Aizvadītajā sestdienā Liepājas mākslinieku kopas "Mākslas kolēģi" pārstāvji, pateicoties Kultūras pārvaldes atbalstam, devās uz Palangu Lietuvā, lai klātienē apskatītu Lietuvas un Liepājas mākslinieku kopizstādi "Baltais audekls" Palangas Kūrorta muzejā.
Izstāde "Baltais audekls", kuras tēma šoreiz ir "Iz Palangas vēstures" tika atklāta jau 22. aprīlī un būs skatāma līdz 26. jūnijam.
Liepājas māksliniekus silti sagaidīja Palangas Kūrorta muzeja kultūras pasākumu vadītāja Audrone Levickīte-Bumbuliene, katram dāvinot zīmuļu komplektu. Foto: irliepaja.lv.
Izstādē piedalās gan Palangas mākslinieki, gan mākslinieki no citām pilsētām Lietuvā, kā arī seši liepājnieki – Dainis Bērziņš, Ilze Eniņa, Ilze Karlsone, Andris Millers, Pauls Spridzāns un Renārs Šliseris. Pavisam izstādē skatāmi 45 gleznas, grafikas, keramikas darbi, ko veidojuši trīsdesmit mākslinieki.
Audrone Levickīte-Bumbuliene iepazīstina liepājniekus Paulu Spridzānu (no kreisās) un Daini Bērziņu ar lietuviešu kolēģu darbiem. Foto: irliepaja.lv.
Kā portālam irliepaja.lv pastāstīja izstādes kuratore un Palangas kūrorta muzeja kultūras pasākumu vadītāja Audrone Levickīte-Bumbuliene, šī ir jau piektā izstāde ar nosaukumu "Baltais audekls", ko muzejs rīko vasaras sezonas ieskaņā.
"Izstādes ar šādu nosaukumu tiek rīkota katru gadu, taču to tēmas vienmēr ir atšķirīgas,
lai gan muzejs cenšas izvēlēties tādas, kas saistītas ar vēsturi".
Šajā reizē izvēlēto tēmu "Iz Palangas vēstures" iedvesmojis dr. Jons Basanavičs, kurš pirms simts gadiem Viļņā izdevis savu pētījumu ar tieši šādu nosaukumu. Jons Basanavičs, kura vārdā nosaukta lielākā gājēju iela Palangā, bijis ne tikai pazīstams vēsturnieks, folklorists, nozīmīgs Lietuvas nacionālās atmodas dalībnieks un publicists, bet arī ļoti mīlējis Palangu. Tieši Jons Basanavičs bijis tas cilvēks, kurš pirmais nosaucis Palangu par "Lietuvas vasaras galvaspilsētu", kā to Lietuvā dēvē joprojām, un visādā ziņā mudinājis cilvēkus turp doties.
Liepājnieki novērtē izstādi "Baltais audekls". Foto: irliepaja.lv.
Savā pētījumā "Iz Palangas vēstures" Bsanavičs apkopojis ne tikai faktus, bet arī dažādas teikas, pasakas un nostātus par Palangu, kas iedvesmojušas izstādes dalībniekus radīt savus darbus.
Tiesa, kā atzina Audrone Levickīte-Bumbuliene, latviešu māksliniekiem nav izvirzītas tik striktas prasības, ka darbiem jābūt saistītiem tieši ar šo Basanaviča pētījumu, tāpēc liepājnieki savos darbos centušies rādīt to, kas latviešiem un lietuviešiem kopīgs, un visupirms jau Baltijas jūra.
Ilze Karlsone pie savas gleznas. Foto: irliepaja.lv.
Ilzes Karlsones darbs, kurā atainota viņas dzimtā leišmalīte, uz kuru nedaudz rezignēti noraugās latviskā brūnaļa,
tā iepaticies muzeja darbiniekiem un lietuviešu māksliniekiem, ka izvēlēts izstādes plakātam.
Daļa "Mākslas kolēģu" jau pērn piedalījās Palangas Kūrorta muzeja rīkotajā "Baltā audekla" izstādē, kura bija veltīta īpašam notikumam – simtgadei, kopš Palangas atkalapvienošanas ar Lietuvu. Tāpēc pērnā gada izstādes tēma bija "Māsas", uzsverot, ka Latvija un Lietuva arī ir māsas, kuras saista līdzīga valoda, kuru ceļi vēstures gaitā daudzkārt krustojušies un kuras arī bieži sevi salīdzina viena ar otru.
Liepājnieki un viņu darbi Palangā
