Māra Ķimele pie Liepājas teātra. Foto: irliepaja.lv

"Spēlmaņu nakts 2020" balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņems režisore Māra Ķimele un aktieris Leonīds Lencs, aģentūru LETA informēja Latvijas Teātra darbinieku savienības pārstāvis Ričards Vorobjovs.

Atgādināsim, ka 17. oktobrī Liepājas teātrī notika pirmizrāde Ivana Viripajeva lugas "Saviļņojums" iestudējumam Māras Ķimeles režijā.

Dailes teātra līdzdibinātāja un teātra mākslas reformatora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā 23.novembrī LTV1 tiešraidē pulksten 21.10 varēs vērot Gada balvu teātrī "Spēlmaņu nakts" no Liepājas. Balvas šogad tiks pasniegtas 27.reizi.

Rakstot par Ķimeli, teātra zinātniece Ieva Struka uzsvēra, ka viņas unikalitāti veido piederība dzimtai. Viņas vectēvs ir Jūlijs Lācis, rakstnieks, žurnālists un politiķis, viņas vecmāmiņa – režisore Anna Lācis, kas prata inscenēt ne tikai izrādes, bet arī savu dzīvi. Viņas tēvs ir aktieris Vilis Ķimelis, viņas māte – teātra darbiniece Dagmāra Ķimele. Viņas dēls Pēteris Ķimelis ir mākslinieks.

Strukas ieskatā Ķimele ir viena no joprojām retajām teātra režisorēm, kas profesiju apguvusi tradīcijām bagātā skolā ārpus Latvijas pie izcila meistara Anatolija Efrosa. Viņas ceļš uz režiju nav bijis caur veiksmīgu vai ne tik veiksmīgu aktrises karjeru, viņa tūlīt no skolas sola dodas studēt režiju Maskavā. Atgriezusies Latvijā, viņa visa mūža garumā strādājusi savā profesijā, kas arī nemaz nav tik pašsaprotama lieta, jo radošais gars, darbaspējas un enerģija, jutīgums pret pasaules notikumiem un jaunām vēsmām teātra pasaulē ne visiem saglabājas garai distancei.

Struka akcentēja, ka Ķimele ir izcila pedagoģe, un arī šo darbu viņa darījusi visa mūža garumā. Viņas pirmie audzēkņi šodien liekas esam ar skolotāju vienos gados, bet viņa joprojām ir Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā ar jauniešiem. Turklāt Ķimele visa mūža garumā mākslā apvienojusi dziļi latvisku pasaules izjūtu ar vispārcilvēciskām vērtībām un kvalitātēm, ar pasaules elpu, ko viņai devusi pašas skola un brīvības garša no 60.gadu vidus puķubērnu laika.

Teātra zinātniece uzsvēra, ka režisore ir sieviete ar krampi, kas noliks pie vietas neuzvedīgu aktieri, un vienlaikus trausla. Viņa pamanīs ik sīkāko niansi attiecībās, bet tieši tikpat jūtīga viņa ir pret to, kas notiek lielajās pasaules norisēs. Skaidrs, ka viņas sakāpinātā pasaules uztvere ne vienmēr ir ērta apkārtējiem, bet – vismazāk tā ir ērta viņai pašai. Bet tikai tā dzimst māksla, norādīja Struka.

Teātra kritiķe un teātra zinātniece Edīte Tišheizere paudusi, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Leonīds Lencs (1947) ir viens no tiem kultūras cilvēkiem, kas vārda tiešā nozīmē bruģē garīguma, sapratnes un iejūtības tiltu starp cilvēkiem un nācijām.