Aizvadītās nedēļas nogalē, 10. septembrī, Mākslas stacijā "Dubulti", kas vienlaikus ir gan dzelzceļa stacija, gan izstāžu telpa, liepājnieks Pēteris Taukulis bija aicinājis interesentus uz sarunu par tēmu "Misija un profesija vienlaicīgi".

Šis, tāpat kā divi iepriekšējie 90 minūšu garie sarunu raundi, notika mākslinieka sarunu sērijas "Domāšana par mākslu ir māksla" ietvaros, un visi – šobrīd Mākslas stacijā "Dubulti" esošajā mākslinieka Tomasa Hiršhorna projekta "Art=Shelter/Māksla=patvērums" pašā epicentrā.

Trešā un pagaidām pēdējā saruna bija pulcējusi duci interesentu – gan māksliniekus Gļebu Panteļejevu, Olgu Šilovu un dažus topošos tēlniekus, gan mākslas mīļotājus, tostarp mākslas zinātnieci Ievu Trillo, LU docenti Daigu Kalēju-Gasparoviču un citus. Sarunas vijās ap mākslinieka profesijas un sūtības tematu, ļaujot izkristalizēties dažādām atziņām un jautājumiem, piemēram, "ir jāpaliek atvērtam un jāļauj palikt atvērtiem"; ""iedvesmot" ir absolūti pozitīvs jēdziens, nevar iedvesmot uz kaut ko sliktu"; "būtiska ir enerģiju apmaiņa ar skatītāju"; "misija ir izglītot sabiedrību", "vislielākā misijas apziņa ir amatieriem"; "kas ir augstvērtīga māksla?" utt. Tikpat dabiski kā saruna izskanēja arī Jāzepa Gasparoviča iniciētā Ukrainas himna, bet sarunas noslēgumā "enerģiju izlīdzināšanai" – vargāna vibrējošās skaņas.

Pirmās sarunas, kas notika 27. augustā, dalībnieki: Pēteris Taukulis, Ieva Trillo, Aivars Eipurs, Arvīds Ādamsons, Mārtiņš Jēcis, Viktors Sarkans un Raimonds Ločmelis. Foto no Mākslas stacijas "Dubulti" arhīva.

"Mans mērķis ir radīt sarunu platformu, kurā domāt un dalīties atziņās par latviešu garīgo telpu un par vienotu radošo vidi. Šobrīd rodas iespaids, ka tā ir sašķelta ar konkurenci, hierarhiju un tieksmi pēc slavas. Arī tas ir vajadzīgs, bet plus tam ir vajadzīga vienotība.

Jau sen, gadus desmit esmu par to domājis. Savulaik latviešiem nebija savas garīgās telpas Latvijā, bet tada bija ģimenēs. Tomēr izveidot savu latvisko garīgo vidi pilsētās – Rīgā, Jelgavā un Liepājā – viņiem neļāva. Garīgo telpu bija okupējuši baltvāci. Piemēram, Mākslas muzejs Rīgā ir celts kā vācu muzejs, un latviešus tur ielaida tikai pēc nāves – Hūnu, Baumani.

Latvieši organizējās Pēterburgā, un pirmā bija biedrība "Rūķis", ko izveidoja jaunie latviešu mākslas un mūzikas studenti. Pēc tam viņi nāca uz Latviju un iekaroja savu garīgo telpu. Praktiski to izdarīja visjaunākais "Rūķa" biedrs Vilhelms Purvītis – nodibināja Akadēmiju, muzeju, Latviešu mākslas krātuvi," portālam irliepaja.lv pastāstīja sarunu idejas autors.

Vaicāts, kāpēc šādu tikšanās un sarunu platformu veidojis Dubultos, nevis Liepājā, Pēteris Taukulis stāsta: "Nelaidu garām labu nejaušību

un labu krīzi. Viss sākās ar kovidu, tad karš, un mākslinieki nevar palikt malā, ir kaut kas jādara. Tā sagadījās, ka mana koncepcija sakrita ar Tomasa Hiršhorna koncepciju, un projekta "Art=Shelter/Māksla=patvērums" kuratore Inga Šteimane deva zaļo gaismu manam trīs sarunu ciklam."

Mākslinieks neslēpj, ka vēlētos šādu platformu arī Liepājā.

Sarunu iniciators un vadītājs Pēteris Taukulis (no labās). Foto: irliepaja.lv.

Ievadot savas sarunu sērijas trešo tikšanos, Pēteris Taukulis uzsvēra: "Ja dzīve ir mierīga un valda labklājība, mākslinieka misijas apziņa iesnaužas. Tad viņš var pilnībā pievērsties savas sarežģītās profesijas bezgalīgajām niansēm. Krīzes situācijās viss izmainās. Mākslinieki, kuri pieredzējuši pasaules karus, nespēja vairs samierināties tikai ar savas profesijas pilnveidošanu, daudzi pievērsās sabiedrības problēmām un sabiedrības pārveidošanai".

Viens no spilgtākajiem šādiem māksliniekiem pēc Pētera Taukuļa domām ir tēlnieks Jozefs Boiss (Joseph Beuys).

"Mani viņš īpaši ieinteresēja tāpēc, ka saskatīju līdzību starp stāstu par mana uzvārda izcelsmi un stāstu par to, kā Boisa no nāves izglābuši Krimas tatāri. Otrkārt, tās ir Boisa atziņas, man palīdzēja nonākt līdz sarunām par mākslu. Treškārt, Boiss un rakstnieks Heinrihs Bells Diseldorfā 1974.gadā dibināja "Radošās darbības un starpdisciplināro pētījumu brīvo augstskolu", kuras mērķis bija jaunas sabiedrības izveidošana".

Sazināties ar Pēteri Taukuli iespējams, rakstot: ptr.taukulis@inbox.lv.