Kopš pasaules kara vētrām bija pagājis tikai nedaudz gadu, bet Eiropas lielvaras jau atkal dalīja politisko ietekmi un sprauda savu jauno interešu robežas. Uz šīs teātra skatuves nozīmīga loma bija Liepājai ar tās ostu.


1933. gada novembrī Liepājas kuģu būvētavas dokos ienāca Polijas karakuģi "Wicler"un "Bursa". Abu karakuģu ierašanās tika motivēta ar it kā remonta vajadzību, taču daudzi bija pārliecināti, ka poļi ieradušies, lai sevi ģepolitiski pieteiktu uz nozīmīga spēlētāja lomu Baltijas jūrā.


1936. gada augustā ar tādām pašām stratēģiskām ambīcijām Liepājā viesojās Zviedrijas karaliskās flotes karakuģi.


Tomēr trīsdesmitajos gados vislielākā karakuģu vizīte notika 1932. gada 15. – 17. jūnijā, vienlaicīgi ar ievērojamu kuģu eskortu arī Rīgas ostā.


Agrā 15. jūnija rītā pie horizonta varēja pamanīt augam arvien lielāku melnu sodrēju mākoni un tvaika turbīnu dunoņu.

Lai gan bija darba diena, no augstākās vietas – loču torņa iekšējām trepēm – ziņkārīgo špaleras bija ļaužu aizņemtas līdz pašai spicei. Pirmais no rīta miglas iznira britu karaliskās flotes zemūdeņu bāzes kuģis "Lucia" un piestāja pie Brīvostas ziemeļu mola. Vēlāk liepājnieki ieraudzīja, kā majestātiski galus pie mola Brīvostā atdod četras britu "L" tipa zemūdenes.


Sagaidot britus, pretī izbrauca motorlaiva "Līdaka" ar angļu vicekonsulu Liepājā H. Medžu un garnizona komandieri ģenerāli Krustiņu.


Pilsētas valdes namā Lielā ielā angļu viesus sagaidīja Liepājas galva Leo Lappa un Muitas valdes pārzinis Bērzups ar prefektu K. Šteinertu. Britu flotes virsniekus šajās trīs dienās izklaidēja kādās sešās dinejās un trīs ballēs, no kurām divas notika pilsētā un viena Bernātos. Šo faktu garām nepalaida ar "Kurzemes Vārdu" konkurējošā "Strādnieku Avīze", kas trāpīgi bija ievērojusi, ka "Valdes tēvi gan bija izpindzelējuši gaiteņus, bet tikai pirmajā stāvā. Otrajā un trešajā stāvā valdīšanas gaiteņi kā bija, tā arī palika melli kā lauku pirtī".


Angļi līdzi bija atveduši divus automobīļus, ar kuriem virsnieki devās izbraukumos uz Bernātiem, Grobiņu, Durbi un Aizputi. Ģenerālis Krustiņš, zinādams, ka briti gluži vai pielūdz zirgus, bija viesu rīcībā nodevis trīsdemit jājamzirgus no Kara Ostas staļļiem. Arī par to opozīcijas laikraksts pārmeta, ka lišķīga līšana vismaz vienlaicīgi divās vietās iztaisot nupat kāpās iedēstīto kārklu barbarisku izjādīšanu.


17. jūnijā angļu flotes komandieris, jūras kapteinis Blaetlock atļāva kuģi "Lucia" un zemūdenes apskatīt Liepājas publikai. Klātienē. Uz bāzes kuģa katram vietējam koki (kuģa pavāri) dāvināja pa angļu pudiņa šķēlei un nogaršošanai pinti tumšā alus, aiz ko izcēlās grūstīšanās un vienam otram tika arī pa nenovīdīgai dunkai. Divas dāmas no zināmas jautras un senas sabiedrības, "kam karmīnsarkanu lūpu smiņķi nolaizīt nebija jaudājuši pat Nikolaja jūrnieki vēl pirms kara, tā sašūpoja laipu, ka iekrita ūdenī starp divām zemūdenēm. Angļu zēni gan tās veikli izmakšķerēja sausumā, bet vīrieši no vietējo publikas nepieklājīgi izsvilpa".


Angļu flotes komandieris bija vecs jūras vilks, kas Liepājā pabijis 1914. un 1919. gadā. Ļoti iespējams, ka šis virsnieks bija piedalījies vācu kreisera "Prinz Alberth" nogremdēšanā 1915. gada 23. oktobrī pie Liepājas*.


Angļu jūrnieki savā draudzības vizītē Liepājā bija plānojuši vietējiem "parādīt īstu pasaules jūru valdnieku, angļu, futbolu", tamdēļ 17. jūnija pēcpusdienas sporta spēle bija kupli apmeklēta. Bet, ak vai, abos mačos ar Liepājas Olimpijas futbolistiem un ebreju sporta komandu "Makabi" jūrnieki zaudēja!


Uz karaliskajiem jūrniekiem savās veikalu lietās lielas cerības lika pilsētas tirgotāji. Jau jūnija sākumā dažā labā skatlogā parādījās plakāti "Šeit runā angliski". Arī par šo "Strādnieku Avīze" ironizēja: "Liepājas veikalnieki ir lieli valodu zinātāji. Atkarībā no tā, kādi kuģi iebrauc, tie prot jebkuru mēli".


Angļu flote, trīs dienas viesojusies Liepājā un Rīgā, tālāk aizkuģoja uz Tallinu.


Mazliet par pašiem flotes kuģiem: Liepājā ienākušās zemūdenes būvētas 1918. gadā Anglijā. Katrai no tām apbruņojumā bija pa četriem torpēdu aparātiem, diviem klāja lielgabaliem un desmit jūras mīnām. Zemūdeņu apkalpes – 36 jūrnieki ar četriem virsniekiem katrā. Uz pavadošā zemūdeņu  bāzes kuģa dienēja 350 jūrnieki, tas bija būvēts 1904. gadā Vācijā un pēc kara kā reparācijas objekts nonāca angļu kara flotes rīcībā. Sākotnēji kuģis ar nosaukumu "Spreewald" kursēja Baltijas un Ziemeļjūras pasažieru kuģu līnijās.   

*Kreiseris "Prinz Alberth" līdz ar I pasaules kara sākumu bija piedalījies Liepājas un Kurzemes piekrastes bombardēšanā. 1915. gada 23. oktobrī to torpedēja angļu zemūdene E8. Baltijas jūras dzelmē netālu no Liepājas nogrima pats kreiseris un noslīka visa 672 kara jūrnieku komanda.