši eiro.


Draudze saka paldies Kultūras pārvaldei, kas nu jau gadus septiņus ik gadu piešķir nepieciešamos aptuveni 3000 eiro instrumenta uzturēšanai – skaņošanai, apkopei un sīkākiem darbiņiem, piemēram, ērģeļu pogu uzrakstu atjaunošanai, kas tika paveikta pērn.


Atkal būs jāmeklē finansiālie līdzekļi
Pirms pieciem gadiem veiktās aplēses liecināja, ka pilnīgai ērģeļu restaurācijai nepieciešams vismaz miljons eiro. Cik daudz naudas vajadzētu šodien, fonda vadītāja nevar pateikt. Ir pagājuši gadi, un nepieciešama jauna izpēte un aprēķins. Taču jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka ne draudzes, ne fonda rīcībā tādu līdzekļu nav. Nāksies meklēt fondus, atbalstītājus, ziedotājus.


Jācer, ka arī pašvaldība uzskatīs par goda lietu palīdzēt atjaunot instrumentu, jo katedrāle kalpo arī kā tūrisma objekts un, protams, koncertzāle


– kā zināms, lai gan sākotnēji bija plānots, ka koncertzālē "Lielais dzintars" tiks iebūvētas arī ērģeles, tas nenotika.
Ilze Vitāle aicina ikvienu droši ziedot ērģeļu atjaunošanai – ja ziedotājs būs norādījis, ka nauda dāvāta šim mērķim, tā netiks izlietota citām vajadzībā.


*Koncius nebija pirmais (un arī ne pēdējais) Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu būvnieks, taču viņš 1758. gadā uzstādīto instrumentu 1774. gadā pilnībā pārbūvēja, jo tas nebija pietiekami labs, un tieši šī arī ir ērģeļu unikālākā un senākā daļa.

Ziedojumiem:
Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds
Juridiskā adrese: Lielā iela 9, Liepāja, LV–3401
Reģ. Nr. 40008108234
Swedbank, kods HABALV22
Ziedojumu konts: Konts LV91HABA0551015229804