Pūpolsvētdienā,12.aprīlī, Šanhajā, Ķīnā, turienes latviešiem par lielu pārsteigumu uzstājās liepājniece Austra Pumpure. Par to savos iespaidos dalās izdevēja un žurnāliste Anita Mellupe.

Ja man būtu ļauts izvēlēties tikai trīs balsis, kuras cilvēku pavada no šīs Zemes citās dimensijās, tās būtu: Jānis Zābers, Inese Galante un Austra Pumpure.

Tas, ka pēc gadiem Austru atkal satikšu pasaules otrā malā un kā sendienās kopā ar savu meitu Zani piepulcēšos Austras dziedošajam fanu pulciņam, man nenāca prāta pat sapņos.

Šoreiz Austas bērni (tā allaž saukti ar viņu kopā dziedātāji) bija Šanhajas latvieši!

Trakā doma apciemot tautiešus Austrumu Ņujorkā bija piedzimusi Austras draudzenes Birutas galvā, kuras meita Baiba Rozenfelde ar vīru Ediju un dēlēniem Matisu un Tomu jau gadiem par savām mājām sauc Šanhaju.

Pūpolsvētdienas priekšvakarā ceļu uz viņu lepno savrupmāju bija atradis neticami kupls tautiešu un un viņu draugu pulks. Pāri par pussimtu dažādu tautību ļaudis klausījās un pievienojās Austras uzsāktajai "Aijā, žūžū, lāča bērni". Klētesošajiem tekstu angliski tulkoja Pēteris Ratas, kuriem abiem ar sievu Džūnu aug jau divi mazie šanhajieši. Pavisam svinībās puisēnu pirmsskolas vecumā man izdevās saskaitīt vismaz desmit (tādas ūdenszāles jau ne mirkli nestāv mierā), bet kopējais klātesošo pulks nebija ietilpināms pat vienā uzņēmumā!

Pats mazākais no ciemiņbērniņiem izrādījās piedzimis... tieši Austras 85.dzimšanas dienā, kura skaisti tika atzīmēta viņas dzimtajā Liepajas pusē aizvadītā gada novembra beigās. (Neskatoties uz solīdo gadu nastu, Austra izveidojusi jaunu programmu – kopā ar dzejnieku Viktoru Kalniņu.)

Kad mazais Drago ar puķi rokā tika stādīts leģendārajai dziesminiecei priekšā, viņa nekavējoties atpazina četrus mēnešus vecā puisēna vārda Drago cilmi: "Tātad tu esi DĀRGAIS! (Pateicoties esperanto valodai, Austrai jau drūmajos padomijas laikos izdevās paceļot pa pasuali, jo esperantisti esot kā viena liela ģimene.)

Jaunlatviešiem Šanhajā jau izveidojušās stabilas tradicijas, kurās parmaiņus iniciatīvu uzņemas kāds no tautiešiem. Armands Strauja, Jānis Donis, Zane Mellupe un Jānis Ruciņš visus mudinot atzimēt valsts svētkus un Jāņus, bet Ilma Siksna ir Ziemassvētku tradīciju galvenā zinātāja un piparkūku cepšanas meistare, (Ilma nāk no Brisbenes latviešu saimes, bet Austrālijas latvieši latvietību, manuprāt, piekops arī uz Marsa vai Venēras.) Neskatoties uz to, ka ikdienā Ilmas dēlēniem ik mirkli ar pasauli jāsaprotas angļu un ķīniešu valodā, māmiņa ar puisēniem cenšas runāt latviski.

Daudzo gaišmataino un tumšmataino puisēnu bariņā piecgadigā skaistule Melisa lieliski nodemonstrēja, ka bērnam ar valodu nav nekādu problēmu – ar tēti viņaa runā latviski, bet māmiņu uzrunā ķīniski.

Pirms 2.pasaules kara Ķīnā bija milzīgas latviešu kopienas, nu jau atkal varam runāt ne par atsevišķiem ieceļotājiem, piedzīvojumu meklētājiem, bet par KOPIENU.