Liepājas teātra dramaturģe, rakstniece Rasa Bugavičute-Pēce aizvadītajā nedēļā atgriezās no iespaidiem bagātas viesošanās starptautiskā rakstnieku un dzejnieku festivālā Indijā, kur pārstāvēja Latviju.

Portāls irliepaja.lv lūdzu rakstnieci pastāstīt par festivālu un tajā pieredzēto.

Kas tas īsti bija par festivālu, uz kuru devies?
Galvenais mērķis braucienam bija "Mathrubhumi International Festival of Letters", kas notiek Dienvidindijas pilsētā Trivandrumā un ir lielākais Dienvidindijas literatūras festivāls. Tajā četru dienu laikā dažādu sekciju diskusijās, lekcijās, intervijās piedalījās teju 300 rakstnieki no visas pasaules. Programma festivālam ir milzīga – paralēli norisinoties visam uz septiņām dažādām skatuvēm katru festivāla dienu no pulksten 10 līdz 20.

Festivālu un pārējās tikšanās rīkoja organizācija "Literature Across Frontiers", kas ir bāzēta Velsā un nodarbojas ar Eiropas literatūras apmaiņu, tulkošanu un tiesībām.

Taču pirms šī festivāla viesojāmies arī Deli, kur devāmies uz Ašoka (Ashoka) Universitāti pie rakstniecības studentiem, piedalījāmies diskusijā "Eureka" bibliotēkā, kā arī tikāmies ar indiešu izdevējiem un tulkotājiem.

Kopā mans pilnais prombūtnes ceļš ilga no 28.janvāra līdz 7.februārim.

Kāpēc "Literature Across Frontiers" no visiem latviešu rakstniekiem izvēlējās tieši tevi?
Jā, no Latvijas šajā konkrētajā festivālā biju vienīgā, un man šo piedāvājumu izteica platforma "Latvian Literature", kas cieši sadarbojas ar "Literature Across Frontiers", lai popularizētu latviešu literatūru ārpus Latvijas robežām. Pieļauju, ka tas saistīts ar manu grāmatu "Puika, kurš redzēja tumsā", par kuru esmu saņēmusi balvas un nominācijas un kura iekļauta IBBY un "White Raven" literatūras sarakstos un tiek tulkota citās valodās. Tas ir iemesls pārstāvēt Latviju starptautiski.

Zinu, ka tieši pirms manis uz līdzīgu festivālu devās tā sauktās tekstgrupas "Orbīta" puiši, tā kā šāda veida braucieni notiek ar zināmu regularitāti, un ikviens ir ieinteresēts, lai katru reizi festivālā piedalītos kāds citas rakstniecības šķautnes pārstāvis.

No kādām vēl valstīm bija aicināti rakstnieki?
Šoreiz "Literature Across Frontiers" bija izveidojuši komandu ar autoriem, kas pārstāv valodas, kurās runā salīdzinoši neliels pasaules iedzīvotāju skaits. Latviešiem zināmākais Sjouns (Sjón) pārstāvēja Islandi, tāpat komandā bija katalāņu un basku valodu dzejnieces, divi velsiešu un viens gruzīnu rakstnieks.

Vai tev ir zināms, kāpēc festivāls notika tieši Indijā?
"Mathrubhumi International Festival of Letters" ir Indijas festivāls, tā būtu vienkāršā atbilde, taču paplašinātā – Indijā ir milzīgs grāmatniecības un literatūras tirgus. Turklāt tā kā Indijā ir ārkārtīgi daudz atšķirīgu valodu, kuras ne tikai fonētiski, bet arī rakstībā ir atšķirīgas, tad šāds festivāls popularizē arī vietējo "mazo valodu" literatūru, kaut lielākā daļa indiešu autoru grāmatu ir tulkotas vai arī uzreiz rakstītas angliski.

Vai arī parastie indieši kaut kādā veidā pamanīja festivāla dalībnieku klātbūtni, vai arī festivāls paredzēts tikai tā dalībniekiem?
Festivāls bija atvērtā tipa un pieejams jebkuram interesentam, tā kā katru dienu to apmeklēja arī skolu grupas un viesi gan no Trivandrumas, gan no citām Indijas pilsētām.

