Aizvadītajā nedēļā preses konferencē Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldē VP Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kārtības policijas biroja priekšnieks Gints Ešenvalds žurnālistus iepazīstināja ar aizvadītā gada ceļu satiksmes negadījumu statistiku un ceļu satiksmes kontroles rādītājiem.

Gints Ešenvalds: "Vislielākās galvassāpes un bažas ir par ceļu satiksmē notiekošo, kas saistīts ar bojāgājušiem un ievainotiem satiksmes dalībniekiem. Valstī uzstādījums ir tāds, ka jācenšas ar katru gadu samazināt šādu negadījumu skaitu. Mums ir tā, ka vienu gadu esam labi, citu – rādītāji ir uzkāpuši augšā, un, ja tā skatāmies, tad šim gadam vajadzētu būt labākam."

Kārtības policijas biroja priekšnieks atzina, ka ir diezgan grūti izskaidrot, kāpēc statistika vienu gadu ir labāka, bet citu – sliktāka.

"Iet kā pakalniem... Papētot apkopotos skaitļus, redzams – jo vairāk pārkāpumu, jo vairāk uzsākam administratīvo pārkāpumu procesus, jo pieaug bojāgājušo skaits. Tas ir izpētes vērts," spriež Ešenvalds.

"Pērn īstenotās reorganizācijas rezultātā policija ir kļuvusi modernāka, un, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, tad policijas klātbūtne šobrīd ceļu satiksmē ir daudz lielāka, nekā pirms tam. Kārtības policijā pirms gada diviem bija tādas struktūras kā ceļu policija, patruļdienesta rota, šobrīd šādas struktūras vairs nav, tās iekļautas iecirkņos. Rezultātā iecirkņi ir mobili, izveidojuši savus mobilos kabinetus, kas ikdienā strādā uz ielām, apkalpo izsaukumus un vienlaicīgi arī kontrolē ceļu satiksmi," skaidro Ešenvalds.

Mobilie kabineti, kas tagad ir policijas rīcībā, pēc Ešenvalda teiktā, "ir diezgan plaša lauka darbarīks". Piedaloties ceļu satiksmē, šajos kabinetos ir redzams, kas pārsniedz ātrumu, kas brauc bez apdrošināšanas un tamlīdzīgi. Tas ir plašs lauks, kurā policistiem strādāt, un tie ir arī papildu pienākumi policistiem, kuri iepriekš nestrādāja ceļu satiksmē. Ja agrāk Liepājas iecirknī bija viena, divas ceļu policijas patruļas, kas strādāja, tad tagad aina ir pavisam cita.

Pēc Ešenvalda sacītā, pozitīvi ir arī tas, ka ir palielinātas pašvaldības policijas pilnvaras, un tai ir tiesības kontrolēt lielāku ceļu satiksmes noteikumu kontroles jomu.

"Šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai gada griezumā visas pārmaiņas ir sevi attaisnojušas, bet tas, kas parādās ceļu satiksmes kontrolē, ir, ka pārkāpumu ir daudz vairāk, policijas reaģēšana uz notikumiem ir daudz ātrāka. Kurzemes reģiona pārvaldē faktiski nav kavēto izsaukumu, ja salīdzina ar citām pārvaldēm. Tas ir sabiedrības drošības jautājums, tāpēc tas ļoti pozitīvs rādītājs," uzskata Kārtības policijas biroja priekšnieks.

Dzērājšoferi – policijas atbildība
Kārtības policijas biroja priekšnieks atzīst, ka vislielākās problēmas ceļu satiksmē rada dzērājšoferi, un "tā ir mūsu atbildība, mūsu uzdevums ir aizturēt šādus transportlīdzekļu vadītājus".

"Neraugoties uz to, ka ik gadu sodi tiek palielināti, un pret šādiem transportlīdzekļu vadītājiem vēršamies ar vislielāko likuma bardzību, mēs nevaram viņus izskaust".

Pat tas, ka par šādu pārkāpumu ieviesta kriminālatbildība, neaptur transportlīdzekļu vadītājus – ne tos, kuriem vadītāja apliecības vairs nav, un arī ne tos, kuriem vēl ir. Tieši dzērājšoferi ir viens no iemesliem, kāpēc iet bojā ceļu satiksmes dalībnieki. Otrs iemesls, pēc Ešenvalda sacītā, ir ātruma pārsniegšana vai nepareiza ātruma izvēle. Pērn šā iemesla dēļ bijuši trīs negadījumi ar īpaši smagām sekām, vienā gadījumā pat ar četriem bojā gājušajiem.

Gints Ešenvalds: "Diemžēl šīs situācijas nevar prognozēt, ja zinātu, noliktu tur policistu..."

Vairākos gadījumos bojā gājušie bijuši nepareiza apdzīšanas manevra izpildes dēļ. Tāpat bijuši gadījumi, kad cilvēki cietuši, jo nav piesprādzējušies, nav bijušas aizsargķiveres. Tāpēc policija visā Eiropā ik pa laikam rīko reidus, piemēram, laikā no 11. līdz 17.martam pastiprināti tika kontrolēts, vai tiek lietota drošības josta.

Policijas statistikā neietilpst gadījumi, kuros satiksmes dalībnieki vienojušies par saskaņotajiem paziņojumiem, un tuvākajā nākotnē likumdevējs plāno paplašināt to gadījumu loku, kad varēs sastādīt saskaņotos paziņojumus, skaidroja Ešenvalds.

Statistika arī ne vienmēr ir objektīva attiecībā uz šoferiem, kuri braukuši narkotisko vielu ietekmē. Kā atzīst Kārtības policijas biroja priekšnieks, pateikt, ka transportlīdzekļa vadītājs ir šādu vielu ietekmē, ir daudz grūtāk nekā pateikt, ka vadītājs lietojis alkoholu. Alkohola noteikšanai katra policista rīcībā ir alkometrs, savukārt narkotesti ir mazākā skaitā, un iespējamais narkotiku lietotājs jāved uz medicīnisko pārbaudi, un Liepājā tas nav iespējams.

"Nav normāli, ka, lai veiktu šādu pārbaudi, mums cilvēks jāved uz Kuldīgu vai Jelgavu. Reģionā ir jābūt tādai medicīnas iestādei, kurā šādas pārbaudes var veikt jebkurā laikā," norada Ešenvalds, piebilstot, ka šim jautājumam risinājums jārod šā gada laikā.