Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēdē Saeimas deputāti un augstskolu pārstāvji aicināja palūkoties uz reģionu augstskolām no reģionu ekonomikas skatupunkta un virzīties uz policentrisku valsts attīstību.

Par Daugavpils universitātes reorganizāciju diskusijas vēl turpināsies, pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitijs Stepanovs.

Kā jau LETA rakstīja, sēdes sākuma daļā IZM prezentēja augstskolu darbības statistiku Latvijā, cita starpā uzsverot studējošo skaita izmaiņas un mācībspēku atalgojumu.

Saeimas deputāte Zanda Kalniņa–Lukaševica (JV) uzsvēra, ka reģionu kontekstā vienmēr jārunā arī par reģionu ekonomiku. Viņa jautāja, vai, sagatavojot šo augstskolu reorganizācijas modeli, ir veikta starpsektoru analīze – ne tikai, kā piedāvātais risinājums atstās ietekmi uz zinātnes izcilību Latvijā, bet kādu ietekmi tas ilgtermiņā atstās uz reģionu ekonomiku Latvijā un reģionu ilgtspēju. Ir būtiska atšķirība starp pašvaldības viedokli un zinātnisku pētījumu, no kura izriet, kas vajadzīgs reģiona attīstībai, sacīja Kalniņa–Lukaševica.

Ir arī jautājums, vai augstskolai kā IZM padotības iestādei ir bijis uzdevums sadarboties gan ar pilsētu, gan ar plānošanas reģionu, un lūkoties uz ekonomikas iespējošanu no valsts interešu skatupunkta, teica Kalniņa–Lukaševica.

Stepanovs atbildēja, ka galvenais dokuments, kurā noteikti augstskolas mērķi, ir tās stratēģija. Šogad visām augstskolām būšot jaunas stratēģijas, tām būs uzdevums runāt ar pašvaldību un darba devējiem. Tas būs būtisks aspekts, lai IZM apstiprinātu stratēģiju, uzsvēra Stepanovs. Saeima 2021.gadā ir lēmusi, ka jebkura augstskola ir zinātniska institūcija, un IZM valstī ievieš zinātnē balstītu augstāko izglītību. Tas neesot nekas neparasts – visā pasaulē pētniecības centri ir integrēti augstskolās. Pašām augstskolām esot iespēja nākt pie ministrijas un paust, kurš sadarbības partneris tām ir vispiemērotākais.

Stepanovs pauda, ka IZM ieskatā ir svarīgi, lai notiktu sadarbība ar apkārtējām pašvaldībām, un lai šī sadarbība būtu virzīta uz vienu mērķi. "Piemēram, ja skatāmies uz Daugavpils universitāti un Daugavpils pilsētu, līdz šim šādu sadarbību neesam redzējuši," izteicās IZM pārstāvis.

Vidzemes Augstskolas (ViA) padomes loceklis Gatis Krūmiņš skaidroja, ka ViA ir Eiropas augstskolu konsorcijā, kas apvieno deviņu valstu augstskolas, kas visas ir ārpus galvaspilsētām. Krūmiņš uzskata, ka ir jābūt pēc iespējas vairāk un neatkarīgiem zināšanu radīšanas centriem – tā ir gan augstākā izglītība, gan zinātne, gan inovācijas. Viņš saredz riskus, ka pašreizējā variantā fokusa uz reģioniem nebūs. Valsts plānošanas dokumentos paredzēts policentriskums, un tajā ir Latvijas nākotne, teica Krūmiņš.

Tie pasniedzēju augsto algu skaitļi, kas IZM prezentācijā bija no ViA, ir tik labi tāpēc, ka augstskola starptautiski sadarbojas, skaidroja ViA padomes loceklis. Tām valstīm, kas ir konsolidējušas savu augstskolu sistēmu un ir padarījušas to administratīvi salīdzinoši smagnēju, ir daudz grūtāk meklēt sadarbības partnerus. Reģionālajām augstskolām būtu jāpiedalās starptautiskajos augstskolu tīklos un valstij tas būtu jāatbalsta, tad tajās varētu sasniegt tādu atalgojumu, kāds tas ir Vidzemes augstskolā.

Daugavpils Universitātes (DU) prorektors Arvīds Barševskis sacīja, ka ir svarīgi, kādus kritērijus un kā izvēlas rādīt. Vienmēr jau var izvēlēties rādīt tos kritērijus, kuros ir zemi rādītāji un atstāt aiz borta tos, kuros ir augstāki rādītāji, uzsvēra Barševskis. Runājot par prezentācijā uzrādīto studentu skaitu DU, kas sākotnēji bija ap 6000 – tas bija laiks, kad visiem skolotājiem bija jāiegūst augstākā izglītība, tad studentu skaits palielinājās, bet šis skaitlis "nebija dabisks". Tagad DU studentu skaits ir ap 2000 – 3000.

Vēl viena lieta, par ko noteikti vajadzētu runāt – tā ir absolventu palikšana reģionā, uzskata Barševskis. Diezgan liels reģionālo augstskolu absolventu īpatsvars paliek reģionā, bet no tiem, kas studē Rīgā, liela daļa paliek galvaspilsētā, un reģioni paliek tukšāki.

DU prorektors nepiekrita apgalvojumam, ka DU nav sadarbības ar pilsētu – augstskolas pētnieki strādājot kopā ar pilsētas attīstības cilvēkiem gan pie vides problēmu risināšanas, gan citur.

DU redz, ka tai varētu būt daudz augstākas ambīcijas veselā lērumā aspektu, un tam būtu jākļūst par sarunas priekšmetu tad, kad DU pārstāvji tiekas ar IZM. "Pēdējā gadā sarunas tomēr bija vairāk tendētas uz "jums ir jāpievienojas, jums ir jāpievienojas", bet DU esot gatava runāt par ambīcijām, apgalvoja Barševskis.

Spriežot par DU pievienošanos Latvijas Universitātei, augstskolas pārstāvis klāstīja, ka atbilstoši likumam filiālēs studiju process ir tikai līdz bakalaura līmenim, ko viņš DU gadījumā uzskata par nepieņemamu. Augstskolai nav pieņemams arī aģentūras statuss, jo tas neļauj patstāvīgi pieteikt projektus, un reģioni, kas paši nespēs pa tiešo pieteikties, diez vai saņems to pašu, ko saņemtu, ja pieteiktos kā neatkarīgas augstskolas, turpināja Barševskis.

Noslēgumā Barševskis pauda, ka DU Senāts un padome diezgan vienbalsīgi lēmušas par DU kā neatkarīgu augstskolu, un izteica cerību, ka ar ministriju varēs sākt konstruktīvu sarunu par šādu scenāriju.

Kā sēdē pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Jānis Paiders, Daugavpils Universitāte (DU) un Liepājas Universitāte (LiepU) esot galvenais faktors reģionu lomas samazinājumam studējošo struktūrā. DU no 2003.gada līdz 2022.gadam studējošo skaits krities 2,6 reizes. Tāpat DU ir ar vienu no zemākajiem atalgojumiem uz pārējo augstskolu fona.

Februāra vidū tika ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) esot panākta vienošanās par Daugavpils Universitātes (DU) integrāciju Latvijas Universitātē (LU), bet jau 24.februārī Daugavpils Universitātes (DU) padome lēmusi attīstīt DU kā patstāvīgu augstākās izglītības un zinātnes institūciju.