Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde (VP KRP), tāpat kā Valsts policija kopumā ik gadu decembrī atzīmē Policijas dienu. Vienlaikus decembris ir arī gada noslēgums, tāpēc portāls irliepaja.lv lūdza VP KRP priekšnieku Induli Blīgznu un VP KRP Liepājas iecirkņa priekšnieku Ingu Ukstiņu pastāstīt, kā policijas darbiniekiem veicas Liepājā.

Atbild Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Indulis Blīgzna.

Publicitātes foto.

Kāda šobrīd ir situācija ar kadriem Kurzemes reģionā un īpaši – Liepājā?
Kurzemes reģionā vidēji 18 %, taču mums šobrīd notiek pārmaiņas – amatu pārveides, esošo vakanto amata vietu skaitu samazināšana, kā rezultātā faktisko darbinieku skaits būs nemainīgs, taču vakanto vietu skaits būs mazāks.

Katrai funkcijai ir noteikts kritērijs, pēc kura aprēķina, cik cilvēku ir vajadzīgi tās izpildei.

Vai kadru trūkums skaidrojams ar nepietiekamu atalgojumu?
Tas varētu būt viens no iemesliem.

Ko varat teikt par Valsts policijas tehnisko aprīkojumu – videonovērošana, droni utt. Vai tas ir pietiekams?
Ja runā tieši par Liepāju, tad jā – Liepāja ir vislabākajā situācijā saistībā ar šo, un paldies Liepājas pašvaldībai un Pašvaldības policijai, kuri mūs atbalsta un kopā mēs to visu attīstām. Videokameru skaists salīdzinoši ir liels. Kā zināms, mums Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē ir videocentrs, kur mēs kopā ar pašvaldības policiju ikdienā veicam uzraudzību.

Plāns ir īstenot iespēju vērot tiešsaistē arī Dienvidkurzemes novadā esošās videonovērošanas kameras. Šobrīd ar tehnisko aprīkojumu situācija ir laba, bet tiecamies pēc lielākas kapacitātes šajā jomā (vairāk ŠEIT). Videokameras palīdz mums pašiem identificēt daudz pārkāpumus, kā arī darbojas preventīvi – iedzīvotāji izvairās no likumpārkāpumu izdarīšanas.

Kā ir izdevies īstenot uzstādījumu – mazāk policistu pie galdiem, vairāk ielās?
Jaunajā struktūrā pēc 2023.gada 1.februāra, būs lielāks darbinieku skaits ielās, nekā tas ir šobrīd. Varbūt tas nebūs tik acīmredzami, kā būtu, ja mums būtu pilns štats un netrūktu darbinieku.

Kādas mācības policija guvusi no "Covid-19" pandēmijas laika?
Viens no tiem, kas skar tieši mūsu pašu iekšējo darba organizāciju, ir tas, ka policijā tika labi realizētas iespējas saistībā ar attālināto darbu, kas ļāva mums pašiem izvērtēt savu darba organizāciju.

Otrs, mums gūta laba pieredze plaša mēroga ierobežojumu realizēšanai valstī, kā arī sadarbībai ar citiem dienestiem.

Pirms diviem gadiem sākās policijas formastērpu nomaiņa. Kāds ir progress? Vai policijas darbinieki ir apmierināti ar jaunajām formām?
Šobrīd lielākajai daļai Liepājā dislocēto darbinieku formastērpi jau ir, un tiem kolēģiem, kuriem vēl nav, tie būs, tiem, un kuriem ir nonēsāti – tiks nomainīti. Jaunie formastērpi vēl nav darbiniekiem Ventspilī un Saldū.

Vai jūsuprāt vajadzētu atjaunot Policijas akadēmiju?
Tas, ka ir vajadzīgi izglītoti policisti, ir viennozīmīgi skaidrs. Vai mūsdienu situācijā tā būtu tikai un vienīgi policijas akadēmija, grūti pateikt. Ņemot vērā to, cik ir iedzīvotāju un kādas ir iespēju nokomplektēt pasniedzēju kadrus, lai tik jaudīga mācību iestāde varētu pastāvēt tikai policijas vajadzībām, visticamāk, ka nē. Visloģiskākais ir tas virziens, kāds jau mums šobrīd ir – mācību iestāde, kur sagatavo speciālistus arī citām nozarēm, līdz ar to iestāde spēj uzņemt atbilstošu skaitu cilvēku.

Atbild Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš.

Foto no Facebook.

Kā izmeklētājiem sokas ar lietu virzību – cik ilgā laikā izdodas pabeigt izmeklēšanu?
Tas ir ļoti individuāli, atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpes. Izmeklēšana var ilgt no vienas diennakts līdz vairākiem gadiem.

Pēdējā laikā dzirdēts par vairākiem negadījumiem ar letālām sekām, kad cilvēki iekrituši Tirdzniecības kanālā. Vai šiem gadījumiem ir saistība ar nakts izklaides vietu darbības atsākšanos pēc pandēmijas? Vai policijas darbinieki biežāk apseko šīs vietas? Vai ir sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli?
Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka abas personas, kuras iekrita Tirdzniecības kanālā pie vienas no atpūtas vietām, pirms tam bija apmeklējušas šo atpūtas vietu, un abas arī bija alkohola ietekmē.

Saistībā ar šiem notikumiem gan valsts, gan pašvaldības policijas darbinieki apseko izklaides vietas Liepājā, rūpējoties par sabiedrisko kārtību un drošību. Administratīvo pārkāpumu procesi ir uzsākti galvenokārt par sīko huligānismu.

Kuri noziedznieki policijai Liepājā sagādā vislielākās galvassāpes – dzērājšoferi, ātrumpārkāpēji, huligāni, krāpnieki, kontrabandisti, zagļi, slepkavas?
Visvairāk tiek reģistrētas zādzības no tirdzniecības vietām – tā ir ikdiena un gandrīz katru dienu tiek saņemta informācija par vismaz vienu zādzību. Šogad Dienvidkurzemes novadā ir reģistrētas aptuveni 600 zādzības no tirdzniecības vietām.

Arī dzērājšoferu skaits ir gana liels – šogad Dienvidkurzemes novadā pieķerti pie stūres aptuveni 600 transportlīdzekļu vadītāji, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē. Aptuveni 100 no tiem automašīnu vadījuši bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, līdz ar to ir uzsākti kriminālprocesi.
 
Atbildes sagatavoja VP KRP vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova.