Sarunā ar Iritu Kalēju, projekta "Liepāja Lake Music" vadītāju, producenti par "ezera mūzikas" aizvadītajiem pieciem gadiem, šābrīža darbošanos "Austrumu fortā", 14. augusta koncertu un nākotnes iecerēm.
Atgādini, kā pirms pieciem gadiem radās projekts "Liepāja Lake Music"?
Kā jau esmu vairākkārt uzsvērusi, tā noteikti nav mana ideja. Sākās viss ar to, ka pirms pieciem gadiem Jāni Ivuškānu, ar kuru visu šo laiku darbojamies kopā – viņš vairāk ar mākslinieciskajām, es – ar administratīvajām lietām – uzrunāja Viktors Malahanovs, kuram pieder pie "Libavas" esošie katamarāni. Viņš gribēja tādus koncertiņus ezerā. Abi vīrieši ar kosmosu galvā aizvilka mani uz to vietu – taisām. Labi, nekā nav, bet taisām. Pirmajā gadā notestējām, toreiz izīrējām
tikai vienu mazu plostiņu, uz kura mūsu pašu vietējie mūziķi spēlēja. Apmeklētāji bija katamarānos, un redzējām, ka cilvēkiem interese ir.
Tālāk tādā pašā garā?
Otrajā gadā turpinājām tajā pašā formātā, bet vienmēr ir jāattīstās, kaut kas jauns jāliek klāt, ir jāaug, jo, ja ilgi gulēsi uz lauriem, ar kuriem esi sācis, vienā mirklī viss izbeidzas. Tad bija trešais gads, kad izdomājām, ka mums vajag savu peldošu skatuvi. Tapa projekts mazo un vidējo uzņēmumu konkursam, saņēmām atbalstu – 50% no nepieciešamā finansējuma, un tā tajā vasarā arī to skatuvi uzbūvējām.
Protams, ja ir liela skatuve, gribas lielus māksliniekus.
Uzaicinājām Ralfu Eilandu, bija Emīls Balceris, Aija Andrejeva.
Pagājušajā gadā, un tas sakrita ar laiku, kad mēs ar Jāni Ivuškānu pilnībā pārgājām uz komercdarbību un no valsts darba aizgājām, tika nodibināts "Liepāja Music Orchestra". Nolēmām, ka ir jāuztaisa viens koncerts ar orķestri un lielu solistu. Sakrita, ka Aminata tajā gadā nebija nekur koncertējusi, un koncerts bija veiksmīgs. Arī kvalitātes ziņā, manuprāt, tas bija viskrāsainākais. Koncerts notika ne tikai uz lielās, peldošās skatuves, bija vajadzīgi vēl divi plosti, jo tādu mūziķu sastāvu uz viena nevarēja uzlikt.
Vai uz plostiem ir droši? Neviens mūziķis vai instruments nav nejauši ezerā samērcējies?
Pagaidām neviens nav samērcējies, izņemot Ralfu Eilandu, kurš pats ielēca no skatuves ezerā. Bet tas bija viņa šovs, vienmēr pēc koncerta viņam tas bija jādara. Publika arī mums nav tāda, kas sadzērusies un dara muļķības.
Grupa "Sudden Lights" Austrumu fortā. Foto: OHM.lv.
Ko piedāvājat šogad?
Jānim ambīcijas ir lielas, un šogad viņš, protams, to visu grib turpināt. Likās, ka šogad vispiemērotākā varētu būt Samanta Tīna. Viņai vairāk tāds popmūzikas, Jānim mazliet citādāks muzikālais piegājiens, sestdienas koncertā apvienosim šo visu kopā. Būs bigbenda sastāvs, pamatā Samantas skaņdarbi, bet Jānis tiem veidojis savas aranžijas.
Dzirdu, kas man blakus top, ko Jānis dara, un zinu, ka būs ļoti ļoti skaisti!
Taču jūs vairs neesat Liepājas centra ūdeņos. Kāpēc tā?
Jā šis piektais gads nāca vēl ar cita veida pārmaiņām – vairs neesam Liepājas ezerā, esam "Austrumu fortā". Tas nebija spontāns lēmums. Mēs jau sen gribējām vairāk publikas, un uz ūdens vien nevar nodrošināt ne tik daudz publikas, ne festivāla sajūtu.
Precizēsim, kas ir "Austrumu forts"?
Visu mūžu esmu nodzīvojusi Liepāja, bet nekad tur nebiju bijusi – braucot ārā no Liepājas, Brīvības ielas kreisajā pusē, tur, kur redzamas tās "burbuļteltis" atrodas Kristapa Reinfelda piedzīvojumu parks "Austrumu forts".
Uz skatuves Austrumu fortā "Sudden Lights. Foto: OHM.lv.
