Diskusijā par veselības aprūpi Liepājā vairākkārt izskanēja mudinājums vairāk izmantot ģimenes ārsta institūciju.

Diskusija, ko interesentiem rīkoja dome, vairāk gan uzstājās pieaicinātie runātāji. Zālē bija pulcējušies galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki no dažādām nevalstiskām organizācijām. Sanākušos uzrunāja pašvaldības Vides un veselības daļas vadītāja Ineta Stadgale, Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Edvīns Striks un slimnīcas konsultatīvās nodaļas vadītāja Inese Flaksa, Piejūras slimnīcas valdes locekle, ārste Anna Krilova un citi.

Izņemot Ineses Flaksas uzstāšanos, kura bija apsēdusies „publikas” pusē, nevis prezidijā, visu pārējo runātāju teikto daudzi no vecajiem ļaudīm nespēja sadzirdēt. „Nedzirdēju neviena vārda..."; ”Neko mēs nedzirdējām...”; „Te taču visi veci cilvēki, mēs neko nedzirdam...” – šādas frāzes izskanēja zālē.

Atbildes uz pāris iepriekš iesūtītajiem jautājumiem, piemēram, kāpēc tomēr jāmaksā par pakalpojumiem vai ortopēdiskajiem apaviem, ja tos it kā apmaksā valsts, mierinājumu nesniedza. Izrādās, diabētiķiem gan pienākas pēdas aprūpes kabineta bezmaksas apmeklējums, taču, ko sevī ietver apzīmējums „apmeklējums”, nosaka katra medicīnas iestādes pati! Līdz ar to, apmeklējums varbūt ir bezmaksas, bet aprūpe izmaksā no Ls 2 līdz Ls 8. Tāpat ar apaviem – standarta apavs ir bez maksas, taču tā individuāla pielāgošana maksā Ls 18 plus vēl Ls 5 vai Ls 1 (bērnam) par pakalpojumu.

Ne šajā, ne arī jautājumā par diabēta pacientu apmācību, ko profesionāli var veikt tikai Jaunķemeros un kas maksā Ls 25, pašvaldības amatpersonas neko palīdzēt nesolīja, taču vēlēja „Būt veselam un laimīgam katru dienu!”

Reģionālās slimnīcas vadītājs atzina, ka pacientu iemaksa – Ls 9,50 – ir neadekvāti augsta, taču to grozīt nav viņa spēkos. Striks arī ieteica samierināties ar to, ka rindas būs, turklāt arvien garākas, kamēr slimnīca nevarēs atļauties vairāk speciālistu. „Rindas, tas ir normāli. Pat, ja jāgaida sešas stundas, bet uz plānveida operāciju pat četrus mēnešus...”

Anna Krilova atgādināja, ka vislabākais ārsts sev ir katrs pats, bet, ja nu tomēr pats ar kaitēm galā netiek, tad jādodas pie ģimenes ārsta, kurš, starp citu, esot „diezgan labi atalgots”. Mediķe ieteica katram reizi gadā prasīt savam ģimenes ārstam, lai obligāti norīko veikt asins analīzi, pārbaudīt plaušas un apmeklēt ginekologu. Tāpat jāpievērš uzmanība savam ādas stāvoklim, jo, tieši ādas vēzis, Liepājā esot izplatītākais ļaunās slimības paveids. Otrajā vietā, tāpat kā citur Eiropā – kuņģa un zarnu trakta vēzis.

Krilova ieteica pie ģimenes ārstam doties ar konkrētām sūdzībām, tad tas vislabāk zināšot, pie kāda speciālista sūtīt. Arī Inese Flaksa mudināja iet pie ģimenes ārsta sagatavotam un glabāt izmeklējumu kopijas, kas var noderēt, piemēram, saucot neatliekamo palīdzību. Pašvaldību viņa lūdza padomāt, vai nevarētu palīdzēt ar speciālo transportu gadījumos, kad pacientu no slimnīcas izraksta naktī.

 Arī Edvīns Striks ieteica palīdzību vispirms meklēt pie ģimenes ārsta, bet, ja neapmierina attieksme, atteikties un meklēt citu ģimenes ārstu, jo Liepājā pavisam praktizējot 47 ģimenes ārsti.

Represēto apvienības vadītājs Arnolds Treide norādīja, ka cilvēkam ar Ls 170 lielu pensiju ģimenes ārsta norīkojumi dārgi maksā. „Vispirms tevi nosūta uz izmeklējumiem, kas maksā Ls 20, pēc tam pie speciālista, kas prasa Ls 15, un beigās pasaka: nav tik traki, pienāciet atkal pēc gada!”

Krilova zināja teikt, ka Sarkanais Krusts ir pārpilns ar humānās palīdzības pārtikas pakām, kas lieti noderētu pensionāram, kurš visu naudu atstājis medicīnas iestādē...

Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, klausoties pensionāru teiktajā, nāca klajā ar ierosmi rīkot vēl vienu tikšanos – ar ģimenes ārstiem, ja vien tie būs atsaucīgi. Bet ierosmes, kā un ko uzlabot veselības aprūpes jomā Liepājā, Ansiņš aicināja iesniegt domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā.