Pārpildītā Liepājas teātra zāle, balkons un galerija pirmizrādes un vienlaikus arī Lāčplēša dienas vakarā apliecināja, ka liepājnieki iestudējumu "Esi sveicināta, bohēma!" ir gaidījuši.

Savukārt sirsnīgie aplausi jau pēc pirmā cēliena – ka skatītājiem, kuru vidū netrūka uzveduma varoņu laikabiedru, uz skatuves redzētais ir sirdij tuvs un pazīstams.

Tiesa, līdzās pirmajām, sajūsminātajām atsauksmēm starpbrīdī nācās dzirdēt arī dažu kritisku piezīmi, piemēram, ka uz skatuves ir "par daudz trokšņa" un "stipri par daudz cigarešu dūmu".

Tas, kuram likās, ka ir par daudz skaļuma vai trokšņa ap notikumiem "vāgūzī", "skapī" un citās radošo ļaužu pulcēšanās vietās Liepājā un Rīgā, kas atainotas izrādē, bija viens no "Esi sveicināta, bohēma!" prototipiem un skatuves fonā redzamo mainīgo dokumentālo foto autors Uldis Briedis. "Tieši no tā es baidījos," viņš atzina.

Tomēr nevar noliegt, ka izrāde emocionāli uzrunā, tajā netrūkst neizskaistinātu patiesības mirkļu, lai arī reizēm šķiet, ka mazāk varētu būt skaļuma un patosa.

Izrādei beidzoties, skatītāju aplausu sveikti visi iestudējuma "vaininieki" – atmiņu stāstu autori Uldis Briedis, Ēriks Hānbergs, Andžils Remess, režisors Valdis Lūriņš, scenogrāfs Ivars Noviks un pārējie – draudzīgi kāpa uz skatuves, lai saņemtu pelnītos ziedu pušķus.

Tieši ar ar Valda Lūriņa jau pirms gandrīz desmit gadiem iecerēto stāstu par Latvijas radošo cilvēku "dzīves svinēšanu" padomju varas 60., 70., 80. gados – iestudējumu "Esi sveicināta, bohēma!" – Liepājas teātris aizsācis Latvijas simtgades ieceres.

Iestudējums veidots, iedvesmojoties no Andra Bergmaņa, Andžila Remesa, Ērika Hānberga un Ulda Brieža atmiņu stāstiem – gan publicētajiem ("Reiz Liepājā", "Vāgūzis"), gan kā izrādes centrālā tēla dzejnieka Andra Bergmaņa (Kaspars Kārkliņš) gadījumā – nepublicētajiem.

Lomās, turklāt gandrīz katrs no aktieriem atveido vairākus tēlus, redzami Ilze Jura, Edgars Ozoliņš, Kaspars Kārkliņš, Edgars Pujāts, Armands Kaušelis, Viktors Ellers, Sandis Pēcis, Pēteris Lapiņš, Agnese Jēkabsone, Karīna Tatarinova, Sigita Jevgļevska.

"Vienmēr ir interesanti restaurēt laiku. Tas ir tikpat kā atjaunot antīku mēbeli. Mūs joprojām aizkustina arī vāgūža un sociālisma laika bohēmiešu radītais. Liepājā – Imants Kalniņš, "Līvi", Rīgā – Raimonds Pauls, Uldis Stabulnieks, "Menuets" un "Pērkons". Joprojām mūs ietekmē Jāņa Petera un Imanta Ziedoņa rakstītais. Daudzu, daudzu radītais. Arī par šo runāsim mūsu izrādē. Lai vieniem atgādinātu, bet citiem pastāstītu," par topošo iestudējumu iepriekš izteicies Valdis Lūriņš.

Iestudējumu veidot palīdzējuši arī kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, horeogrāfe Inga Krasovska, gaismu mākslinieks Toms Urstiņš, video mākslinieks Uldis Ligers, vokālā pedagoģe Ieva Dreimane.

Izrādē "dzīvajā" piedalās arī mūziķi Normunda Kalniņa vadībā, skan Imanta Kalniņa un citu latviešu komponistu dziesma