Tas atkal bija Jānis, kurš mani uz turieni aizvilka. Aizbraucām, un kā teica viens kolēģis: "Te ir tāda festivāla sajūta!" Pirmkārt jau apkārtējā daba – tur ir kā Dieva ausī! Tur ir sala, kurai apkārt tas pats Liepājas ezers. Cilvēkiem gribas pastaigāties, pabaudīt apkārtni, varbūt kādu kokteili iedzert. Te tas viss ir iespējams. Un nav arī motorlaivas, kas aizbrauc garām, saviļņo ūdeni un patiesībā traucē. Taču aizliegt nevar – ezers ir publiska vieta, pieder visiem. Manuprāt, "Austrumu forts" ir vispiemērotākā vieta, un šīs vietas apsaimniekotājs Kristaps ir ļoti inteliģents, jauks un pretimnākošs cilvēks.
Kā tur nokļūt?
Nodrošinām transfēra busiņu no pilsētas centra, iegādājoties biļetes, visa informācija ir redzama.
Vai spējat tikt galā ar pandēmijas grūtībām?
Šogad ir visgrūtāk noorganizēt kādu kultūras pasākumu – uz koncertiem nevar nākt nevakcinētie, netestētie. Man patīk, ka cilvēkiem dzīve kūsā, bet,
redzot, kas notiek āra terasēs, šie ierobežojumi šķiet netaisni un negodīgi.
Taču, neraugoties uz ierobežojumiem un to, ka pirmo, jauniešu grupas "Sudden Lights", koncertu izsludinājām tikai pirms Jāņiem, publika bija pat no Rīgas un citurienes. Pirms tam pusotra mēneša laikā pārvācāmies uz jaunu vietu, bez esošā skatuves plosta sabūvējām vēl trīs jaunus plostus. Ezerā nebija iespējams veidot vienu kopīgu stilu, bija liels raibums – dažādi plosti, krāsaini katamarāni. Tagad ejam uz vienotu stilu – plosti ir skaisti melni, tirgotāji nāk ar melnām teltīm.
Kādus tirgotājus esat piesaistījuši?
Gastrobāru "Wood stock", īpašnieks Juris Budņikovs ir viens no labākajiem bārmeņiem Latvijā, ļoti atsaucīgs un, manuprāt, viņam Liepājā ir vislabākie kokteiļi. Viņš māk uzjaukt tā, ka trāpa, atbilstoši katra cilvēka gaumei. Savukārt no ēdinātājiem pie mums ir "Kūp BBQ". Biju patīkami pārsteigta, ka viņiem šādiem izbraukuma gadījumiem ir viss nepieciešamais – telts ar visām gaismām, friteri un pārējais ekipējums.
"
Austrumu fortā publikai ir iespēja izvēlēties, vai sēdēt laivā vai uz zemes. Foto: OHM.lv.
Bet, vēl par pandēmiju runājot, nebija tā, ka mēs būtu atpūtušies, neko nedarījuši un saņēmuši atbalstu. Veiksmīgi sakrita tā, ka "Skolas somas" satura radīšanas ietvaros ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu bijām izveidojuši digitālo stāstu par Veidenbaumu – "No Veidenbauma neaizbēgsi", un tas mums ļāva pārdzīvot ziemu. Sākumā bija domāts, ka brauksim uz skolām un rādīsim to klātienē, bet tad nāca "kovidkrīze", un bija skaidrs, ka nekādas braukāšanas nebūs, ka jāveido digitāls produkts.
Mēneša laikā pilnībā izmainījām konceptu, pie tā dūšīgi pastrādāja Ralfs Eilands.
Tagad mums ir apstiprināts un top digitāls stāsts par Klāvu Elsbergu. Būs ļoti labs produkts – muzikāla digitāla filmiņa, nosaucām to "Elsbergs divos naktī" – tā ir rindiņa no viena Elsberga dzejoļa. Ļoti paveicies ar Mārtiņu Kalitu, kurš mums ir režisors. Tas, ko viņš tur bur... Galveno varoni atveido Gerds Lapoška, Jaunā Rīgas teātra aktieris, kurš pat vizuāli ir līdzīgs Klāvam.
"Ezera mūzika" ir sezonāls produkts. Ko vēl šovasar esat iecerējuši?
Vēl atlikusi tango programma, ko atskaņosim 29. augustā. Būs Astora Pjacollas skaņdarbi, argentīniešu vīns. Bet pirms tam, 28. augustā, mums ar "Liepāja
Music Orchestra" vēl jāpiedalās Elektrenas džeza festivālā (Elektrėnų Bliuzo ir Džiazo Festivalis) Lietuvā. Un vēl, protams, trešdienās ir džeza sesija Juliannas pagalmā.
Nākamgad turpināsiet?
Šī pārvākšanās bija tas dzinulis, kas mums ar Jāni lika sasparoties un turpināt. Šeit, centrā, vairs nebija tādu lielu izaicinājumu, un vienmēr jau gribas ko jaunu. Aizvadīsim šo sezonu un sēdīsimies pie galda un domāsim, ko nākamgad varam citādāku, interesantāku, dažādākām mērķauditorijām piedāvāt. Mans sapnis ir arī akadēmiskās mūzikas koncerti. Pagājušajā gadā šeit, centrā, bija Vestards Šimkus, un tas bija ļoti labs koncerts.
21
7