Bijušais Liepājas mērs Jānis Vilnītis pēc vēlēšanām atteica interviju portālam irliepaja.lv, jo uzskatījis, ka jebkādi papildu komentāri varētu traucēt jaunās domes darbu. Pēc pusgada deputāts Jānis Vilnītis piekrita tikties un atbildēt uz portāla jautājumiem.

Aizvadītajā nedēļā nobalsojāt par 2022. gada budžetu. Kā to vērtējat, vai kas svarīgs palika "aiz kadra"?
Šis ir budžets, ko es kā mērs neesmu virzījis, taču, tā kā vadu pastāvīgo Kultūras, izglītības un sporta komiteju un tā kā pēc pašreizējā mēra ieceres komitejām ir lielāka atbildība nekā bija iepriekš, savu darbu esmu darījis pamatīgi. Visi trīs – izglītības, kultūras, sporta – budžeti ir lieli, izglītības – vislielākais, un esmu tajos visos iedziļinājies. Par tiem plus mīnus simts miljoniem eiro, ko esam apstiprinājuši, varu teikt, ka tas ir uzturēšanas budžets, tajā nav nekā attīstībai. Izglītībā ir ielikti 300 000 eiro, lai pabeigtu iesāktos remontus, piemēram, 7. vidusskolas sanitāros mezglus, kaut kādiem darbiņiem bērnudārzos, taču nav nekam, kas būtu no jauna iesākams. Jaunām lietām paredzēts attīstības budžets, un par to mēs vēl cīnīsimies februārī, martā.

Lielā izšķiršanās, par ko jau mērs Gunārs Ansiņš runāja, bija par pašvaldības darbinieku algu palielinājumu.

Aptuveni pusotrs miljons tam ir atvēlēts, un, vidēji ņemot, algas pielikums ir ap 10%. Vai vajadzēja tieši tagad? Grūti pateikt. Iniciatīva nāca no Ansiņa kunga, arī izpilddirektors to atbalstīja. Uzklausījām, un mēra bažas ir, ka darbinieki var pamest pašvaldību. Un tas jau notiek. Statistikas cipari liecina, ka sabiedriskais sektors atpaliek no privātā. Taču lielāko daļu no papildu ienākumiem no IIN, no NĪN, joprojām arī no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas parādījās, šis algu pielikums ir "noēdis".

Labi ir tas, ka savlaicīgi uzturēšanas naudu esam iedevuši, arī kultūrā, sportā esam vismaz iezīmējuši kontrolciparus un redzam, ka ir nauda pasākumiem. Piemēram, kultūrā esam paredzējuši resursus "Pūt, vējiņi!" atklāšanai. Izglītībā daudz naudas paņem visi mūsu "jaunie stāsti", piemēram, bērnudārzs "Prātnieks", bērnudārza "Mazulītis" papildu grupas 8. vidusskolā, Metodiskais centrs, ko tikko palaidām – aiz tā visa ir algas, mūsu jaunie darbinieki. Sportā lielākajiem tradicionālajiem notikumiem finansējums ir paredzēts – Liepājā notiks tenisa turnīri, vasarā "Bruģa bumba", orientēšanās vai šķēršļu skrējiens.

Protams, ar to ir par maz. Izglītībā, piemēram. Skolas skaitās izremontētas, bet sporta laukumi trūkst, sporta zāles, aktu zāles ne visur ir izremontētas. Tāpat bērnudārzos ir jānomaina vecie padomju laiku rotaļlaukumi, ko esam solījuši izdarīt. Ir iecere, ka nākamajā gadā būs atsevišķa programma tieši bērnudārzu rotaļlaukumiem. Nauda tam ir iezīmēta.