Festivāla bukleta vāks. Dalībnieku vidū arī Rasa Bugavičute-Pēce.

Pastāsti mazliet vairāk par festivāla programmu!
Jau teicu, programma tika sadalīta pa septiņām dažādām skatuvēm festivāla teritorijā un katra diskusija, lekcija, intervija ilga vienu stundu. Programma bija ļoti blīva, jo katrs no autoriem, kuru bija ap 300, piedalījās vismaz divos trijos pasākumos. Neesmu pārliecināta, vai tāds mērogs tiešām ir nepieciešams, jo, protams, tas stipri ierobežo iespēju redzēt no festivāla maksimāli daudz, bet… pieļauju, ka tā ir mana latviskā domāšana, kas gribētu kvalitāti kvantitātes vietā. Tajā pašā laikā ir, protams, ārkārtīgi īpaši klātienē dzirdēt Nobela prēmijas un Bukera prēmijas laureātu pieredzes stāstus un viedokļus par dažādām tēmām. Bez milzīga mēroga, iespējams, tas nebūtu realizējams.

Festivāla virstēma bija "Pagātnes ēnas un nākotnes gaisma", kas rosināja diskusijas par vēstures nozīmi nākotnes veidošanā, par sociālpolitiskām problēmām literatūrā, par globālās sasilšanas problemātiku literatūrā, par nākotnes perspektīvas esamību vai neesamību u.tml.

Vari īsumā pastāstīt par spilgtākajiem iespaidiem Indijā?
Iespaidus par Indiju ir ļoti grūti noformulēt vārdos. Ja man jārunā līdzībās, tad es teiktu, ka Indija ir galējo pretpolu esība vienuviet ļoti koncentrētā daudzumā. Pirmajās dienās emocionāli bija ārkārtīgi grūti, jo mēs, eiropieši, neesam pieraduši pie tādu kontrastu atrašanās līdzās.

Runājot ar eiropiešiem, kuri dzīvo Indijā, nācās vairākas reizes dzirdēt, ka veselā saprāta vārdā viņi tur mēģina dzīvot izolētu, tātad samērā vientuļu dzīvi, jo citādi kļūst smagi. Nabadzība un bagātība, piesārņojums un skaistākā daba, iespējas un sapņu neesamība, skaistais un neglītais – tas viss tur ir tādos apjomos, ka galva reibst.

Ko šis brauciens tev personīgi devis un ko ņēmis?
Ņēmis ir laiku ar ģimeni un pāris nervu šūnas! Taču devis milzīgu apjomu iedvesmas, neskaitāmi daudzus jaunus kontaktus un cerību, ka tos izdosies likt lietā. Tāpat arī ticību, ka grāmata "Puika, kurš redzēja tumsā" ir pietiekami universāla, lai tā šķērsotu robežas un uzrunātu cilvēkus arī otrā pasaules malā. Vēl viennozīmīgi apjēgu, ka, lai arī no kura pasaules gala mēs būtu, mūs visus vieno šī planēta un viss, kas ar to notiek. Tāpat arī rūpes par valodu kā vienu no būtiskākajiem rakstnieku uzdevumiem. Un to, cik labi ir mājās! Latvija un Liepāja ir burtiski pērles – tīras un skaistas. Un tās jālolo. Redzēt zilas debesis, tas ir vesels miljons! Jo tur debesis ir nemainīgi pelēkas.

Es varētu turpināt vēl ilgi! Un droši vien to arī darīšu, bet tad jau – savos darbos.

Kam pievērsīsies pēc atgriešanās mājās?
Man ir iekrājušies vairāki darbi, kuriem pamazām jāķeras klāt. Liepājas teātra nākamajā sezonā būs divi mani oriģināldarbi – viens bērniem, otrs pieaugušajiem. Tāpat arī šogad sāku adaptēt savu grāmatu kino scenārija formā. Un vēl, protams, jāgatavojas Dziesmu un Deju svētkiem! Šis ir un būs viens varens gads.