Līdz ar jauna gada iesākšanos un galerijas "Romas dārzs" vēlmi aizvien izcelt un plašāk iepazīstināt lasītājus tieši ar Liepājas mākslinieku dzīvesstāstiem un radošo mantojumu, arī turpmāk piedāvāsim rakstu sēriju "Galerijas stāsti".

Šoreiz – par galerijas kolekcijā pārstāvēto īsteno kurzemnieku un mākslinieku Kārli Lejnieku (1911-1984), kura dzīve noritējusi Liepājā un Kuldīgā, kas arī spilgti atspoguļojas mākslinieka atstātajā radošajā mantojumā.

Kārlis Lejnieks "Alekšupīte Kuldīgā".

Kārlis Lejnieks dzimis 1911. gada 17. maijā Kuldīgas apriņķa Planīcas pagasta Reķos. 1930.  gadā absolvējis Liepājas tehnikuma mehānikas nodaļu. Mācījies Liepājas mākslas studijā pie Konrāda Ubāna, 1936. gadā studijas turpinājis Latvijas Mākslas akadēmijā. Ģ. Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcā gatavojis diplomdarbu "Maizes mīcītāja", bet nav to aizstāvējis un 1942. gadā no akadēmijas izstājies. Studiju gados kādu laiku dzīvojis pie sava skolotāja K. Ubāna.

Kārlis Lejnieks "Vecais Kuldīgas tilts".

Strādājis par atslēdznieku Liepājas dzelzceļa darbnīcās. Darbojies Liepājas Latviešu mākslas veicināšanas biedrībā, bija Liepājas mākslinieku grupas "Kursenieku kopa" dalībnieks. No 1948. līdz 1952. gadam strādājis Kuldīgas daiļamatniecības vidusskolā. 1952. gadā mākslinieks sāka strādāt Liepājas Lietišķās Mākslas vidusskolā. Kuldīgā atgriezies 1971. gadā, tur vadījis Kuldīgas mākslas studiju. Rakstījis presē par mākslu, Māksliniekam tuva bijusi lietišķā māksla, viņš nodarbojies arī ar aušanu, pats konstruējis un būvējis stelles.

Kārlis Lejnieks "Ventas rumba".

Izstādēs piedalījies kopš 1950. gada. Septiņdesmitajos gados vairākkārtīgi Liepājā rīkojis kopizstādes ar kolēģiem Jāni Lauvu un Matīsu Zavicki, kā arī personālizstādes Liepājā, Talsos, Kazdangā, Kauņā, Kuldīgā u.c. Mākslinieku Savienības biedrs no 1959. gada, 1964. gada Mākslas dienās apbalvots ar Mākslinieku Savienības goda rakstu.

Šobrīd galerijas kolekcijā ir 18 mākslinieka gleznas, daļa no tām skatāma galerijas pastāvīgajā ekspozīcijā "Liepāja – Laiks – Mākslinieks", kā arī rotā viesnīcas "Promenade Hotel" telpas.

Kārlis Lejnieks bijis ražīgs mākslinieks, gleznojis galvenokārt ainavas. Plašu viņa daiļrades mantojumu pārstāv Kuldīgas skati, kuros viņs apdzied gan Kuldīgas vecpilsētas šarmu, gan ataino Ventas rumbu no visdažādākajiem skatupunktiem, mainīgos diennakts un gada laikos. Dabas izpratnē un tās noskaņu atklāsmē K. Lejnieka daiļrade ir tuva K. Ubāna glezniecības principiem.

Savukārt liepājniekiem interesants varētu būt viņa 1970. gadā gleznotais Dīķu ielas skats, kurā mākslinieks izvēlējies attēlot diagonālu kompozīciju ar lielu noēnojumu, tādējādi izceļot ēku Dīķu ielas galā.

Kārlis Lejnieks "Vecpilsēta".

Līdztekus ainavām mākslinieks uzgleznojis arī apmēram 70 portretus – gleznojis laikabiedrus, kolēģus, draugus, bērnus, un tikai vienu pašportetu. Galerijas kolekcijā ir arī 1958. gadā gleznotais nopelniem bagātā kapteiņa Jāņa Granta portrets. Kapteinis Jānis Grants (1896-1966) dzimis zvejnieku ģimenē un savu bērnību pavadījis skarbos apstākļos Pērkones ciema zvejnieku būdiņā.

Kārlis Lejnieks "Kapteinis Jānis Grants".

Bērnībā kopā ar tēvu devies jūrā zvejot, agros jaunības gados salīdzis par kuģa puiku vai matrozi uz ārzemju buriniekiem. Savu mūža sapni, spītējot nopietnām veselības problēmām un līdzekļu trūkumam kļūt par tālbraucēju kapteini, Jānis Grants piepildīja tikai 40 gadu vecumā, kad, kopā ar jauniem puišiem, pieredzes bagātais jūrnieks beidza Liepājas Jūrskolas kapteiņu tālbraucēju kursu. Padomju laikos Jānim Grantam kā vienam no pirmajiem uzticēja doties ekspedīciju zvejā uz Ziemeļjūru, no kurienes viņš atgriezās ar lieliem mencu lomiem. Savā pieredzē dalījās un apmācīja vairākus slavenus Liepājas zvejniekus un kapteiņus.

Plašāk ar galerijas kolekcijā esošajiem mākslinieka K. Lejnieka darbiem var iepazīties ŠEIT.