Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrāva 22,913 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija, ziņo LETA.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gada septiņos mēnešos pārkrautas beramkravas – 11,817 miljoni tonnu, kas ir par 16,2% mazāk nekā pagājušā gada septiņos mēnešos.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,352 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, ogles pārkrautas 2,209 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 54,2%, koksnes šķelda pārkrauta 1,128 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,3% mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 342 500 tonnu, kas ir kritums par 42,5% salīdzinājumā ar 2022.gada septiņiem mēnešiem.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrautas 7,749 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,1% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp kravas konteineros veidoja 2,765 miljonus tonnu, kas ir par 3,8% mazāk, kokmateriāli pārkrauti 2,547 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet "roll on/roll off" jeb ro–ro kravas veidoja 2,066 miljonus tonnu, kas ir par 10,6% mazāk.

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrautas 3,346 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti – 3,093 miljonus tonnu, kas ir samazinājums par 27,2% salīdzinājumā ar 2022.gada septiņiem mēnešiem.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad septiņos mēnešos joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 11,055 miljonus tonnu, kas ir par 16% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums šogad septiņos mēnešos veidoja 6,368 miljonus tonnu, kas ir par 22,7% mazāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 4,066 miljoniem tonnu, kas ir par 8,1% mazāk nekā 2022.gada septiņos mēnešos.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums 2023.gada septiņos mēnešos bija Skultes ostā – 703 500 tonnu, kas ir par 6,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 343 200 tonnu, kas ir par 3,4% vairāk, un Salacgrīvas osta ar 322 000 tonnu, kas ir par 56,3% vairāk.

Kopumā mazajās Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrāva 1,425 miljonus tonnu kravu, kas ir par 14,7% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Satiksmes ministrijā norāda, ka ostas joprojām saskaras ar izaicinājumiem, ko izraisa pret Krieviju ieviestās sankcijas un ģeopolitiskā situācija, taču aktīvi tiek meklēts risinājums, veidoti jauni loģistikas koridori, attīstītas alternatīvas piegāžu ķēdes, lai tādējādi veicinātu kopējo kravu pieaugumu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Jau vēstīts, ka 2022.gadā Latvijas ostās pārkrāva kopumā 48,078 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp septiņos mēnešos – 27,068 miljonus tonnu.