Liepājas izglītības nozares attīstības koncepcija 2020. – 2025. gadam pērnā decembra domes sēdē tika apstiprināta – atšķirībā no iepriekšējās, kura neguva deputātu atbalstu un tā arī palika projekta līmenī.
Paužot gandarījumu par šo faktu, Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere iesāka koncepcijai veltīto preses konferenci (ieraksta fragmentu sk. zemāk).


"Šis jau ir ļoti liels solis attīstībā uz priekšu," pauda Niedre-Lathere, norādot, ka izstrādātais dokuments pozitīvi vērtējams arī no tā viedokļa, ka šobrīd Izglītības kvalitātes dienests un valsts normatīvi šādu attīstības koncepciju jau prasa visām pašvaldībām.


"Būtībā esam tādi kā celmlauži, un saņemam arī ļoti daudz jautājumu no kolēģiem, par to, ko esam ietvēruši šajā koncepcijā."

Koncepcija kopā ar izpēti tapusi gandrīz divu gadu garumā, no 2019. gada decembra. Izveidota pašvaldības darba grupa toreizējā domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša vadībā, kā arī noslēgts līgums ar SIA "Dynamic University", kas, balstoties gan uz dokumentu analīzi, gan veicot pedagogu un vecāku aptaujas, ņemot vērā izglītības iestāžu pašnovērtējumu un redzējumu utt., izstrādāja dokumenta galīgo versiju. Rezultātā, uzsvēra Niedre-Lathere, iegūts fundamentāls pētījums pa esošo situāciju, nozares stratēģiskajiem uzstādījumiem, kā arī Rīcības plānu laika posmam līdz 2025. gadam.


Kā norādīja pārvaldes vadītāja, dokuments aptver visu izglītības telpu, taču lielākais akcents tajā likts uz pašvaldības dibinātajām iestādēm, proti, pirmsskolas izglītību, vispārējo izglītību, kā arī – sadarbības līmenī – uz profesionālo izglītību. Apzināta arī situācija pašvaldības teritorijā esošajās augstākās izglītības iestādēs – gan studentu skaita, gan piedāvāto programmu ziņā. "Iestartēta" arī pieaugušo izglītība un mūžizglītība, jo īpaši līdz ar jaunizveidoto Metodisko centru, kurš jau uzsācis darbu, stiprinot arī Liepājas sadarbību ar Dienvidkurzemes novadu.


"Misijā sev par flagmani esam ielikuši uzsvaru uz cilvēkfaktoru, domājot gan par pedagogu kā par resursu, gan, protams, ievērtējot sadarbību ar vecākiem un,


neapšaubāmi, mūsu vistiešākā atbildība ir dot labu augsni skolu administrācijām, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem."

Koncepcija apskata arī izglītības nozares vajadzības, kas iedalītas četros lielos blokos: iekļaujoša un pieejama izglītības vide; mācību sasniegumi; izglītības pārvaldība, ieskaitot profesionālo pilnveidi un kapacitātes paaugstināšanu skolu vadību līmenī; kā arī sadarbība kopīgu mērķu sasniegšanā.


Pārvaldes vadītāja kā caurvijošu tēmu visai koncepcijai izcēla "to, ko mēs saucam par STEM un STEAM" – kā gan vispārizglītojošās skolās, gan ārpusstundu nodarbībās popularizēt tieši šos zinātņu virzienus. STEM, kas ir dabas zinātņu priekšmeti, un STEAM, kas ietver ne tikai dabas zinātnes, bet arī mākslas komponenti. Šajā ziņā liels atbalsts ir izveidotais Zinātnes un izglītības inovāciju centrs ar Dabas māju, uzsvēra pārvaldes vadītāja.


Tāpat koncepcijā uzsvars likts uz iekļaujošās izglītības attīstīšanu, ar to domājot ne tikai bērnus ar speciālām vai īpašām vajadzībām, bet arī atbalsta pasākumus un personālu bērniem ar uzvedības traucējumiem, mācīšanās grūtībām, talantīgajiem bērniem un sportistiem. Šajā ziņā pašvaldībai liels atbalsts ir dažādi ES projekti, kā "PuMPuRS" un citi, atzina Niedre-Lathere.


Pagaidām nav plānota jauna skolu tīkla optimizācija. Kā uzskata Niedre-Lathere, Liepāja savu skolu tīklu jau ir gana labi sakārtojusi


– esošo iestāžu skaits, ietilpība, pedagoģiskais nodrošinājums ir "absolūti apmierinošs".

