80% vecāku Kurzemē uzskata, ka kibermobings jeb emocionālā pazemošana internetā ir aktuāla problēma bērnu un pusaudžu vidū, jo viņi daudz laika pavada virtuālajā vidē, liecina aptaujas dati.

Tomēr 78% aptaujāto atzīst, ka nezinātu, kā rīkoties, ja viņu bērnus skartu kibermobings. Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu bērnu un pusaudžu vidū, mobilo sakaru operators "Bite", sadarbojoties ar dažādu jomu ekspertiem, vakar Liepājā organizēja Kiberdienu skolēniem, vecākiem un pedagogiem.

Kiberdiena Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolā tika organizēta "Bites", Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas un Latvijas Drošāka interneta centra uzsāktās iniciatīvas "Iekod pirkstā!" ietvaros. Eksperti atzīst, ka kibermobings jeb emocionālā pazemošana interneta vidē kļūst par aizvien aktuālāku problēmu bērnu un jauniešu vidū, tāpēc šajos pasākumos tiek runāts gan par kibermobinga raksturīgākajiem izpausmes veidiem, gan arī svarīgākajiem rīcības soļiem kibermobinga situāciju risināšanā un novēršanā.

"Līdzīgi kā reālajā dzīvē, arī virtuālajā vidē savstarpējā saziņā ir būtiski ievērot cieņpilnas attiecības. Pieredze liecina, ka ne visiem tas izdodas. Tieši tāpēc uzsākām šo iniciatīvu, kuras mērķis ir veicināt atbildīgu ierīču lietošanu bērnu un jauniešu vidū, skaidrojot gan skolēniem, gan viņu vecākiem un pedagogiem, kas ir kibermobings, kāpēc ar to ir jācīnās un kā to darīt vislabāk. Ņemot vērā, ka no kibermobinga nav pasargāts neviens, bet virtuālajā vidē mūsu galvenais komunikācijas instruments ir pirksti, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir iemācīties "iekost pirkstā" – tajā pašā, ar kuru nosūtām ziņu, nospiežam "sūtīt" vai "patīk" pogu," norāda "Bites" sabiedrisko attiecību vadītāja Karīna Javtušenko.

Viņa atzīst, ka īpaši lielu interesi skolēnos – kā mazāko klašu, tā arī 8. un 9.klašu audzēkņos – raisīja gan mūziķa Marka Rivas un citu iniciatīvas kibersargu pieredzes stāsti, gan izglītojoši izklaidējošā Rīgas Improvizācijas teātra aktivitāte, kuras laikā tika atspoguļotas tipiskākās kibermobinga situācijas, liekot skolēniem iejusties upura, varmākas un klusējošā vairākuma lomās.

"Savulaik skolā mani ļoti apcēla, jo citiem likās, ka esmu atšķirīgs. Tagad esmu uzaudzējis gana biezu "ādu", lai tam stāvētu pāri gan reālajā, gan digitālajā vidē, jo šorīd ar kibermobingu ikdienā visbiežāk saskaros sociālajos tīklos. Nesen atklāju, ka man ir jauns viltus "Instagram" profils, kurā ir publicētas izķēmotas manas bildes. Esot Liepājā pārliecinājos, cik aktuāla problēma ir kibermobings jauniešu vidū, jo katrs otrais atzina, ka ir ar šādām situācijām saskāries pats vai tās ir piedzīvojuši viņa draugi. Man ir liels prieks, ka visi aktīvi klausījās, iedziļinājās un apņēmās ievērot kiberbaušļus arī turpmāk," pieredzē dalās M. Riva.

Lai mazinātu kibermobingu, M. Riva ievēro vairākus "baušļus" un iesaka to darīt arī citiem. Pirmkārt, neuzticēties cilvēkiem internetā. Otrkārt, "iekost pirkstā", pirms ko rakstīt internetā. Treškārt, nekautrēties meklēt palīdzību, ja tāda nepieciešama!

Arī Latvijas Drošāka interneta centra vēstnese Sandra Magrina uzsver, ka bērniem ir ne vien atbildīgi jāizvērtē, kādu informāciju publicēt virtuālajā vidē, bet arī jāiemācās atpazīt kibermobinga situācijas un pareizi rīkoties, saskaroties ar tām: "Ir svarīgi arī neatbildēt uz varmākas ziņām un komentāriem. Ir svarīgi nepalikt vienaldzīgam un iesaistīt kibermobinga situāciju risināšanā pieaugušos – vecākus, pedagogus, neatkarīgi no tā, vai ar šīm situācijām esi saskāries pats vai arī emocionālā pazemošana internetā tiek vērsta pret tavu draugu, skolasbiedru u.tml. Tāpat būtiski saglabāt pierādījumus – ekrānuzņēmumus, kuros redzamas varmākas aktivitātes."

