Divas dienas, 16. un 17. augustā, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas un Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes telpās norisinājās izglītības konference "Mākslai ir nozīme!", portālu irliepaja.lv informēja "Skola2030" pārstāve Sanita Rībena.

Konferenci rīkoja "Skola2030" kopā ar sadarbības partneriem, lai iedvesmotu skolotājus un dotu telpu pieredzes apmaiņai. Konferences mērķis – uzsvērt kultūras un mākslas izglītības īpašo nozīmi plašākā kontekstā, veicināt skolotāju profesionālo sadarbību.  

Konferencē notika darbnīcas, meistarklases un diskusijas, bija iespēja satikt pieredzējušus kultūras un mākslas profesionāļus, iepazīties ar kolēģiem no visas Latvijas, likt pamatus turpmākām sadarbībām. Vairākas no sesijām tika raidītas arī tiešsaistē.

Konferencē piedalījās ap 400 skolotāji un izglītības iestāžu vadītāji no visas Latvijas.  

Konferences atklāšanā ar saviem iedvesmas stāstiem dalījās Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre; Austra Avotiņa, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, mākslas zinātniece; Irēna Nelsone, JVLMA Mākslu pedagoģijas nodaļas docētāja, mūzikas mācīšanas metodiķe; Lita Silova, Rīgas Franču liceja skolotāja, literatūrzinātniece; Zanda Gūtmane, Liepājas Universitātes profesore, literatūrzinātniece; Zane Oliņa, izglītības eksperte, un citi.
 
Konferences pirmajā dienā tās dalībnieki ne tikai klausījās iedvesmas un pieredzes stāstus koncertdārzā "Pūt, vējiņi!", bet arī piedalījās darbnīcās un diskusijās, lai smeltos idejas, kā savā darbā īstenot jauno mācību pieeju.
 
Šajā pašā dienā notika arī vairākas paneļdiskusijas un diskusijas, piemēram, "Vai kultūra apēd naudu vai rada?", "Kā rast drosmi paust ideju?", "Kā mācīt par un caur mākslu?", "Vai māksla ietekmē citas dzīves jomas?". Diskusijās piedalījās  tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, Liepājas radošo industriju inkubatora vadītāja Vita Liepiņa, Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" un "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" programmas "(ne)miers" mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča un citi.

"Pēdējo piecu gadu laikā esam nostiprinājuši un paplašinājuši kultūras un mākslu priekšmetu lomu pilnveidotajā mācību saturā. Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomu priekšmetus apgūst visi – gan pamatskolā, gan vidusskolā. Tas nav izvēles jautājums. Esam no jauna pieteikuši literatūru kā kultūras un mākslu jomai piederīgu priekšmetu ar atbilstošu saturu. Trim jau iedibinātajām mākslām mācību saturā pievienojusies ceturtā – teātra māksla," savā uzrunā atzina izglītības eksperte Zane Oliņa. Viņa arī norādīja: "Esam radījuši bezprecedenta iespējas vidusskolā apgūt Kultūras un mākslas kursus līdz pat augstākajam līmenim – kopā 420 mācību stundu apjomā – un pierādīt savu sagatavotību kārtojot augstākā līmeņa eksāmenu.

Svarīgi, lai šie kursi nekļūtu par vieglāko ceļu, kā izšļūkt cauri vidusskolai,

bet piedāvātu līdzvērtīgu intelektuālo izaicinājumu, attīstītu kritiskās domāšanas, problēmrisināšanas un citas caurviju prasmes, kā to sagaidām no citām tradicionāli akadēmiskajām jomām, piemēram, matemātikas, vēstures vai fizikas.

Vienmēr varam gribēt vairāk stundu, vairāk laika, taču atļaušos apgalvot, ka šobrīd esam radījuši labvēlīgu ietvaru paliekošas ietekmes radīšanai. Mums jāiet tālāk par vai un kāpēc kultūra un māksla ir mācību saturā. Enerģiju un vilkmi jomai varam vairot, atbildot uz – ko un kā darīt. Izveidotais ietvars jāpiepilda ar saturu un pieeju, lai kultūrizglītības potenciāls patiesi realizētos ikviena skolēna izglītības pieredzē."
 
Trešdien, konferences otrajā dienā, notika meistarklases literatūras, vizuālās mākslas, mūzikas, teātra mākslas un kultūras kursu skolotājiem. Piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un gleznotājs Aleksejs Naumovs sniedza ieskatu gleznošanā plenērā; dzejnieka un Liepājas Universitātes Rakstniecības studiju programmas docētāja Andra Akmentiņa dzejas meistarklasē dalībnieki praktizēja radošas rotaļas; savukārt kopā ar JVLVMA docenti, komponisti Ilzi Arni aplūkoja praktiskas metodes, kā iedvesmot bērnus pierakstīt mūziku.
 
"Radošās rakstīšanas stundu rezultāti parasti ir biedējoši. Cilvēki turpina pavairot tās pašas muļķības, tikai nu jau ar pārliecību un mirdzošām acīm, ka viņi darbojas "radoši"," saka meistarklases vadītājs, dzejnieks Andris Akmentiņš, "Es gatavojos atvērtai sarunai par to, ka

rakstīšana ir smags darbs ar sevi un ilgstošs ceļojums, lai saprastu sevi, tautu, vēsturi, pasauli

un jebkuru citu mācību priekšmetu. Īpaši skolotāju gadījumā – kāda varētu būt noderīgākā metodika, lai šo ceļojumu uzsāktu."  

Liepājas Universitātes lektore un Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas skolotāja Sandra Okuņeva portālam irliepaja.lv atzina: "Konferences iecere un īstenojums, manuprāt, bija izcili: bagātīgs saturs – iedvesmojoši nozaru ekspertu stāsti, dalīšanās pieredzē, meistarklases, iespēja tikties ar kolēģiem no visas Latvijas; pārdomāts norises plānojums un teicama organizācija. Īpašs prieks, ka atbraucēji varēja iepazīt dažādās Liepājas kultūrvietas – "Pūt, vējiņi!", koncertzāli "Lielais dzintars", klubu "Kursa", renovēto ģimnāzijas ēku. Biju lepna, dzirdot organizētāju slavinošos vārdus par liepājnieku atsaucību; konference tapa sadarbībā ar Liepājas pašvaldību,Liepājas Universitāti,ģimnāziju,iesaistoties daudziem kultūras jomas cilvēkiem. Domāju, ka konferences dalībnieki saņēma kārtīgu iedvesmas devu jaunajam mācību gadam!"

Konferences sadarbības partneri bija arī British Council pārstāvniecība Latvijā, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Kultūras akadēmija, LNKC programma "Latvijas skolas soma" un "Ziedoņa klase".