Jautāta, vai nav plānots optimizēt vai reorganizēt skolu numerāciju, kas vairs neatbilst loģikai, vadītāja atzina, ka šobrīd ne, jo joprojām esot liela pretestība no pašu izglītības iestāžu puses, taču "tas ir tikai laika jautājums", gluži kā ar bērnudārziem, kuriem arī kādreiz nebija nosaukumi, bet numuri, par kuriem šodien neviens vairs pat neatceras.


"Tas, kas mūs dara bažīgus un kam ir jāseko līdzi, ir 10. – 12.klašu audzēkņu skaits, bet tā kā mums ir ļoti labs nodrošinājums pamatskolu līmenī, tas dod cerību, ka tuvāko gadu laikā izdosies noturēt visās izglītības iestādes arī vidusskolu posmu."


Ir jāseko līdzi arī centralizēto eksāmenu rezultātiem, jo prasība pēc to indeksa procentuālā pieauguma, Niedres-Latheres vārdiem runājot, ir "gana drastiska" – no 2024. gada centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir 40%, bet no 2029. gada – 60%.


Koncepcija arī seko līdzi demogrāfiskajām tendencēm, apstiprinoši atbildot uz jautājumu, vai ir nepieciešamība pēc papildu bērnudārziem. Tādi tiek plānoti divi – Liedaga ielā un tālākā nākotnē izglītības centrā "Ukstiņš", kas iecerēts kādreizējās 31. arodskolas teritorijā. Papildu vietu nepieciešamību nosaka arī tas, ka koncepcija paredz pārskatīt bērnu skaitu grupās, to samazinot.


Tāpat koncepcijā norādīts, ka nākotnē lielāks akcents liekams uz audzēkņu iesaisti profesionālās sagatavotības skolās, kas šobrīd tā nav,


jo 60% skolēnu izvēlas mācības turpināt vispārizglītojošās skolās.

Koncepcija pieskaras arī augstākās izglītības iestādēm, un Izglītības pārvalde cer gan uz ciešāku sadarbību ar tām, gan šo iestāžu kapacitātes stiprināšanu, piemēram, ar februāri, kad jāsāk darboties augstskolu padomēm, vienā no tām – Liepājas Universitātē – darbosies arī pārvaldes vadītāja pati.


Koncepcijā definēti desmit izglītības attīstības prioritārie virzieni ar 31 rezultatīvo rādītāju, kuriem indikatīvi ir jāparāda, kā notiek virzība – uz augšu vai uz leju, kā mainās pilsētas izglītības telpa.


Atbildot uz jautājumu, kā iespējams ikdienā strādāt ar tik apjomīgu (102 lpp) dokumentu, kāds ir "Izglītības attīstības koncepcija", Lathere-Niedre norādīja, ka ikdienas lietošanai kalpo gada plāns, kas ir koncentrēts koncepcijas dokuments ar tiem pašiem mērķiem, kas jāsasniedz, un ar konkrētām aktivitātēm katram mācību gadam. Arī ikdienas sarunas ar katru no izglītības iestādēm un šo iestāžu pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošana ir darbs ar koncepciju, uzskata Niedre-Lathere.


Jautāta, kuras amatpersonas ir atbildīgas par koncepcijas īstenošanu, pārvaldes vadītājas atbilde bija: jāatbild mums, Izglītības pārvaldei, un man kā iestādes vadītājai, taču šis dokuments ir saistošs arī pašvaldībai kopumā, jo pārvalde nav skolu dibinātāja.


"Tātad tomēr dalīta atbildība."


Jāpiebilst, ka koncepcija ar visiem saviem pielikumiem ir noderīgs palīgs arī vecākiem, kuriem, piemēram, jāpieņem lēmums, uz kuru skolu tad savu atvasi sūtīt. Koncepcijas pielikumā atrodams ļoti sīki izstrādāts katras izglītības iestādes profils, kurā pieejams detalizēts pārskats gan par audzēkņiem, gan par pedagogiem, gan par iestādes infrastruktūru.


Detalizētāk ar koncepcijas saturu iespējams iepazīties pievienotajā prezentācijā, bet pilnā apjomā to var lasīt ŠEIT.


Fragments no preses konferences Izglītības pārvaldē: