Viesturs Zuzāns kopā ar domubiedriem ir atjaunojis un reģistrējis riteņbraukšanas klubu, un cer, ka Liepājā atdzims velosporta tradīcijas.

Līdz ar riteņbraukšanas sezonas sākumu, maijā, Siena tirgū pie kādām durvīm parādījās lakoniska norāde „Velo remonts”.

Ieskatoties skatlogā, varēja pamanīt vēl divus burtus – VZ, kuru atšifrējums ir „Viesturs Zuzāns”. Tieši viņš saimnieko nelielajā velosipēdu remontdarbnīcā Kuršu ielā 29, kas nu kļuvusi arī par riteņbraukšanas kluba „Liepāja” oficiālo adresi. Tā dibinātāji – Viesturs Zuzāns, Juris Vilmanis un Gundars Lazdāns.

Kluba mērķis, īsi sakot, ir audzināt jaunos riteņbraucējus un saliedēt esošos veloaktīvistus, teic viens no dibinātājiem.

Par kluba izveidi informēta, un to atbalstot arī Liepājas domes Sporta pārvalde.

Riteņbraukšanas entuziastiem Zuzāna vārds nebūs svešs, jo, kā saka pats Viesturs, – ar riteņiem ņemos visu mūžu. Beidzis Sporta akadēmiju, strādājis par riteņbraukšanas treneri, jaunībā trenējies arī pats, un brauc joprojām.

„Par velodarbnīcu domāju jau sen, bet, kamēr divdesmit gadus strādāju bankā, neatlika tam laika”. Līdz ar pāreju uz eiro no bankas darba kļuvis brīvs, Viesturs atkal var pilnībā pievērsties riteņu sportam un remontiem.

„Septembrī ceram sākt treniņus, lai pavasarī varbūt jau sevi kaut kur parādītu.”

Ka tik īsā laikā varētu cerētu uz nopietniem panākumiem, Viesturs nesola.

Attīstīšot tos virzienus, kas jau Latvijā ir populāri – šosejas riteņbraukšanu un MTB (kalnu maratons). Viesturs cer galvenokārt uz puikām no 12 gadu vecuma, kuru tēvi paši ir velobraucēji.

„Te vajag sīkstus puikas, maigo zēnu sports tas nav, jābūt gataviem mirkt, salt, krist, jārēķinās ar dubļiem, kritieniem, ar to, ka jātrenējas arī brīvdienās.”

Problēma būs arī inventārs – labs sporta ritenis maksā no 1000 līdz 1500 eiro.

Bet tas, ka riteņbraukšana Liepājā bijusi pamesta novārtā, novedies pie pēctecības trūkuma šajā sporta veidā.

„Puikām nav, uz ko skatīties, kam līdzināties, pēc kā tiekties.”

Varbūt tāpēc Kurzemes pusē riteņbraukšana vēl turas tikai Kuldīgā, kur pastāv sporta skola, no kuras nākuši arī divi pasaules čempioni, spriež Viesturs Zuzāns. Tur savulaik trenējies arī viņa dēls.

Viens mēģinājums atjaunot riteņbraukšanas tradīcijas Liepājā jau bija, stāsta Viesturs.

Divtūkstošo gadu sākumā to darījis Verners Pīlēns un treneris Kārlis Kandēvics. Pat sacensības rīkotas. Par tiem laikiem atgādina arī „Pateicība”, kas ierāmēta redzama pie sienas Viestura Zuzāna velodarbnīcā.

„Verners nomira, Kārlis vairs negribēja ar to nodarboties, man nebija laika, puikas izauga, un iestājās tukšums. Tagad nu ir tā – ja ne es, tad – kurš?” – pajoko Viesturs Zuzāns.