Lai gan vairums vecāku atzīst, ka viņus kibermobinga kontekstā visvairāk uztrauc tā izpausmes formas, 87% aptaujāto Kurzemē norāda, ka satraucošs ir arī bērnu un pusaudžu vidū valdošais uzskats, ka virtuālajā pasaulē var darīt visu, par to nesaņemot sodu. Tāpat 53% atklāj, ka viņiem nav pieņemama sabiedrības, jo īpaši vecāku un pedagogu, vienaldzība pret šādiem gadījumiem, piemēram, uzskats, ka kibermobings ir normāla bērnu un pusaudžu savstarpējo attiecību izpausme.

Eksperti norāda, ka pieaugušajiem ir ļoti nozīmīga loma kibermobinga mazināšanā, tāpēc Kiberdienas ietvaros Liepājā norisinājās arī izglītojoša saruna par emocionālo vardarbību interneta vidē bērnu vecākiem un pedagogiem. Tās laikā psiholoģe Gunita Kleinberga uzsvēra, ka viņiem ir vienlīdz svarīgi aktīvi iesaistīties ne vien kibermobinga situāciju risināšanā, bet arī preventīvā bērnu izglītošanā par kibermobinga jautājumiem.

Īpaši aktīva diskusija izvērsās par kibermobinga gadījumiem, kuros pats bērns savas neapdomības dēļ ir publicējis vai kādam nosūtījis bildi, kurā redzams divdomīgā situācijā. Kā norāda psiholoģe, pat šādās situācijās nevienam nav tiesību šo bērnu pazemot un izteikt par viņa foto negatīvus un aizskarošus komentārus. Stāsta G. Kleinberga: "Kļūdīties var ikviens. Pat tad, ja bērns ir bijis pārgalvīgs un ir neapzināti izprovocējis citus rakstīt naidpilnus komentārus, ir svarīgi saprast, ka viņš, visticamāk, nav apzinājies savas rīcības sekas. Pieaugušajiem jāatceras, ka šādos gadījumos bērnu nedrīkst vainot notikušajā. Viņš ir jāaizstāv no pāridarītājiem. Un ar viņu ir jārunā par atbildīgu interneta un mobilo ierīču lietošanu."

Tikmēr Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Uģis Āva un Kārtības policijas nodaļas inspektores Aiva Jonuša un Inta Kvecko - Sproģe uzsvēra, ka nav tāda viena – īstā – brīža, kad vērsties ar iesniegumu policijā. Policijas pārstāvji vecākus un pedagogus iedrošināja, ka tas ir jādara ikreiz, kad ir aizdomas par bērnam radītu apdraudējumu.

"Mūsu pieredze liecina, ka kibermobinga gadījumus var atrisināt sarunu ceļā – runājot gan ar upuri, agresoru un viņa atbalstītājiem, gan ar iesaistīto pušu vecākiem un pedagogiem. Tomēr jāatceras, ka emocionāla pazemošana interneta vidē ir sodāma rīcība un administratīvā lieta tiek ierosināta jebkurā gadījumā. Par nopietnākām situācijām var tikt piemērota arī kriminālatbildība gan bērnam, gan vecākiem, ja bērns ir jaunāks par 14 gadiem," atgādināja U. Āva.

Iniciatīvas ietvaros eksperti ir sagatavojuši arī tā dēvētos "Kibermobinga baušļus" skolēniem un pieaugušajiem – vecākiem un pedagogiem –, kas jāņem vērā, lai mazinātu kibermobingu.

"Kibermobinga baušļi" bērniem un pusaudžiem:
# Es domāju, pirms sūtu un publicēju internetā!
# Es ziņoju par kibermobingu – vecākiem, pedagogiem, vietnē Drošsinternets.lv vai zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas Uzticības tālruni 116111!
# Es rūpīgi glabāju savas paroles!
# Tiklīdz ieraugu riebīgu komentāru vai ziņu, es bloķēju vai ziņoju par agresīvo komentētāju!
# Es neatbildu uz riebīgām ziņām, lai neprovocētu agresoru un, aizstāvot sevi, netīšām nekļūtu par tādu!
# Es saglabāju kibermobinga pierādījumus – fotogrāfijas, ekrānšāviņus u.c.!
# Es neesmu vienaldzīgs, ja manu draugu vai skolas biedru ir skāris kibermobings!

 "Kibermobinga baušļi" vecākiem un pedagogiem:
# Es izglītojos pats un stāstu bērnam par atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu!
# Es iesaistos, jo kibermobings nav tikai bērna problēma, kas jārisina viņam pašam!
# Es biežāk runāju ar bērnu par notiekošo viņa reālajā un virtuālajā dzīvē!
# Es uzskatu, ka kibermobingu var mazināt, darbojoties kopā – vecāki, pedagogi, jaunieši!
# Es pavadu vairāk laika kopā ar bērnu!

Līdz šim iniciatīvas "Iekod pirkstā!" aktivitātes norisinājušās vairākās skolās Latvijā, piemēram, Valmierā, Jēkabpilī, Jelgavā u.c.