Vēl. Kas man liekas svarīgi un kas bija svarīgi LRA, biedrības "Liepājnieki" biedriem un atbalstītājiem, ka ir iezīmēta nauda grants ielu pārbūvei. Mēs to solījām, kolēģi citās partijās to solīja, un politiskajās vadlīnijās tas tika ierakstīts. Man ir liels prieks un gandarījums, ka vienojāmies, un grants ielu pārbūves programma 2022. – 2027. gadam domes sēdē ir pieņemta.

Pieminējāt "Prātnieku", bet kaut kur ir pazudis Liedaga ielas bērnudārza projekts? Kas ir ar to?
Tur bija pārpratumu sērija. Ne tik daudz mūsu vainas dēļ, cik politisko spēļu Rīgā dēļ. Liepājai bija pieejams finansējums degradētajām teritorijām, un pirms gada VARAM pamainīja spēles noteikumus, izslēdzot ārā izglītības iestādes. Šajā pavasarī vēlreiz startējām tā saukto augstas gatavības projektu programmā, bet ministrija atrada nebūtisku, viegli novēršamu matemātisku kļūdu, kuras dēļ projektu neapstiprināja. Tagad ir trešā reize – gaidām, ka 14. janvārī atkal varēsim piedalīties augstas gatavības projektu programmā. Ar cerību, ka šoreiz varēsim saņemt finansējumu.

Tur gan nav paredzēts būvēt tikai bērnudārzu, ir arī projekts ielas izbūvei. Turklāt tur ir vēl divas ieceres –

vienas jaunas daudzdzīvokļu mājas būvniecība un kādreizējā grausta pārbūve, ko nolēmis realizēt lietuviešu investors. Abām ēkām projekti jau iesniegti Būvvaldē.

Ja visas ieceres realizēs, šis rajons pārvērtīsies, kļūs skaists un dzīvs. Vēl pērn un šā gada sākumā kopā ar pašvaldības darbiniekiem un investoriem likām kopā vēlmes, teritoriālās iespējas un sapratām ierobežojumus idejas realizācijai – tādi ir vienmēr, tikai jautājums, kā tos kopīgi atrisināt. Šobrīd atliek vien realizēt iepriekš rūpīgi saplānotos darbus.

Ja reiz ieminējāties par "Pūt, vējiņi!" atklāšanu, vai tā arī paliek, ka tas tiks uzticēts Uldim Marhilēvičam?
Jā, paliek. Lai gan es arī ieklausījos tajā, ko teica Dace (Dace Bluķe – irliepaja.lv), un zināmā mērā es varētu piekrist tam, ja būtu konkurss, un katrs varētu nākt un brīvi piedalīties, mēs iegūtu dažādus redzējumus par šīs unikālās vietas atklāšanu. Bet es jau skaidroju komitejā, kā tas "Marhila stāsts" radās: Uldi Marhilēviču un Aivaru Hermani kā ekspertus pieaicinājām koncertestrādes būvniecības stadijā, un, pateicoties viņu idejām, mēs veicām daudz nozīmīgu uzlabojumu, kas koncertus un dažādus notikumus "Pūt, vējiņi!" apmeklētājiem un pašiem māksliniekiem padarīs daudz baudāmākus. Marhilēviča un Hermaņa kungu iesiastīšanās bija ļoti būtisks solis projekta attīstīšanā, kuru es nešaubīgi atkārtotu. Analizējot un meklējot labākos tehniskos un vizuālos papildinājumus, sarunas aizvirzījās uz atklāšanas koncertu, un šie abi liepājnieki, manuprāt, mūzikas dižgari, iedegās par to. Idejas raisījās pēc idejām, un tā arī viss attīstījās.

Protams, konkurss ir labāks veids, bet, vai mēs būtu ieguvuši labāku rezultātu, grūti pateikt.

Dzirdot, kādus mūziķus Marhilēvičs ir uzrunājis, – Liepājas skartie, arī Raimonds Pauls, simfoniskais orķestris, gribu cerēt, ka koncerts būs ļoti labs. To arī filmēs Latvijas televīzija, tā, ka nebūs tikai 1400 zālē sēdošie, kas to redzēs.

