Liepājnieki lepojas un priecīgi ar Liepājas vārdu dodas pasaulē, jo vairāk tāpēc, ka šogad 10. maijā uzzinājām, ka Liepāja izraudzīta par "Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027". Kā notiek gatavošanās darbi un kas sagaidāms šajā projektā tiešsaistes intervijā pastāstīja "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" projekta vadītāja Inta Šoriņa un Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja, atbildīgā par "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" komunikāciju Zita Lazdāne.

Vai man kā studentei un neliepājniecei, ir iespējams iesaistīties šajā projektā?
I.Š.: Šobrīd ir "zemais starts". Visi gaidām, kad varēsim pilnvērtīgi iesaistīties. Pieteikumā ir iestrādāti 39 lieli projekti jeb drīzāk projektu puduri, kuri būs jāīsteno kultūras galvaspilsētas ietvaros. Tajos paredzēts iesaistīt dažādas sabiedrības grupas. Šobrīd tiek gatavota dokumentācija organizācijas "Liepāja 2027" veidošanai, tiks veidota komanda, piesaistīti profesionāļi, kas strādās, lai īstenotu šo programmu.  Projekti ir ļoti dažādi un par visdažādākajām tēmām – sabiedrības līdziesaistes, izglītības projekti, kapacitātes stiprināšanas aktivitātes profesionāļiem utt. Tāpat arī iedzīvotājiem, kuriem vairāk interesēs, piemēram, vide un zaļais temats, vai "kaimiņu būšanas" pasākumi, organizatoriskā sadarbība ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadiem.

Domāju, ka katrs varēs atrast savu klātbūtnes formātu, tikai mums jāpaciešas un jāgaida, kad secīgi tiks dota zaļā gaisma un tiks izziņota iesaiste. Bet, ja ir sajūta, ka vēlaties iesaistīties, aicinu uz e-pastu inta.sorina@liepaja.lv sūtīt CV. Kad būs nepieciešamība pēc palīdzīgām rokām, būs reāla datubāze.

Jūs jau mazliet ieminējāties, ka sadarbība būs arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu. Vai kultūras pasākumus varēs izjust arī, piemēram, kuldīdznieki un citi neliepājnieki?
I.Š.: Šajā projektā kā galvenie partneri esam Liepāja, Dienvidkurzeme un Kuldīga, bet šis nav tikai lokāls projekts, tas nesīs arī Latvijas vārdu. Līdz ar to mēs esam iesaistījuši iedzīvotāju grupas un īpaši profesionāļus, kas saistīti ar kultūras jomu nacionālā līmenī.

Cik nu būs mūsu spēkos, ar dažādu organizāciju, mākslinieku iesaisti centīsimies popularizēt Liepāju un Latviju ārpus robežām.

Redzam iespēju arī iesaistīties starptautiskos projektos sadarbībā ar citām Eiropas kultūras galvaspilsētām.

Vai Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss Liepājai nozīmē vairāk komerciālu pienesumu kultūras ekonomikā, vai arī būs tādi pasākumi, kurus varēs apmeklēt bez maksas?
I.Š.: Ļoti dažādi. Jā, ļoti dažādi. Mēs esam projektus veidojuši tā, lai pasākumi būtu gan atsevišķām un konkrētām sabiedrības grupām, gan profesionāļiem, gan arī lai būtu pasākumi apkaimēs dažādos formātos, tajā skaitā arī lielām tautas masām.

Z.L.: "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" programma nav paredzēta tikai kādai ekskluzīvai sabiedrības grupai par augstām biļešu cenām, būs tiešām ļoti daudzveidīgas aktivitātes ikvienam – gan ielu svētki, gan kaimiņu būšanas pasākumi, gan daudz bezmaksas pasākumu, iespējas būs ļoti plašas.

Inta Šoriņa (vidū) pēc Eiropas kultūras galvaspilsētas žūrijas paziņojuma, ka par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027 izvēlēta Liepāja. Foto: Kārlis Volkovskis.

Kādi kultūras pasākumi ir paredzēti? Vai "Liepāja 2027" ietvaros būs vairāk koncertu, teātra izrāžu vai kas cits?
I.Š.: Jā, būs pilns spektrs. Tādā konkrētā uzskaitījumā vēl nav zināms tāpēc, ka šajā posmā līdz 2027. gadam tiks izsludināti vairāki ideju konkursi, aicināti mākslinieki, organizācijas, interesenti dalīties ar savām idejām un tās arī īstenot. Tas būs darba grupas, nodibinājuma uzdevums, taču tas posms vēl šobrīd nav sācies.

Programmas veidošanā esam pievērsuši uzmanību tam, lai būtu vienlīdz pārstāvēti visi žanri, tajā skaitā ne tikai mūzika, bet arī, piemēram, kino, literatūra un citi.

Z.L.: Svarīgi ir izprast, ka "Eiropas kultūras galvaspilsēta" nav stāsts tikai par pasākumiem, koncertiem, izrādēm. Paredzētas daudzas izglītojošas aktivitātes, konferences, semināri, kapacitātes celšanas pasākumi. "Eiropas kultūras galvaspilsētas" stāsts ir stāsts par ikviena intelektuālās kapacitātes celšanu, jaunu zināšanu un pieredzes ieguvi, sadarbības veidošanu.

I.Š.: Mums ir arī ļoti daudz starpnozaru aktivitāšu, kas saistās tieši ar sabiedrības iesaistes aktivizēšanu, arī ar izglītības procesiem, kultūrizglītību, radošo ekonomiku un dažādām citām tiešām jomām, lai mēs redzētu izaugsmi ne tikai kultūras jomā, bet arī citās.

