Viesnīcas "Promenāde" otrā stāva galerijā un Vites zālē apskatāmi galerijas "Romas dārzs", kā arī "Blumberga fonda" krājumā esošie, gandrīz trīsdesmit mākslinieka Ilmāra Blumberga darbi – gleznas un grafikas.  

Vienkopus parādīti, darbi sniedz ieskatu mākslinieka daudzveidīgajā daiļradē, sākot no septiņdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem gadiem.

Senākais ir 1976. gadā radītais darbs "Kaija vārdā Džonatans Livingstons" (kartons/tempera). Ekspozīcijā skatāmas desmit cikla "Viss ir viens" grafikas sietspiedes, litogrāfijas un oforta tehnikās, pie kurām mākslinieks strādājis no 1986.  līdz 1990. gadam, kā arī grafika "Feels Unfelt" (1989). Eksponēti arī sietspiedes tehnikā veidotie darbi "Vara laikmets" un "Sudraba laikmets" no cikla "Ceļš uz nekurieni" (1988). Jaunākie galerijas ieguvumi ir lielformāta sietspiedes darbi "Vērotājs", "Kalpotājs" un "Tauriņcilvēks".

Publicitātes foto.

Ilmāra Blumberga darbi viesnīcā “Promenāde” būs apskatāmi līdz 2022. gada martam.

Publicitātes foto.

Ilmārs Blumbergs ir daudzpusīgs mākslinieks – darbojies glezniecībā, grafikā, sietspiedē, litogrāfijā, instalācijā un tēlniecībā, tāpat nodarbojies gan ar dizainu, gan scenogrāfiju un teātra kostīmiem, arī fotogrāfiju, grāmatu ilustrācijām, monētu dizainu, pat kino, performanču mākslu un audioierakstiem.

Publicitātes foto.

Ilmārs Blumbergs no 1958. līdz 1963. gadam mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļā. Studijas turpināja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, ko absolvē 1972. gadā. Scenogrāfa specialitāti apguvis G. Zemgala vadībā.

No 1969. gada strādājis par mākslinieku inscenētāju Dailes teātrī. Sadarbojies ar Jaunatnes teātri, Valmieras teātri, Krievu drāmas teātri un ansambli "Rīgas pantomīma". Blumbergs ir piedalījies radikālajās scenogrāfijas pārmaiņās, kas notika 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā, viņa scenogrāfija izrādēm "Brands" un "Žanna d’Arka" kļuvušas hrestomātiskas. Pie Ilmāra Blumberga nozīmīgākajām scenogrāfijām Latvijas Nacionālajā operā minamas V.A.Mocarta "Burvju flauta" (2001), Dž. Verdi "Aīda" (1998) un Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1981) Dailes teātrī. 2001. gadā Ilmāra Blumberga un režisora Viesturs Kairiša kopdarbs – filma "Burvju flauta" – tika izrādīta 49. Venēcijas biennālē.

Mākslinieks regulāri piedalījies izstādēs kopš 1962. gada, sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstādes Latvijā un ārpus tās, kā arī eksponējis savus darbus vairāk nekā 150 grupu izstādēs.  Ilmāra Blumberga pēdējās nozīmīgākās personālizstādes – "Lūgšana par redzēšanu" (Zīmējumi ir kastītē)" (2005) Venēcijā, Itālijā; "Lietiņš līst, lietiņš līst, lietiņš līst! Sapērk bildītes, sapērk bildītes, sapērk bildītes! Voldemāra Irbes dzīve, darbi un nāve" (2009) Tallinas 1. zīmējumu triennāles ietvaros Tallinā, "Es nemiršu" un "Es nemiršu pie Ilzes" (2013) Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” un galerijā “Māksla XO” Rīgā.

Dzīves laikā ieguvis 40 nozīmīgas balvas un nominācijas. 1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2009. gadā saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

Mākslinieka darbi iekļauti privātās un muzeju kolekcijās – Latvijā, Krievijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā, Francijā, Austrālijā, Igaunijā un ASV.