Šajā laikā svinami vasaras saulgrieži, tapēc folkloras centra "Namīns" pagalmā svētdien, 21.jūnijā, pulksten 17 ikviens aicināts uz Ielīgošanu. Pasākums ir bez maksas, līdzi var ņemt groziņu.

Piedalīsies ziedu dizaina studija "Liepzars", Liepājas folkloras kopa "Saknes", "Vēlavas", Liepājas TMKC bērnu deju kolektīvs "Krustiņi" un Liepājas Valsts tehnikuma jauniešu deju kolektīvs "Odziņa", vadītāja Inta Āboliņa.

Folkloras kopa "Atštaukas" stāstīs ticējumus, atgādinās par latviešu tautas parašām, kas saistītas ar vasaras saulgriežiem.

Vasaras saulgriežos, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, latviešu tauta svin Jāņus. Vasaras saulgrieži svinami 21. un 22.jūnijā, kad ir visatbilstošākā enerģētika dažādu rituālu veikšanai, vainagu pīšanai, rotaļās iešanai un tautas dziesmu dziedāšanai. Senlatvijā Jāņi svinēti kopš aizvēsturiskiem laikiem, krietni vēl pirms ieradās "kultūras nesēji" krustneši ar viltus mācībām. To, ka šobrīd Latvijā svētkus svin pāris dienu vēlāk, savā laikā uzspieda kristīgā baznīca, piesaistot Jāņu svinēšanu Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu baznīca svētī 24. jūnijā, lai cīnītos pret nekristīgajām paražām.

Vārds "līgo" līvu valodā nozīmē "lai top". Katra līgotne ir kā maza buram dziesmiņa, kas, īstā laikā un īstā vietā nodziedāta, nes milzu svētību. Tāpēc arī līgošana senāk notika, sākot no Zāļu dienas līdz pat Jāņu rītam. Jāņu līgotnes ir ļoti dažādas – draiskas, uzmundrinošas. Lielākā daļa pieder pie tām, ko varētu nosaukt par enerģētiskajām. Tās ir līgotnes, kuras ar savu enerģiju attīra mūs, apkārtni. Ar līgo dziesmu vibrācijām latvietis izskalo no savas dvēseles ikdienas rūpes un bēdas.

Aplīgošana ir veltīšana, kad ļaudis ar vainagiem un Jāņu zālēm apstaigā savas sētas, tīrumus, dārzus, dziedādami Jāņu dziesmas un nolikdami Jāņu zāles un vainagus ar nozīmi – nest svētību un laimi cilvēkiem, vairot bagātību un turību sētā. Aplīgo arī lopus, tāpēc pušķošana, aplīgošana un veltīšana ir ļoti nozīmīgas Jāņu norises jeb rituālu darbības.

Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. To darīja, lai attīrītos no visa liekā. Jaunie ļaudis lēca, sadevušies rokās, lai burvju spēks tos savienotu kopā.

Jāņu vainags, kas pīts no trejdeviņām zālēm, ir kā maģisks aplis, kas, galvā uzlikts, sargā no nelaimēm, slimībām un nelabvēļiem. Vainags ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātajiem latviešu vasaras saulgriežu rituālajiem elementiem. Aplis ir viens no svarīgākajiem maģiskajiem elementiem. Aplis arī ir saules simbols. Vainags ir šī apļa izpildījums Līgo svētkos. Tas tiek veidots, izmantojot dažādu zāļu spēku.