Laikraksts “Latvijas Avīze” 31.janvāra numurā publicējis interviju ar Liepājas Universitātes (LiepU) profesori Ilzi Valci, kura būs viena no XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģentēm.

Liepāju un tuvējos novadus Dziesmu svētkos pārstāvēs 19 kori ar aptuveni 700 dziedātājiem. Cik skanīga būs Liepājas balss? – vaicā laikraksts vairākkārtējai Baltijas valstu dziesmu svētku "Gaudeamus" virsdiriģentei, Liepājas koru apriņķa diriģentei, LiepU sieviešu kora "Atbalss" un Tautas mākslas un kultūras centra jauniešu kora "Intis" diriģentei Ilzei Valcei.

Raksturojot Liepājas pusi, Valce saka: “Bijušā Liepājas rajona teritorija ir viena no lielākajām Latvijā, bet vienlaikus viena no vismazāk apdzīvotajām. Tā tomēr ir Latvijas mala – leišmale. Tomēr lielākajos novadu centros – Aizputē, Vaiņodē, Grobiņā, Durbē – ir izdevies saglabāt vai pat atjaunot labu koru darbību.

[..] Kad 2009. gadā, sākoties krīzei, Jēkabs Ozoliņš aizgāja pensijā, tika īstenota novadu reforma, likvidējās centralizētās kultūras nodaļas, manā rīcībā bija vien personīgais tālrunis, personīgais dators, automašīna un kājas. Tagad kultūras dzīve ir sakopta, priecājos par novadu kultūras ļaužu radošumu.”

Diriģente, kuras ģimenei krīzes gadus pārlaist esot palīdzējusi mamma, kam ir lauku saimniecība, runā skarbi: “[..] man gribētos ieteikt politiķu ķildu, intrigu, pārpratumu, amatpersonu komandējumu apspriešanas vietā vairāk uzmanības sabiedrībā veltīt ne tikai aizbraukušajiem, bet Latvijā izdzīvojušajiem cilvēkiem. Un nevis tiem, kuri negrib strādāt vai vēlas dzīvot tikai no pabalstiem jeb jau iemācījušies no tiem iztikt, bet runāt par daudziem tūkstošiem darītāju, Latvijas labāko iedzīvotāju daļu. Kā viņi iemācījās izdzīvot? Par to pašu naudu vai bez tās nācās strādāt desmit reižu vairāk…”

Bet, atbildot uz jautājumu par Liepājas skanīgumu, Valce saka: “Tā kā tieši krīzes laikā Liepājas apkaimē savu darbību no jauna ir atsākuši vairāki kori, piemēram, Pāvilostas sieviešu koris, Aizputes un Vaiņodes jauktie kori un lielajam kopkorim gatavojas pievienoties trīs vidusskolu kolektīvi, domāju, ka mūsu balsis būs pietiekami skanīgas.

[..] Atsevišķiem reģioniem, lielajām pilsētām, tai skaitā Liepājai, pašlaik liela problēma ir lielais pensionēto iedzīvotāju īpatsvars, kas saistīts arī ar pienākumu novirzīt lielu daļu budžeta sociālajām vajadzībām un attiecīgi samazina iespējas citās jomās. Jauno cilvēku trūkums tieši atspoguļojas koru kustībā.

Pirms diviem gadiem diriģentu sanāksmei biju sagatavojusi pētījumu pēc valsts statistikas datiem par demogrāfijas situācijas ietekmi uz Dziesmu svētku procesu – jaunā paaudze pašlaik visvairāk dzīvo tādās pilsētās kā Talsi, Saldus, Jelgava, 100 km rādiusā ap Rīgu. Šī īpatnība atspoguļojas arī tradicionālo koru skašu rezultātos.

Interesanti, ka arī pilsētu ražotnes un attiecīgi nodarbināto cilvēku profesionālā ievirze nosaka muzikālās gaumes īpatnības. Kāpēc Liepājā cieņā smagais roks? Pilsētā no padomju laikiem lielos apmēros attīstīta rūpniecība, tai skaitā smagā metalurģija. Mūzikas psihologi sen izpētījuši – tehniskiem cilvēkiem patīk ziņģe, šlāgeri, roks, humanitāri izglītotajiem vairāk pie sirds tautasdziesma, akadēmiskā mūzika.”

Valce intervijā veltījusi cildinošus vārdus Liepājas mūzikas vidusskolas pedagoģei Skaidrītei Kuplajai: “Vienmēr esmu vēlējusies, lai viņa būtu Dziesmu svētku virsdiriģente. Lieliska, fantastiska mūziķe, tāpat kā Jēkabs Ozoliņš, savulaik Leonīda Vīgnera kora dziedātāja.”