Centrālās zinātniskās bibliotēkas Vispārīgo zinātņu lasītavā iekārtota Aleksandram Vēgneram veltīta literatūras izstāde „Vīrs, ar kuru varam patiesi lepoties”.

Tā veltīta skolotājam, vēsturniekam, Liepājas senatnes pētniekam, izcilai, bet nepelnīti maz pieminētai personībai – Aleksandram Vēgneram, kurš dzimis Liepājas apriņķī pirms 150 gadiem – 1863. gada 20. aprīlī.

 Aleksndra Vēgnera darbs „Liepājas pilsētas vēsture” („Geschichte der Stadt Libau”), kurš izdots Rūdolfa Pūces izdevniecībā pirms 115 gadiem – 1898. gadā – ir pirmais lielākais dažādu Liepājas pilsētas vēstures avotu pētījumu apkopojums, un sniedz unikālas ziņas par pilsētas vēsturi arī mūsdienās.

Šīs grāmatas pirmizdevums un tā atkārtots izdevums glabājas Liepājas CZB krājumā un, tāpat kā pārējās interesantās un svarīgās Aleksandra Vēgnera publikācijas par Liepājas senatni dažādos Liepājas kalendāros, laikrakstos, gaida savu tulkojumu latviešu valodā.

Ar Aleksandru Vēgneru var lepoties visi, kas mācās vai mācījušies Liepājas 1. ģimnāzijā, jo šo skolu viņš savulaik ir absolvējis, un tajā arī strādājis kā virsskolotājs.

Vēgners izglītību ieguvis arī Tērbatas universitātē, strādājis pedagoga darbu Krievijā, bet, atrodoties tālu no dzimtenes, ar lielu neatlaidību un uzcītību pētījis materiālus par Liepājas senatni. Aleksandrs Vēgners devis lielu ieguldījumu Liepājas muzeja un tā krājuma izveidē. Visas savas dzīves laikā viņš pētījis Liepājas un apkārtnes vēstures avotus, publicējis gan populārus, gan zinātniskus rakstus, gūstot ievērību vācu zinātnieku aprindās.

Aleksandrs Vēgners aizgāja mūžībā 1929.gada 13.septembrī un tika izvadīts no Bārenbuša (Līvas) kapu kapličas.

Šis izcilais liepājnieks būtu pelnījis, lai arī viņa kapa vieta tiktu apzināta un tai tiktu izrādīta pienācīga cieņa.

Izstāde par Aleksandra Vēgnera dzīvi un viņa darbi no Liepājas CZB krājuma, apskatāma Liepājas CZB Vispārīgo zinātņu lasītavā līdz 7.maijam.

Izstādi sagatavojusi Vispārīgo zinātņu lasītavas vadītāja Mārīte Lasmane sadarbībā ar vēsturnieku Jāni Gintneru un krātuves vadītāju Tamāru Podiņu.