Liepājnieku vērtējums par pašvaldības darbu ir nemainīgi augsts, un šogad tas sasniedzis līdz šim labāko rādītāju – 80% aptaujāto iedzīvotāju pozitīvi novērtējuši pilsētas domes darbību, liecina tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas Fakti” šoruden veiktā aptauja, ar kuras rezultātiem klātesošie tika iepazīstināti ceturtdien, 13. novembrī, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes sēdē, vēsta pašvaldībā.

Aptaujas dati apliecina, ka liepājnieki pašvaldību arvien biežāk uztver kā mūsdienīgu, atvērtu un uz Eiropas vērtībām orientētu. Šogad šim apgalvojumam piekrita 79% respondentu (+5% salīdzinājumā ar 2024. gadu). Tāpat 78% uzskata, ka pašvaldība ir atvērta un iedzīvotājiem pieejama, bet 72% piekrīt, ka liepājniekiem ir plašas sabiedriskās līdzdalības iespējas. Uzlabojusies arī attieksme pret pašvaldības vadību – 71% aptaujāto atzīst, ka domes priekšsēdētājs ir atvērts un liepājniekiem pieejams. Pozitīvāk nekā iepriekš tiek vērtēta arī pārvaldība – 56% iedzīvotāju uzskata, ka tā ir labi pārvaldīta, caurspīdīga un tiesiska, bet 51% piekrīt, ka lēmumos tiek ievērotas visu iedzīvotāju kopējās, nevis atsevišķu personu intereses.

“Šie rezultāti apliecina, ka liepājnieki redz un novērtē pašvaldības darbu un pārmaiņas, ko īstenojam pilsētas attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Mums ir svarīgi, ka cilvēki jūtas uzklausīti un iesaistīti pilsētas procesos – tas ir pamats uzticībai un kopīgai virzībai uz priekšu,” uzsver Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī šogad liepājnieki gandrīz visu pilsētas dzīves jomu attīstību vērtējuši biežāk pozitīvi nekā kritiski. Izņēmumi ir veselības aprūpe un nodarbinātības iespējas Liepājā, kur vērtējumi joprojām ir piesardzīgāki. Tomēr kopumā šī gada dati apliecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem liepājnieku skatījums uz dažādām jomām uzlabojies un kļuvis pozitīvāks, gandrīz visās nozarēs novērots vērtējumu uzlabojums.

Vislielākais progress (pozitīvo vērtējumu pieaugums par 10–13 procentpunktiem) panākts ceļu un ielu kvalitātē, ekoloģiskās situācijas uzlabošanā, uzņēmējdarbības attīstībā un sadzīves atkritumu apsaimniekošanā. Vairāk nekā 60% liepājnieku pozitīvi vērtējuši arī sporta aktivitāšu un iespēju piedāvājumu (89%), kultūras un izklaides pasākumus (88%), pilsētas popularizēšanu un tēlu (87%), aktīva un veselīga dzīvesveida veicināšanu (86%), pilsētvides un infrastruktūras uzlabojumus (86%), ekoloģisko situāciju (82%), sabiedrisko kārtību un drošību (81%), atkritumu apsaimniekošanu (78%), tūrisma attīstību (73%), ceļu un ielu kvalitāti (71%), sabiedrisko transportu (68%), izglītības iespējas (66%), uzņēmējdarbības attīstību (60%) un pilsoniskās aktivitātes iespējas (60%).

Savukārt piesardzīgāk liepājnieki vērtējuši nodarbinātības iespējas – pozitīvi 42%, kritiski 43%, un veselības aprūpi – pozitīvi 45%, kritiski 53%.

Par pozitīvām tendencēm liecina arī iedzīvotāju vērtējums par pilsētas ekonomisko situāciju un tās attīstību – 35% uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā Liepājas ekonomika ir uzlabojusies (+5% salīdzinājumā ar 2024. gadu). Arī nākotnes skatījums kļuvis optimistiskāks – 46% iedzīvotāju prognozē, ka nākamo divu gadu laikā ekonomiskā situācija turpinās uzlaboties (+5%).

Liepājnieki tradicionāli dzīvi savā pilsētā vērtē augstāk nekā Latvijā kopumā, un šī tendence nostiprinās. Gandrīz katrs otrais aptaujātais jeb 49% (+9%) uzskata, ka dzīve Liepājā ir labāka nekā valstī kopumā, bet tikai 5% – ka sliktāka. Šo pārliecību biežāk pauž gados jaunāki liepājnieki vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kā arī iedzīvotāji ar vidējiem vai augstākiem ienākumiem, kas norāda uz pilsētas pievilcīguma un attīstības noturīgumu.

Lai gan kopumā liepājnieki pilsētas attīstību vērtē pozitīvi, aptauja iezīmē arī jomas, kuras iedzīvotāji vēlas redzēt pašvaldības turpmāko darbu fokusā. Būtiskākie jautājumi ir grants ielu asfaltēšana (76%), jauna dzīvojamā fonda attīstība (75%), daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošana (74%), vēsturiskās apbūves atjaunošana pilsētas centrā (69%), tīrība pludmalē (69%), sabiedrības drošība (mācības par rīcību ārkārtas situācijā, apdraudējuma gadījumā, patvertņu būvniecība) (62%), rotaļu laukumu uzlabošana (60%), zaļo zonu paplašināšana (54%) un klimata pārmaiņu mazināšana (53%).

Papildus optimismam par ekonomiku liepājnieki arvien aktīvāk iesaistās kultūras dzīvē un ar lielām cerībām raugās uz Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 statusu. Lielākā daļa iedzīvotāju sagaida, ka šis notikums veicinās pilsētas atpazīstamību, ekonomisko izaugsmi un kultūras infrastruktūras attīstību, vienlaikus bagātinot kultūras dzīvi. To apliecina fakts, ka 61% liepājnieku prognozē atpazīstamības pieaugumu (+11%), 57% – tūrisma nozares attīstību (+3%), 55% – ekonomikas izaugsmi (+3%), 54% – kultūras dzīves daudzveidību (+18%), bet 53% – kultūras infrastruktūras uzlabojumus (+17%). Katrs ceturtais liepājnieks (25%) jau iesaistījies gatavošanās procesā, un šo cilvēku skaits gada laikā pieaudzis par 7%.

Vērtējot Liepājas domes deputātu individuālo darbu, iedzīvotāji visaugstāk novērtējuši domes priekšsēdētāja Gunāra Ansiņa sniegumu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad viņš saglabājis līdera pozīciju ar 60 punktiem (+5), un viņa darbu pozitīvi vērtējuši 65% liepājnieku (+4%). Otrajā vietā ierindojas Jānis Vilnītis ar 43 punktiem, bet trešajā – Uldis Sesks ar 41 punktu.

Iedzīvotāju aptauju pēc Liepājas Centrālās administrācijas pasūtījuma no 18. septembra līdz 10. oktobrim veica tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti”, pa tālruni aptaujājot vairāk nekā 400 Liepājas iedzīvotāju. Ar pilnu pētījumu iespējams iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē šeit.  Sabiedrības viedoklis par pilsētas attīstības procesiem tiek apkopots regulāri kopš 2016. gada.