Viens no izstādes autoriem gleznotājs Mareks Gureckis uz Liepāju braucis no pašiem Saulkrastiem. Foto: irliepaja.lv.
Divu draugu – gleznotāja Mareka Gurecka un Vidzemes keramiķa Arņa Preisa – darbu izstādi, kurai dots nosaukums "Gaismas kristāli", Aivars Kleins, viens no salona "Ludviķis" īpašniekiem, sauc par "greznu".
"Kā citādi, svinam taču piecus gadus, ir jābūt grezni!" – saka Aivars Kleins.
Tāda arī ekspozīcija ir – spoža un gaismas pilna, kas jo īpaši svarīgi gada tumšākajā laikā. Tikai valdības noteiktā ārkārtējā situācija ar saviem ierobežojumiem tūlīt pēc izstādes atklāšanas salona apmeklētājiem diemžēl ļāva izstādi baudīt vien nepilnu nedēļu. Tomēr ārkārtas situācijas nāk un iet, bet izstāde paliek, salons atkal ir atvērts, un līdz Ziemassvētkiem noteikti vēl būs iespēja to apmeklēt un apskatīt arī "Gaismas kristālus", sola salona saimnieki.
Tiekoties ar Mareku Gurecki, kurš uz Liepāju bija atbraucis no Saulkrastiem, kur dzīvo un strādā, noskaidrojās, ka šī nav pirmā viņa izstāde Liepājā. Pirms gadiem desmit mākslinieka darbi bijuši skatāmi viesnīcā "Promenāde", izstādi organizējusi Agnese Matisone (tagad Rudzīte), un tajā bijuši izstādīti arī Mareka toreizējās dzīvesbiedres Jutas darbi.
Vaicāts, vai Liepāja mainījusies pa šiem gadiem, mākslinieks atzīst, ka ļoti gribētu redzēt pilsētu, bet visa diena pagājusi, iekārtojot izstādi. Taču neraugoties uz to, ka vēl īsti nav bijusi iespēja apskatīt Liepāju, jūtoties labi.
"Tāpēc, ka ir izstāde. Māksliniekam personālizstāde ir ļoti svarīga, jo motivē strādāt. Ar šo izstādi esmu vienu posmu noslēdzis, un rīt varu sākt jaunu dzīvi, jaunu posmu."
Gaisma un kristāli ieraugāmi katrā darbā. Foto: irliepaja.lv.
Visi izstādītie darbi nav taisīti speciāli šai izstādei, bet neviena glezna mājās ilgi nestāvot, tikai tas, kas uz molberta.
"Visas ir prom, galerijās."
Vai izstāde arī palīdz pārdot darbus?
"Agrāk noteikti. Tagad tas vairāk ir stimuls strādāt. Un izstāde dod iespēju atgādināt par sevi.
Lai atrastu to skatītāju, kuram tu patīc, izstāde ir vajadzīga, ar internetu vien nepietiek.
Jo īpaši tāpēc, ka mana māksla fotogrāfijā neizskatās vispār – tur ir daudzas kārtas, lazējumi, faktūra, ko fotogrāfija nekādi nespēj atainot."
Keramiķa Arņa Preis darbi. Foto: irliepaja.lv.
Skatoties izstādi, šķiet, ka gleznas un trauki ir vai nu viena autora darbi vai speciāli pieskaņoti viens otram.
"Es Arni Preisu pazīstu jau ļoti sen, kopš bērnības, bet šogad sanāca tā, ka Limbažos, kur viņš strādā, atvērās jauna galerija, un viņš tur kā vietējais pārstāvēja keramiku, bet mani uzaicināja ar gleznām. Un notika tā, ka tad, kad atbraucu piekārt gleznas, redzēju to keramiku, un tiešām bija tā, it kā mēs viens priekš otra būtu darbus radījuši. Nosmējāmies, ka nu ir jādodas Latvijas tūrē. Arī uz Liepāju viņš mani uzaicināja, un es ar lielu prieku piekritu."
Mareks Gureckis atzīst, ka, dzīvojot zvejniekciemā, bez jūras nespēj iztikt un noteikti arī no tās ietekmējas.
"Smilšu tonis, saule, faktūras – tas viss nāk no jūras krasta un caur manu zemapziņu ienāk darbos."
Runājot par gleznošanas tehniku, Mareks Gureckis atklāj, ka, jau tikko sācis gleznot, esot sapratis, ka eļļa un akrils ir jājauc kopā.
"Uzreiz sāku eksperimentēt, un pa šiem gadiem esmu izveidojis savu gleznošanas stilu un metodi."
Lai uzgleznotu vienu darbu, vajadzīgs vismaz mēnesis, jo gleznā ir neskaitāmi slāņi, kārtas, stāsta mākslinieks.
Smilšu tonis, saule, faktūras raksturīgi elementi gan gleznās, gan trauos. Mareks Gureckis. Foto: irliepaja.lv.
Savulaik aizrāvies ar lieliem, smagiem, apgleznotiem rāmjiem, kādā brīdī Mareks Gureckis sapratis, ka "bildei ir jābūt mobilai", un
arī no "Ludviķī" izstādītajiem darbiem tikai retajam ir rāmis, jo "dažreiz gribas nobeigt ar rāmi".
Taču tie nav ne lieli, ne smagi.
Dažos darbos saskatāmi klavieru taustiņi, citi sastāv it kā no apgleznotām flīzītēm, bet ir arī stilizēta jūra.
"Sākotnēji veidoju faktūras, krāsu toņus, un tad vienā brīdī es tajā abstraktajā redzu kaut ko reālu. Tā ieraudzīju klavieres, un sākās klavieru cikls."
Pandēmija māksliniekam pāri nav nodarījusi, pēdējos divus gadus viņš sauc par labākajiem dzīvē, jo cilvēki, kuri agrāk naudu tērēja ceļojumiem, tagad atļaujas tērēties arī mākslas dēļ.
"Es, protams, nezinu, kas būs rīt. Bet mākslinieks nekad nezina, kas būs rīt."