Viena no galerijas "Romas dārzs" izcilākajām kolekcijas daļām ir mākslinieka Roberta Stārosta deviņi darbi – gleznas un zīmējumi, kas sniedz nelielu ieskatu mākslinieka daiļradē un ataino būtisko viņa dzīvē.


Roberts Stārosts dzimis 1908. gada 15. jūnijā Grobiņas pagasta Kadiķnieku ciemata “Dziedoņos" deviņu bērnu ģimenē kā ceturtais bērns.


Skolas gaitas Grobiņas pamatskolā uzsācis 1920 .gadā, kad viņam jau ir 12 gadi. Skolotāji pamana mākslinieciskos talantus un mudina turpināt izglītoties.


Roberts Stārosts "Grobiņā".


Kad 1926. gadā dibina Liepājas Daiļamatniecības skolu, Roberts ir viens no pirmajiem audzēkņiem. Viņš iestājas Daiļkrāsošanas nodaļā, ko vada mākslinieks Jānis Sudmalis. Papildus viņš apmeklējis K. Ubāna vadīto Liepājas mākslas studiju.


K. Ubāna mudināts un ģimenes materiāli atbalstīs 1933. gadā R. Stārosts iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņš skolojies pie māksliniekiem Kārļa Miesnieka, Voldemāra Tones, Ģederta Eliasa, Jāņa Liepiņa. Jau studiju laikos topošais mākslinieks gūst atzinību, saņemot vairākas akadēmijas padomes uzslavas, balvas un Kultūras fonda stipendijas.


Studiju gados R. Stārosts sastāvējis vienotnē “Zaļā zeme" un Liepājas mākslas veicināšanas biedrībā.


Izstādēs piedalījies jau kopš 1936. gada.


Sarežģītas politiskas peripetijas četrdesmitajos gados skāra Mākslas Akadēmiju un tas ietekmēja gan mācībspēkus, gan studentus. Līdz šim par talantīgu atzītais students netiek pielaists pie sākotnējās darba meta izstrādes, Robertam Stārostam jāiesniedz jauns diplomdarba variants. Situācija sarežģās arī Stārosta nesavaldīgo runu dēļ un mākslinieka grādu viņam nepiešķir. Tikai atestātu par pilna akadēmijas kursa noklausīšanos saņēma arī citi R. Stārosta dumpinieciski noskaņotie kursabiedri – Kārlis Lejnieks, Edmunds Liepiņš, Rūdolfs Bērziņš.


Roberts Stārosts "Stallī".


Pēc augstskolas mākslinieks dzīvoja Grobiņas “Velmēs", un līdztekus peļņas darbiem veltījies gleznošanai. Roberta Stārosta mākslinieka ceļš izvērsās sarežģīts un pretrunu plosīts, jo viņš nevarēja piemēroties un pretojās uzspiestajam “sociālistiskā reālisma" virzienam.


No Mākslinieku savienības Roberts Stārosts vairākkārtīgi izslēgts un atkal uzņemts.


Savā daiļradē R. Stārosts pievērsās sadzīves žanra glezniecībai. Galerijas kolekcijā šo žanru pārstāv eļļas glezna "Zirga savaldīšana" un vaska temperas skrāpējuma tehnikā veidots darbs "Staļļos". Mākslinieka glezniecībai raksturīga pelēcīga, tumša tonalitāte.


Roberts Stārosts "Zirga savaldīšana".


R. Stārosts pats gatavojis krāsas pēc vecmeistaru receptēm. Viņa autoritātes mākslā bijuši holandiešu gleznotājs Rembrants (1606-1669) un franču mākslinieks Žans Fransuā Milē (1814-1875). Izcilu smalkumu un precizitāti sasniedzis klusās dabas un ainavu gleznojumos.


Portreta glezniecībā mākslinieks īpašu uzmanību veltīja modeļa psiholoģijas padziļinātai izpratnei R. Stārosts atstājis ap 50 meistarīgu, ar dziļu psiholoģisku izjūtu darinātu pašportretu. Tā ir savdabīga mākslinieka mūža dienasgrāmata un unikāla parādība latviešu tēlotājmākslā.


Galerijas kolekcijā ir mākslinieka zīmēts gara radinieces, iedvesmotājas, tuvas draudzenes tēlnieces Lilijas Līces (1813-1991) portrets.


Roberts Stārosts "Lilijas Līces portrets".


Roberts Stārosts pēkšņi mirst 1958. gada 6. janvārī Rīgā uz ielas, velkot ragaviņas ar gleznām. Mākslinieks apglabāts Grobiņā, Limbiķu kapos.


Publikācija sagatavota, izmantojot enciklopēdijas "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" 3. daļu, kā arī S. Vensko un A. Eglīša grāmatu "Roberts Stārosts. Latviešu portreta meistars."