Šogad sptembra sākumā aprit 100 gadi kopš traģiska notikuma Embūtes pakalnos. Vadot triangulācijas signāla torņa celtniecību, toreiz Aizputes apriņķa Embūtes (Embotes) pagastā, "Arāju" māju zemē gāja bojā Jānis Knohs (Knochs).

Šis cilvēks, vidzemnieks no Burtniekiem, bija viens no pirmajiem Latvijas zvērinātajiem mērniekiem un Zemju dapartamenta mērnieks-revidents. Dzimis 1879. gada 30. septembrī, J.Knohs sekojis simtiem latvju jaunekļu gaitās pēc izglītības un apbrīnas vērtu piedzīvojumu ceļu Krievijas plašumos. 1902. gadā ar Gorku mērniecības skolas diplomu kabatā vidzemnieks sācis darba gaitas Vladivostokas (Piejūras) mērniecības daļā. 1920.gadā, kopā ar Imantas pulku atgriežoties dzimtenē, Knohs savā karjerā bija izvirzījies par Vladivostokas un visu Tālo Austrumu mērniecības tehniskās daļas priekšnieku. Varbūt, ka vēl šodien Krievijas Tālo austrumu taigas mednieki vai upju flotes kuģi kā orientierus izmanto Usūras upes baseinā kartētos un ierīkotos orientierus. Knohs piedalījies I pasaules karā – bijis Rumānijas frontes  inženierkaraspēka virsnieks.

Embūtes pagasta "Arāju" triangulācijas tornis 1923. gada septembrī. Foto no Kohu ģimenes arhīva.

Latvijas valsts mērniecības dienestā iestājies 1920. gadā, Knohs saņēma valdības uzdevumu personiski vadīt un pārraudzīt triagulācijas signālu atjaunošanu vai jaunu celtniecību Latvijā, rietumos no Jelgavas. Embūtes "Arāju" signāls bijis projektēts kā koka tornis 59 metru augstumā. Tā celtniecība sākās 1923. gada pavasarī. Celtniecības darbu vadītājam nebija pienākums pašam ņemt rokās slīpernieka cirvi vai vadīt vinčas falli, augšup ceļot kārtējo baļķi. Taču mērnieks, kā radis līdz šim, labprāt turēja līdzi amatniekiem.  1923. gada 27. jūlijā, kad līdz torņa nobeiguma smailei bija palikuši vien daži metri, viena no pēdējiem augšup vilktā baļķa atsaitēm pārtrūka, baļķis sasvērās un atvēzienā nāvīgi ievainoja Knohu. No Asītes atvestais dakteris vairs neko nevarēja palīdzēt.

Valsts Zemes dienesta zvērinātais mērnieks tika apbedīts Rīgā, Pirmajos Meža kapos.

Lai iemūžinātu bojā gājušā mērnieka piemiņu, nelaimes vietā, signāltorņa pakājē netālu no Embūtes muižas pie ceļa tajā pašā gadā tika novietots pelēks laukakmens ar uzrakstu "Knochs nositās 27. VII. 1923.g." Šo rindu autoram gan nav izdevies atrast minēto akmeni, jo pāri Embūtes pakalniem 1944.-1945. gadā plosījās frontes līnija.

Runājot par Embūtes apkātni, man šķiet, aktuāli atcerēties Knohu, viņa celto triangulācijas signālu un atrast aizmirsto akmeni. Ar to Embūte būtu atguvusi vēl vienu laikmeta liecību un atdevusi parādu godprātīgam, bet traģiskam latvieša mūžam Latvijai.

Jāņa Knoha kapavieta Rīgas Pirmajos Meža kapos.  Foto no Kohu ģimenes arhīva.