Piedāvājam iepazīties ar atbildēm uz irliepaja.lv jautājumiem, ko portāla lasītājiem sniedza Oskara Kalpaka15.vidusskolas direktors, Liepājas domes deputāts (biedrība "Liepājnieki") Gints Ročāns.

Lai gan portāls saņēma vēsti no Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas direktores Intas Korņējevas, ka skolu direktori savā padomē vienojušies portālam irliepaja.lv sniegt "vienotu Direktoru padomes un Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes viedokli un atbildes uz piedāvātajiem jautājumiem, kas tiks sagatavots vistuvākajā laikā"*, daļa direktoru acīmredzot spēj atbildēt arī individuāli. Jau publicējām 2.vidusskolas direktores Edītes Plamšes sniegtās atbildes. Šajā reizē – 15.vidusskolas direktora Ginta Ročāna atbildes uz portāla jautājumiem. Savas atbildes uz jautājumiem sniegt solījis arī Raiņa 6.vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš, kuru aizkavējusi vīrusu plosīšanās.

Vairums Liepājas skolu direktoru uzskatot, ka skolu reitingi, kas izstrādāti, vadoties pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, nav objektīvs izglītības kvalitātes rādītājs konkrētai mācību iestādei. Vai arī jūs tā uzskatāt? Vai tāds uzskats tomēr nav attaisnojums pašu nevarībai?
Draudzīgā Aicinājuma fonda Skolu reitings  tiek sastādīts izvērtējot centrālo eksāmenu rezultātus. Protams, ka skolai nozīmīga ir izaugsme reitingā, taču saprotu, ka, lai kā mēs arī censtos, katru gadu nav iespējams sasniegt rezultātus, kas būtu labāki par iepriekšējā gada rezultātiem. Tā, piemēram, iepriekšējā gadā bijām 52.vietā, šogad esam 47.vietā (no 179 Latvijas pilsētu vidusskolām). Skolai ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi reitingā. Ļoti augstu vietu (23.v.) ieguvām 2011.gadā. Priecājamies gan par skolēnu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos, gan arī par viņu veiksmīgo turpmāko izglītības procesu dažādās Latvijas un ārvalstu augstskolās.

Kāda bija jūsu motivācija iesaistīties politikā? To parasti dara, ja ir vēlme kaut ko mainīt. Kāds bija jūsu plāns?
Manā gadījumā tā ir atbildība un pilsoniskā līdzdalība. Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola ir neatņemama Ziemeļu priekšpilsētas un visas Liepājas sastāvdaļa. Skolu veido tās skolotāji, skolēni, viņu ģimenes. Bieži pārrunājam aktualitātes sabiedrībā, pilsētā un valstī kopumā, cenšamies iesaistīties, nestāvēt malā. Katru mēnesi skolā tiek rīkotas Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskolas Atbalsta biedrības sapulces, kurās tiek pārrunāti ne tikai skolā, bet arī sabiedrībā nozīmīgi jautājumi. Nestāvēt malā arī bija un ir mans virzītājspēks.

Kādēļ pilsētā, kurā ir sava augstskola, kurā  māca nākamos skolotājus (Liepājas Universitāte), ir tik bēdīga situācija ar pedagogiem – gan kvalitātes ziņā, gan tajā, ka skolotāju vienkārši trūkst?
Domāju, ka  skolotāju trūkumu lielā mērā nosaka tieši skolotāja profesijas popularitātes mazināšanās, kas ir saistīts ar dažādiem aspektiem. Tādēļ, diemžēl, nav daudz jauniešu, kas izvēlas profesiju-skolotājs.  Mums ir prieks, ka šajā mācību gadā Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskolā  ir uzsākuši darbu vairāki Liepājas Universitātes studenti un absolventi – matemātikas, informātikas, dabas zinību, latviešu valodas un sociālo zinību skolotāji. Un es vēlos uzslavēt jauno skolotāju darba kvalitāti un izpratni par mūsdienīgu mācību procesu. Skolai ir arī sadarbība ar nodibinājumu "Iespējamā misija", pie mums jau vairākus strādā "Iespējamās misijas" ķīmijas, ekonomikas un angļu valodas skolotāji.

Vai Liepājas Universitātes absolventi kļūst par labiem pedagogiem?
Lielākais vairums Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskolas skolotāju ir Liepājas Universitātes, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vai Liepājas Pedagoģiskā institūta absolventi un tāpat arī atļaušos apgalvot, ka lielākā daļa Liepājas pedagogu ir absolvējuši tieši šo augstskolu. Baidos pat iedomāties kāda būtu situācija Liepājas izglītības sistēmā, ja Liepājai vēsturiski nebūtu bijis savas augstskolas. Vēl ir jāatzīst, ka skolotājs mācās augstskolā un turpina mācīties jau strādājot skolā. Nemitīgi ir jābūt gatavam jauniem izaicinājumiem un nemitīgi ir jāmainās – tā veidojas izcili skolotāji.