Viena no aktualitātēm ir skvēra pie Liepājas Universitātes pārbūve, par piedāvājumiem domas dalās.
Jā, tur domas dalās visiem, arī Būvvaldei. No četriem uzaicinātajiem projektētājiem tikai trīs atsaucās, un neviens piedāvājums nav pieņemams. Nav viena projekta, ko varētu integrēt pilsētvidē, pateikt, ka Kokina kungs ir uzvarējis, nevar. Var paņemt pa kādai idejai no katra projekta. Man patīk, ka liepājnieki iesaistās un arī kritizē. Tas ir absolūti normāli, jo liepājnieki ir tie, kas šeit dzīvo, dzīvos un šo infrastruktūru visbiežāk izmantos. Bet par to, ka skvērs ir jāsakārto, nav šaubu. Un arī multifunkcionāla pietura ir nepieciešama. Tikai, manuprāt, to nevajag veidot universitātes priekšā, bet kaut kur sānā, iespējams, tur, kur atrodas stāvlaukums starp "Drogām" un universitāti.

Kā prioritāti pirms vēlēšanām nosaucāt divas lietas – "multifunkcionāla un modulāra mācību centra izveide", kā arī "satiksmes pārvads, kas savienotu divas Liepājas daļas". Vai pašreizējā koalīcija ir atbalstījusi jūsu prioritātes?
Multifunkcionāla un modulāra mācību centra izveide ir ierakstīta arī politiskajās vadlīnijās. Finansējums nākamgad vēl nav iezīmēts, bet skiču plāns, ko zīmējis Agris Padēlis-Līns, Izglītības pārvaldei jau ir. Vienkāršiem vārdiem runājot, tā ir bijusī 31. arodskola, vesels kvartāls starp Ukstiņa ielu, Pļavu ielu, Veidenbauma ielu un bērnudārzu "Kriksītis". Ir iecere to visu savienot un pārveidot par vienu mācību centru, pārceļot uz turieni Centra sākumskolu, paplašinot bērnudārzu, un pa vidu ietvert arī Zinātnes, izglītības un inovāciju centra (ZIIC) aktivitātes.

Kas attiecas uz otru prioritāti – dzelzceļa pārvadu, tad es ceru, ka šo četru gadu laikā mēs varēsim uztaisīt vismaz tehnisko projektu. Projekts būs dārgs un būvniecība būs dārga, bet es ļoti ceru, ka izdosies.

Vai nenožēlojat pēc vēlēšanām stingri pieņemto lēmumu, neieņemt vadošus amatus domē?
Noteikti nenožēloju. Ja par kaut ko ir žēl, tad tikai par to, ka tik maz liepājnieku aizgāja uz vēlēšanām. 72% neaizgāja. Tas ir skumji. Acīmredzot neizdevās noprognozēt, ka cilvēki būs tik apātiski. Ko būtu vajadzējis darīt, gatavas receptes man nav.

Par amatiem runājot, es tomēr esmu menedžeris, vadītājs, līdera tips. Man patīk uzņemties atbildību, iet pa priekšu un iet uz rezultātu.

Man būtu grūti strādāt tādā mehānismā, kur es nesaprastu, ko drīkstu darīt, ko nedrīkstu, kas attiecas uz mani, kas ne.

Un nav tā, ka man politika vajadzīga par katru cenu. Jā, mani ir ievēlējuši, esmu solījis, un četrus gadus pēc labākās sirdsapziņas nostrādāšu, lai ir gandarījums man pašam un liepājniekiem. Nevienu brīdi netaisos atkāpties.

Tas nozīmē, ka lēmumam neieņemt, piemēram, vicemēra amatu, bija politiski iemesli, nevis tas, ka, teiksim, jūsu prombūtnes laikā bija radušies sarežģījumi biznesā?
Ar biznesu viss ir kārtībā! Jāsaka paldies, Dievam, ka cilvēki, kas manā prombūtnē vadīja uzņēmumu, darīja to labi, un es esmu viņiem pateicīgs. Rezultāti ir labi, "Liepājas papīrs" strādā ar peļņu.

