Liepājas teātra aktieris Armands Kaušelis ir guvis labu izglītību un profesiju – absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju un jau divdesmit gadus sauc sevi par aktieri. Taču pēdējos gados viņu vilina vēl kāda profesija, un nupat viņš jau uzdrošinās teikt, ka ar vienu kāju tajā ir iekāpis. Atliek spert nākamo soli, un aktieris Armands Kaušelis sauks sevi arī par fotogrāfu Armandu Kaušeli.

Patiesībā viņa fotografētos kolēģu un režisoru portretus jau ilgāku laiku Liepājas teātris izmanto publicitātes vajadzībām, un tie lieliski noderējuši arī portāla irliepaja.lv intervijām.

"Vilkme man vienmēr ir bijusi, kopš sevi atceros," neslēpj aktieris. No kurienes? "Kas to lai zina! Bet, ienākot svešā telpā, es jau redzu ģeometriju, redzu, kā to fiksēt."

Iespējams, tieši studijas Kultūras akadēmijā netieši veicinājušas interesi par fotogrāfiju.

"Pateicoties mūsu kursa vadītājai režisorei Mārai Ķimelei, kura mums izkārtoja nodarbības pie gleznotājas Aijas Zariņas, mums bija unikāla iespēja iet uz Mākslas muzeju un trīs četras stundas pavadīt, skatoties vecmeistaru gleznas. Uzdevums bija ne jau pārkopēt, bet saprast – cik daudz darba mākslinieks ieguldījis, ko gribējis pateikt, analizējām kompozīciju. Pastāstījām, ko mēs esam ieraudzījuši, pēc tam Aija stāstīja.

Un tad tu saproti, cik tas ir smalks darbs! Kā viss ir pārdomāts. Kādu informāciju sniedz kompozīcija,

tas, kā katrs tēls, priekšmets gleznā izvietots. Tā mēs trenējām gan aci, gan spēju uztvert."

Savu interesi par fotogrāfiju iemiesot darbībā Armands pirmo reizi esot sācis tieši pirms četriem gadiem savā darbavietā, teātra pašreizējā galvenā režisora Dmitrija Petrenko iestudējuma "Ģērbējs" mēģinājumu laikā.

"Teātris šajā ziņā ir ļoti pateicīgs, jo mēs strādājam mizanscēnās, būvējam to pasauli no jauna. Līdz ar to fotogrāfam ir vieglāk izsekot attiecībām un fiksēt īstajā brīdī, un tas brīdis ir vienlaikus spontāns un pārdomāts. Jo es pārzinu to mizanscēnu, zinu, ka tas brīdis tuvojas, un man ir vieglāk nofiksēt tieši to momentu, kuru gribu."

To, ka viņam dota iespēja fotografēt teātrī, Armands uzskata par lielu priekšrocību.

"Ir tik daudz fotografēt gribētāju, bet kurš vēl dabū tādu vidi? Tādus modeļus? Esmu ļoti bagāts! Turklāt esmu viņiem pa vidu, esmu savējais starp savējiem".

Teātrī izsenis gan fotogrāfiem, gan citiem ļaudīm "no malas" ir bijis jāstaigā uz pirkstgaliem ne tikai izrādes, bet arī mēģinājuma laikā, un fotografēt drīkstēts tikai no zāles, kaut kur pa stūrīšiem vai aizkulisēs.

"Pirmie soļi bija pie Dmitrija Petrenko, kad man atļāva fotografēt. Nākamā lielā sadarbība bija ar Regnāru Vaivaru "Purva bridēja" iestudējumā, un, pateicoties Regnāram, mēs lauzām šo foto tradīciju. Viņš teica: "Tu man atļauju neprasi, vienkārši bildē, ko tev gribas."

Nākamais solis Armanda fotogrāfa karjerā bija sadarbība ar režisori Lauru Grozu "Teātra" iestudējumā.