Kā novērst to, ka vecāki nereti spiesti algot bērnam privātskolotāju par 10 eiro stundā, jo skolā attiecīgais priekšmets tiek pasniegts nekompetenti, pa roku galam?
Domāju, ka ir svarīgi veicināt un rosināt skolas un vecāku sadarbību, t.i. regulāri jāpārrunā izglītības kvalitātes jautājumi, skolēna mācību sasniegumi. Ja skolēnam ir nepieciešams papildus mācīšanās darbs, ir jāapmeklē konsultācijas konkrētajā mācību priekšmetā. Ir jāatzīmē arī, ka visā valstī norisinās pārmaiņas izglītības sistēmā – tiek īstenots "Kompetenču pieeja mācību saturā", kas ietver sistēmisku pasākumu kompleksu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanai

Vai skolu direktoru nevajadzētu nomainīt (neatkarīgi no viņa partijas piederības), ja viņa vadītā mācību iestāde mācību kvalitātes ziņā stagnē, piemēram, vairāk nekā piecus gadus? Vai līdzīgi tas varētu būt arī ar Izglītības pārvaldes vadību?
Izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu veic tās dibinātājs saskaņā 2016. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 831 "Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktās institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību" noteikto, t.i., dibinātājs kopā ar izglītības iestādes vadītāju nosaka izglītības iestādes vadītāja individuālos darbības mērķus un uzdevumus konkrētajam vērtēšanas periodam, vērtējamās kompetences, mācību un attīstības vajadzības, dibinātājs izglītības iestādes vadītāju vērtē ne retāk kā reizi divos gados, kā arī, reizi sešos gados kārtējās akreditācijas laikā un man nav likumiska pamata apšaubīt iepriekšminētajos noteikumos aprakstīto kārtību un sasniedzamos rezultātus. Vien vēlos piebilst, ja izmaiņas tiek veiktas, tad ir jābūt absolūtai garantijai, ka rezultāts būs labāks nekā stāvoklis pirms izmaiņām.

Braucot pa Liepājas-Rīgas šoseju jau vismaz gadus desmit var redzēt, ka Grobiņas ģimnāzijai ir sakopta apkārtne, labs sporta laukums. Tajā pašā laikā Liepājas vidusskolu apkaime un sporta laukumi jau padsmit gadu izskatījušies pēc nolaistas pļavas. Relatīvi tas neprasa daudz līdzekļu, un varēja iztikt bez Eiropas miljoniem, lai sakārtotu teritoriju. Vai tas visu laiku nav bijis attieksmes jautājums?
Esam lepni ar savu apkārtni: jūras tuvums, plašā skolas teritorija. Tās labiekārtošanā ikdienu pūlas divi sētnieki, kas izcili veic savu darbu. 2013.gadā skolas ēka un tās sakoptā apkārtne saņēma  augstu novērtējumu un kļuva par sakoptāko namu – konkursa "Liepāja pucējas 2013" laureāti. Ar skolas Atbalsta biedrības, skolēnu vecāku un skolotāju līdzdalību esam izveidojuši āra klasi, āra šaha laukumu, gājēju celiņus. Iepriekšminēto aktivitāšu īstenošanā esam saņēmuši pašvaldības atbalstu. 2016.gada vasarā pēc vecāku ierosinājuma un ar pašvaldības finansējumu tika izbūvēts pievedceļš. Mūsu nākotnes ieceres ir pakārtotas pašvaldības attīstītajiem projektiem, kuru ietvaros ir jāveic stadiona izbūve un "NATO šķēršļu joslas" pabeigšana.

Arī jūsu skolas ēka no ārpuses un iekšpuses tiks renovēta, pagalms labiekārtots. Vai un kā domājat savest kārtībā pašu galveno – skolas izglītības kvalitāti?
Par pašu galveno – izglītības kvalitātes uzlabošanu domājam ikdienu un cenšamies iesaistīties visdažādākajās aktivitātēs (piemēram, projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā") šī mērķa sasniegšanai.

*Kad šī publikācija bija jau sagatavota, saņēmām Intas Korņējevas atbildes uz portāla jautājumiem! Publicēsim vistuvākajā laikā! – irliepaja.lv.