Šajā gadījumā tas vairāk bija mans personīgs lēmums. Es tomēr uzskatu, ja biju mērs, un cilvēki man otrreiz mandātu nav devuši, būtu negodīgi kaut ko kombinēt.

Kāpēc jūs jau vēlēšanu naktī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) rezultātu pozicionējāt kā "zaudējumu", ja pirms četriem gadiem, ar tādu pašu rezultātu iekļūstot domē, uzskatījāt to par uzvaru?
Rezultāts jau bija labs. 31% nav slikts rezultāts. LRA tas bija labākais rezultāts. Bet, protams, tas bija nepietiekams, lai vadītu domi. Kad 2017. gadā iekļuvām domē, pirms tam bijām opozīcijā, un vēlēšanās startējot no opozīcijas, kas vienmēr ir grūti, iegūt piecas vietas bija milzīgs panākums. Šogad mums bija pavisam cita starta pozīcija, es biju domes priekšsēdētājs. Tā arī ir tā atbilde, kāpēc šoreiz esam zaudētāji.

Kāpēc liepājnieki vairās no atbildīgiem valsts amatiem? Uldis Pīlēns, Uldis Sesks, šķiet, arī Jānis Vilnītis, kuru nesen LRA kongresā nosauca par "izcilu Ministru prezidenta amata kandidātu 14.Saeimas vēlēšanās".
Varu pateikt tikai par sevi. Tas, ko teicu "Kurzemes Vārdam", ka "neesmu piemērots politikai", attiecās uz politiku nacionālajā līmenī. Skatoties, kā tie procesi notiek Rīgā, Latvijā... Tāpēc vien, ka cilvēkiem šodien patīk baznīca un rīt vairs nepatīk, es savus uzskatus nemainīšu. Es neesmu tik elastīgs. Liela daļa politiķu iet pēc viegla rezultāta. Piemēram, šobrīd daudzi negrib vakcinēties, un uzrodas politiķi, kas nostājas priekšgalā, aizmirst visu, ko teikuši pirms tam, sit pie krūtīm un saka: es esmu jūsu pusē, esmu jūsu līderis. Vai arī tagad nāk modē liberālās vērtības, ja tā tās var nosaukt, – bez ierobežojumiem, es pat gribētu teikt bez atbildības. Un tikai tāpēc, ka pasaulē, Eiropā tas tagad ir modē, es noteikti neesmu gatavs tam piemēroties. Runāt ar visiem, kā vajag, – laikam tādam ir jābūt īstam politiķim, un es saprotu, ka tāds neesmu. Un man ir svarīgi, ka mūsu tautā, mūsu valstī ir ģimenes, kurās ir mamma, tētis, bērni, ka mēs slēdzam laulību.

No otras puses, kas attiecas uz taktiku, uz stratēģiju, redzējumu gan par pilsētu, gan valsti, man tāds ir. Ar tādu redzējumu es gāju uz barikādēm, un tāpēc man nav saprotams un pieņemams, ka kāds tagad par to prasa kaut kādus pabalstus un nodokļu atlaides – es nekad par to pat neiedomātos, pat neesmu gājis pakaļ apliecībai.

Jo es negāju apliecības, dāvanas dēļ. Uz barikādēm gāju savas pārliecības dēļ. Un dāvana bija mūsu brīvība.

