Papildināts. Pilsētas attīstības komiteja 9.maijā nolēma atjaunot līgumu ar SIA "Rapsoil" un vēlreiz uz 30 gadiem iznomāt teritoriju jūras krastā vēja elektrostaciju būvei.

Pirmoreiz šādu lēmumu dome pieņēma jau 2009.gadā, taču šajā laikā tika ierosinātas gan administratīvās lietas, gan kriminālprocesi pret "Rapsoil" amatpersonām, kas apturēja paredzēto būvniecību. Līdz ar to SIA "Rapsoil" lūdza zemesgabala Lībiešu ielā 37/53 daļu 4017 m2 platībā iznomāt vēlreiz uz 30 gadiem, jo desmit gadi aizritējuši tukšgaitā, bet uzņēmums tomēr nav atmetis cerību uzbūvēt tajā nu jau vairs tikai trīs no kādreiz septiņām iecerētajām vēja elektrostacijām (VES). Tiesa, tās būs daudz ievērojamākas savos izmēros – 150 m augstas, nekā sākotnēji plānotās 99 metrus augstās VES.

Deputāti Pilsētas attīstības komitejas sēdē bija noskaņoti labvēlīgi un piekrita nomas līguma atjaunošanai uz trīsdesmit gadiem, kāds it kā ir arī uzstādāmo iekārtu plānotais ekspluatācijas termiņš. Komitejas sēdē klātesošais "Rapsoil" valdes loceklis Kaspars Zvaigzne vēlmi nomāt teritoriju uz tik ilgu laiku motivēja ar to, ka arī alternatīvajai enerģijai drīz būšot jākonkurē brīvajā tirgū, un valsts to vairs neiepirks par īpašu, kā tagad atzīts – neadekvāti augstu cenu, tāpēc šāds termiņš ir ekonomiski pamatots.

Lēmums vēl jāapstiprina 16.maija domes sēdē.

Tā kā tiesa ir noraidījusi pieteikumu par "Rapsoil" izdotās būvatļaujas atcelšanu, uzņēmumam nu ir brīvas rokas rīkoties. Taču, ja SIA "Rapsoil" tomēr neuzbūvēs VES uz zemes, tā vismaz būs "ielikusi kāju durvīs", lai, iespējams, tālākā nākotnē paplašinātu savu vēja parku jau Baltija jūrā – eksperti nenoraida šādu scenāriju (SIA "Baltic Wind Park" VES parku jūrā pie Liepājas plānoja jau 2011.gadā).

Bet kāds labums liepājniekiem no šī projekta, ko apstrīdējuši gan ornitologi, gan Vides aizsardzības klubs, gan privātpersonas? Tā kā neviena cita pretendenta uz "Rapsoil" aizņemto teritoriju līdz šim nav bijis, var saprast pašvaldības vēlmi pagarināt nomas līgumu, jo kaut kādu pienesumu pilsētas kasei tas dod – "Rapsoil" maksā nekustamā īpašuma nodokli un nomas maksu 1800 eiro (plus PVN) gadā. Pašvaldībai kopš 2009.gada līdz šim brīdim nomas maksā ir samaksāti vairāk nekā 23 500 eiro, portālam sacīja domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis.

Domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uz irliepaja.lv jautājumu: "Ko šis projekts dos Liepājai?" atsūtīja šādu atbildi: "Pašvaldība saredz, ka projekta realizēšana sniegs dažādus ekonomiskos ieguvumus pilsētai – piemēram, investīciju piesaiste, potenciālās darba vietas iedzīvotājiem vēja staciju būvniecības procesā un vēl vienu sakārtotu, ilgtspējīgu pilsētas teritoriju.

Turklāt šis projekts sniegs ieguvumu arī valstiskā mērogā, veicinot atjaunojamo energoresursu ražošanu, kas ir viena no prioritāri veicināmajām darbībām ar mērķi līdz 2020. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu saražotās enerģijas īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 40%".

Jau vēstīts, ka 2013.gadā uzņēmumam "Rapsoil" zemi vēja enerģijas parka būvei uz 12 gadiem iznomāja arī Liepājas SEZ pārvalde. Ar "Rapsoil" tika noslēgts ilgtermiņa zemes nomas līgums būvprojekta izstrādei un 12 vēja staciju būvniecībai gar 14.novembra bulvāri.

Papildināts. Pēc SEZ pārvaldes sniegtās informācijas "Rapsoil" par zemes nomu SEZ kopš 2013.gada oktobra līdz šim brīdim ir samaksājis ap 47 tūkstošiem eiro.

Sākotnējais vēja parka būvniecības ieceres variants paredzēja Liepājas ziemeļu daļā izveidot vēja parku ar 19 vēja stacijām: 12 vēja stacijas uzbūvējot gar 14.novembra bulvāri, bet septiņas teritorijā no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru. Šajā zemesgabalā no iepriekš paredzētajām septiņām VES šobrīd "Rapsoil" plāno būvēt trīs, taču ne vairs 99 m, bet 150 m augstas.