"Viņa gribēja, lai daudz fotografēju, un es sapratu, ka ir vajadzīga laba tehnika. Paņēmu uz kredīta gan aparātu, gan objektīvu. Nesen nopirku arī platleņķa objektīvu."

Armands fotografējis arī Mazās zāles izrādi "Dziesmu svētki", kas bijis visai sarežģīts uzdevums, jo telpa ir maza. Ļoti daudz safotografēts teātra jaunākais iestudējums "Kaija". Arī "Kaijas" plakāta dizainam izmantotas Armanda fotogrāfijas, tāpat vairākos teātra bukletos. Nākamais darbs būs fiksēt Mārtiņa Kalitas iestudējuma "Medus garša" tapšanu Mazajā zālē.

"Visvairāk iznāk bildēt tajos uzvedumos, kuros pats piedalos."

Sākumā Armands fotografējis sev un kolēģiem par prieku, bet nu jau gadu aktierim ir oficiāla sadarbība ar Liepājas teātri, kas viņa fotomateriālu izmanto gan reklāmām, gan publicitātei.

Lai gan vislabāk Armands zināms kā kolēģu portretu un izrāžu ainu fotografētājs, un arī pats uzskata, ka teātris ir gan viņa skola, platforma, kur izaudzis kā fotogrāfs, gan viņa drošā aizmugure, interese kā fotogrāfam esot par visu.  

"Man ļoti patīk fotografēt jūru un dabu – arī "Kaijas" plakātā izmantota viena mana jūras fotogrāfija."

Izmēģinājis arī makro objektīvu. "Pavisam cita pasaule! Es tā kaifoju..." Daudz fotografējot ģimeni – meitu, dēlus. Bet ne publiskai izrādīšanai.

Foto tehniskās lietas apguvis pašmācības ceļā, bet ņēmis vērā arī meistaru, piemēram, Aigara Hibnera padomus.

"Eju uz foto izstādēm, sekoju līdzi. Ne uz atklāšanām, eju viens pats, lai klusumā, mierīgi varu visu izpētīt."

Lai arī Armandam patīk visādu veidu fotogrāfijas, viņš zina – kam vairāk roku esi pielicis, to vairāk izjūti, tas iegūst lielāku telpu.

Tāpēc viņš mēdz uzdot pats sev uzdevumu – jebkurā vietā, jebkurā laikā un apstākļos ir jāatrod fotografēšanas cienīgs kadrs.

Kaut kā dabiski ir sanācis, ka Armanda teātra bildes galvenokārt ir melnbaltas. Iespējams tāpēc, ka tajās vislabāk parādās "sejas intonācijas", kā saka fotogrāfs. Bet tā varētu būt arī kino ietekme, jo Armandu ļoti iedvesmojot tieši labs kino kadrs, profesionāls operatora darbs.

Pievēršoties fotogrāfijai kā profesijai, Armands, atkal jau sadarbībā ar teātri, fotografēties gribētājiem iecerējis piedāvāt vienreizēju iespēju – ekskursiju teātra aizkulisēs apvienojumā ar foto sesiju.

Lasītāji droši vien gribēs zināt, kur Armanda Kaušeļa fotogrāfijas var apskatīt? Kamēr mājaslapa vēl top, ir iespēja sekot līdzi Feisbuka lapai "Fotogrāfs Armands Kaušelis", kur redzami jaunākie darbi.

Līdz šim bijušas arī vairākas foto izstādes – pirmo varēja apskatīt uzreiz pēc "Ģērbēja" pirmizrādes teātra skatītāju foajē, un tajā bija momenti no mēģinājumiem, pēc tam – aktrises Anda Albužes jubilejai veltītā, un vēl viena, kas bija veltīta iestudējuma "Teātris" tapšanas procesam.  Un pavisam noteikti teātra skatītājiem būs iespēja izstādē redzēt arī fotogrāfa Armanda Kaušeļa jaunākos darbus.