Vai šī projekta ietvaros tiks uzlabota arī Liepājas pilsētvide, pilsētas infrastruktūra?
I.Š.: Mēs esam pieteikumā iekļāvuši vairākas infrastruktūras objektus, taču mākslinieciskā programma nav tiešā mērā atkarīga no tā, vai mēs kaut ko uzbūvēsim vai neuzbūvēsim. Infrastruktūras objekti saistās ar pietiekami lielām finansēm, tāpēc programma ir nodalīta no nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem. Atbildot uz jautājumu par infrastruktūras nepieciešamību Eiropas komisijas žūrijai, mēs esam salikuši sarakstu, kuru mēs vēlētos īstenot laikā līdz 2027.gadam. Kā projekts Nr.1 ir Liepājas pilsētas bibliotēka, bet kā otrā nepieciešamība pieteikumā iekļauts IT un radošais centrs D10. Nosaukums D10 sākotnēji ir veidots no saīsinājuma adresei Dārza iela 10, bet tehniski tas ir domāts kā centrs, kur satiekas informācijas tehnoloģijas un radošās jomas.

Vai varat pastāstīt sīkāk par Liepājas bibliotēku? Ko tieši tur uzlabos?
Z.L.: Sapnis par jauno Liepājas pilsētas bibliotēku ir to veidot nevis tikai kā vietu, kur var lasīt, paņemt, nodot grāmatas, veikt pētniecisko darbu. Vīzija ir radīt  atvērtu telpu sabiedrības izglītošanai, ar NVO inkubatoru, mūžizglītības un digitālo apmācību iespējām, mākslas telpu, semināru un konferenču iespējām u.c. Vēlētos Liepājā radīt vietu, kur ikvienam, neatkarīgi no vecuma, statusa un līdzšinējās pieredzes, būtu iespēja gūt jaunas zināšanas, paplašināt savus intelektuālos apvāršņus, biedrībām stiprināt kapacitāti, radīt dažādu žanru pasākumus, tajā skaitā arī mākslas izstādes, kultūras un sabiedrības līdziesaistes aktivitātes.

Ja vēl pirms desmit gadiem Eiropas kultūras galvaspilsētas lika lielu uzsvaru uz infrastruktūras objektiem, tad šobrīd virziens ir mainījies, un prioritāte ir visu iespējamo sabiedrības grupu izglītošana visdažādākā veida jautājumos un procesos.

Ja pareizi saprotu, tas ir paredzēts Liepājas bibliotēkai tās pašreizējā atrašanās vietā Zivju ielā?
Z.L.: Šobrīd sapnis par jauno bibliotēku tiešām ir tikai sapnis un vīzija. Tiek meklēti un apskatīti vairāki potenciālie varianti, bet, ņemot vērā ierobežotās ES fondu piesaistes iespējas, šobrīd ir grūti pateikt konkrētu vietu. Redzeslokā ir vairāki varianti – gan esošās bibliotēkas Zivju ielā paplašināšana, gan, iespējams, cita vieta un telpas.

Zita Lazdāne (vidū), uzzinot, ka Liepāja kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. Foto: Kārlis Volkovskis.

I.Š.: Es vēl tikai pieminēšu, ka mūsu pieteikuma 99. lappusē ir uzskaitījums ar visiem infrastruktūras objektiem, ko vērtējam kā pienesumu kopējai programmai. Tajā pieminēta gan Metalurga teritorija, gan Zirgu sala kā tādas, kuras jāturpina attīstīt un uzlabot. Sarakstā ir arī teātra Mazā zāle, arī Ukstiņa izglītojošais centrs, vairāki infrastruktūras objekti, kuri tiešā mērā nesaistās ar kultūru, bet stiprina kultūras jomas kapacitāti.

Vai noslēgumā varat sniegt mazu ieskatu par to, kādi slaveni mākslinieki viesosies Liepājā?
Z.L.: Svarīgi ir saprast to, ka programma vēl nav detalizēti izstrādāta – ir vīzija, salikts pamats, bet tagad nosaukt konkrētus vārdus mēs īsti nemaz nevaram, jo nav noslēgti līgumi.

Viss vēl ir priekšā – gan ar skaļiem, gan ar mazāk skaļākiem mākslinieku vārdiem. Būs arī atvērti projektu konkursi, kuros ikvienam būs iespēja piedāvāt savus projektus.

Tas, ko mēs varam pateikt, gan veidojot pieteikumu, gan arī tiekoties ar citu Eiropas kultūras galvaspilsētu kolēģiem, – mums jau ir izveidojies diezgan plašs un stabils starptautisko sakaru loks, kas, visticamāk, mums arī ļoti atvieglos dzīvi starptautiski reklamējot šos pasākumus. Pieteikumā ir aprakstītas paredzētās komunikācijas un mārketinga aktivitātes, izveidots pamats. Līdzko nodibinājums sāks darbu un varēsim sākt plānot jau detalizētu programmu, ar konkrētiem datumiem, projektiem, māksliniekiem u.c., tad arī sāks tapt jau daudz detalizētāks un konkrētāks komunikācijas un mārketinga plāns.

I.Š.: Esam tiešām izveidojuši pieteikumu, ko apstiprināja gan žūrija, gan dome, un šobrīd gaidām, kad darbu uzsāks nodibinājums "Liepāja 2027" un tā komanda, kas veidos jau ļoti konkrētu aktivitāšu sarakstu.