Tāpat kā es gāju uz barikādēm, es esmu gatavs arī vadīt valsti. Bet es saprotu, ka, iespējams, tas būtu ļoti grūti, jo es noteikti vadītu valsti ar tieši tādu vērtību izpratni, kāda man ir, ar skaidru valodu. Es redzu vērtības mūsu tautā, mūsu senčos, mūsu dainās, un mēs nedrīkstam to tā vienkārši pazaudēt, skrienot tur, kur vējš papūš, mērkaķojoties pakaļ katrai jaunai vēsmai. Tajā pašā laikā es neesmu pret cilvēku, vai viņš būtu homoseksuāls vai LGBT*, vai citādi domājošs. Man nekad nav simpatizējuši ne Brektes darbi, ne viņa personība, bet tāpēc jau es nenostāšos pret viņu kā cilvēku. Es vienmēr esmu slavējis Liepājas teātri un aktierus, bet, ja man nepatika izrāde "Stavangera", tad es tā arī pateicu. Un es neteikšu, ka es laikmetīgajā mākslā esmu saskatījis supervērtību, tikai tāpēc, lai es patiktu visiem. Te es mēģinu pateikt, ka īsts politiķis, manuprāt, pratīs pateikt tā, lai visiem patīk, pateikt to, ko katrs grib dzirdēt. Es tāds neesmu.

Cik stipra šobrīd ir biedrība "Liepājnieki"?
Šajā vēlēšanās mums bija ļoti laba komanda, stiprākā, kāda mums līdz šim bijusi. Es teiktu, ka liels ieguvums mums ir Agris Mertens. Redzu, ka viņam ir pastāvīga domāšana, viņš arī nebaidās izteikt pretēju viedokli. Par to pašu Ludmilas Rjazanovas atstādināšanu mums viedokļi dalījās, es arī neuzstāju uz partijas disciplīnu, bija brīvais balsojums.

Man ļoti patika laiks, kad "Liepājnieki" radās – kad nāca emocijas, un paldies, Dievam, varējām tikties "Wiktorijā", tas ienesa tādu svaigumu. Tad bija sarežģītais laiks ar pandēmijas ierobežojumiem, kad cilvēki bija iedzīti katrs savā stūrī, un tagad ir tāda kā renesanse. Ir nācis klāt ļoti daudz biedru un arī vecie nav pamukuši, un rudenī kā tādu jaunu iedvesmu mēs esam iedibinājuši domnīcu. To nevadu es, to uzņēmās trīs jaunpienācēji biedrībā – Agris Mertens, Salvis Roga un Olevs Zutis, un viņiem brīnišķīgi sanāk. Tā kā tagad notiek pilsētas attīstības plānu sabiedriskā apspriešana, mēs paralēli taisām šīs domnīcas. Savukārt pirmā bija par administratīvi teritoriālo reformu, par Liepājas un Dienvidkurzemes novada apvienošanu, jo mums ir arī ļoti spēcīga komanda Dienvidkurzemē ar vicemēru Raivi Kalēju priekšgalā.

Viņi piedalās arī Liepājas plānu apspriešanā, jo agri vai vēlu, patīk vai nepatīk pilsētas un novada saplūsme būs.

Galvenais, nevajag sasteigt un vajag pareizi sagatavoties.

LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns agrāk pozicionēja reģionus kā pretmetu "ūdensgalvai" Rīgai, un lielā mērā LRA vēlētāju simpātijas ieguva tieši šā iemesla dēļ. Kopš Smiltēns kļuvis par Rīgas mēra vietnieku, viņš aizstāv Rīgas intereses. Vai tas neatstās negatīvu iespaidu uz LRA nākamajās vēlēšanās?
Domāju, ka pretrunu nav, jo šobrīd Edvards Smiltēns fokusējas uz Rīgas areāla attīstību kopā ar galvaspilsētu. Tajā LRA ir vairāki mēri: Ādažu, Mārupes, Saulkrastu un vicemērs Ķekavā. LRA joprojām svarīgi, ka pirmkārt tiek attīstīti  reģioni, jo Rīga var attīstīties pati bez lielas citu palīdzības, savukārt Rēzeknei, Jēkabpilij un citiem reģionu centriem bez valsts atbalsta programmām konkurēt ar Rīgu ir grūti.

* LGBT – lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas