1914.gada novembrī pasaules karš ar pilnu jaudu uzņēmis apgriezienus un tā šausminošie upuri jau skaitāmi tūsktošos. Liepājā vēl nav dzirdēta lielgabalu dunoņa, taču vāciešu lidmašīnas laiku pa laikam pārlido pilsētu. Vairākas reizes nedēļā dzelzceļa stacijā ierodas sanitāro vilcienu garie sastāvi ar Polijas frontē ievainotajiem kareivjiem un to transportēšana uz Jūras kara hospitāli Aleksandra III Kara Ostā vai uz pilsētas slimnīcu aizņem bēdīgu ainu.

Kopš kara sākuma arī parastā pilsētnieku dzīve ļoti izmainījusies – Pētertirgus "šarās" vairs nav dzīvās rosības. Saskaņā ar policijas rīkojumu slēgti vai par prastām tējnīcām pārkārtoti lepnie restorāni, kafejnīcas un krogi, jo tur uz visstingrāko noliegts tirgot reibinošus dzērienus. Viens otrs, nupat bijis pilsētas dižvīrs, kā, piemēram, Cepļu ielas 20 īpašnieks A. Vaisbrēms, ar famīliju izsūtīts uz Sibīriju. Viņš, lūk, esot Rožu laukumā demostratīvi sarunājies vāciski.

1914.gada oktobra beigās Liepājas policija bija saņēmusi gubernatora priekšrakstu par mēriem, lai ierobežotu vācu valodas lietošanu publikā, slēgt šīs valodas laikrakstus un pārtraukt skolu mācības krievu valsts ienaidnieku mācību progammas.

4.novembrī uz pilsētas galvas Teodora Breikša rakstāmgalda kurjers bija nolicis ekstra telegrammu no guberņas pāvaldes Jelgavā ar atgādinājumu par vāciskā gara izskaušanu Lībavā, jo no avīzes "Ļibauskij Vestņik" esot saņemtas sūdzības par pašvaldības slēptu simpātiju izrādīšanu.

Un tā – 24.novembrī Breikšs bija spiests sasaukt pilsētas domes sēdi, kuras dienas kārtībā kā pirmais jautājums bija pārdēvēt/krieviskot/ ielu nosaukumus.

Domesprāt – krieviskošanai vispiemērotākās šķita sekojošas ielas:
Kurzemes ielu (toreiz Jāzepa) par Krilova ielu,
Indriķa ielu par Ļermontova ielu,
Ludviķa ielu par Pirmo Ļermontova ielu,
Augustes ielu par Gogoļa ielu,
Tosmares ielu par Vladimira ielu,
Mēmeles ielu par Līvas ielu,
Artilērijas ielu par Lietuviešu ielu.

Vairums patriotiski noskaņotu krievu deputātu partiju sarakstu domnieku ierosināja krieviskos nosaukumus piesķirt vēl dažām Velnciema ielām, kuras praktiski nemaz nepastāvēja un nebija iezīmētas Liepājas kartē. Šim domes lēmumam nebija ilga dzīvotspēja, jo pēc vācu okupācijas 1915. gada maijā viss atkal atgriezās jau ierastajās sliedēs.

Šķiet, ka vistālāk šajā ielu plāksnīšu un krievisko nosaukumu iemaiņā bija aizgājusi Saldus pilsētas dome: 1915.gada martā domnieki pilsētu Frauenburgu nosauca par Sladogradu.