Skaidrs, ka ostu pārvaldes, ar tiem saistītie politiskie spēki pretosies ierosinājumam par ostu nodevu un sauks to visādos vārdos, norāda Reformu partijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Jo tādā veidā pārliecināta šauram "savējo" lokam pieejamie "milzīgie finanšu līdzekļi tiks novirzīti valsts budžetā un nesīs labumu visai sabiedrībai, nevis tikai izredzētajiem", pārliecināta Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Kalniņa-Lukaševica.

"Reformu partijas priekšlikums mudinās ostu valdes strādāt efektīvāk un izbeigs līdzekļu izšķērdēšanu apšaubāmām prēmijām un luksusa automašīnu piešķiršanai saviem darbiniekiem," – par šādu Kalniņas-Lukaševicas viedokli aģentūru LETA informēja RP frakcijas preses sekretārs Kaspars Odiņš. Ostu pārvalžu ienākumu daļas ieskaitīšana valsts budžetā nodrošinās ostu klientiem iespēju izmantot labāku ceļu infrastruktūru, kā arī kļūs par rādītāju, kā nodokļu maksātāji varētu vērtēt ostu darbības efektivitāti, uzver politiķe.

RP skaidro, ka pašvaldības un valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei. Ostas kopējās hidrotehniskās būves, kuģu ceļi Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības īpašums, kas atrodas attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Atbilstoši likuma par ostām noteiktajam ostas pārvalde valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var izīrēt vai iznomāt, vai izmantot to ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Ostas pārvalde šajos darījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā. Lielāko īpatsvaru ostu pārvalžu ieņēmumus veido ienākumi no pašvaldības un valsts zemes un akvatorijas izmantošanas un likumā noteikto ostu maksu iekasēšanas.

Ostas pārvaldes finanšu līdzekļus veido atskaitījumi no ostas maksām, zemes nomas maksa, nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes īpašumā esošo vai valdījumā nodoto nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu), investīcijas, maksa par ostas pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem, dāvinājumi (ziedojumi), kā arī dotācija no pašvaldības budžeta, ja ostas pārvalde ir pašvaldības iestāde un attiecīgā pašvaldība šādu dotāciju ir paredzējusi savā budžetā.

Patlaban atbilstoši ostu likumiem, ostu pārvaldes maksā 10% no virknes iekasētajām ostu maksām pašvaldību budžetos, savukārt RP rosina ieviest līdzīgu ostu ienākumu atskaitījumu valsts budžetā. Pienākums veikt iemaksas valsts budžetā atteiksies tikai uz trīs lielākajām Latvijas ostām – Rīgas, Liepājas un Ventspils.

Atbilstoši likumam par ostām 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai.

Kā ziņots, valdības koalīcijas partneri nav konceptuāli iebilduši pret RP ierosinājumu par ostu nodevu. Uz nākamo koalīcijas sadarbības padomes sēdi RP arī iesniegs attiecīgu likumprojektu. Kalniņa–Lukaševica iepriekš norādīja, ka nodeva varētu būt aptuveni 20% no ostu ieņēmumiem, kas ir aptuveni 12 miljoni latu, ko piedāvā novirzīt ceļu infrastruktūrai.

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome (LOTLP) šodien noraidīja ierosinājumu aplikt ar nodokli ostu maksas.

Jau rakstījām, ka par ostu nodokli noraidoši izteicies arī Liepājas mērs Uldis Sesks. Ostas nodokļa ieviešana neapšaubāmi pasliktinās Liepājas ostas konkurētspēju attiecībā pret, piemēram, Klaipēdas ostu, bremzēs Liepājas ostas attīstību, nevairos darbavietu skaitu, komentējot Reformu partijas priekšlikumu ieviest ostu nodokli, "Rietumu Radio" sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), norādot, ka ir neizpratnē par šādu RP priekšlikumu, raksta LETA.

"Parasti Reformu partija runā par to, kā mazināt nodokļu slogu, lai veicinātu uzņēmējdarbību, taču šobrīd notiek pilnīgi pretējais. Tātad vārdi nesaskan ar darbiem," sacīja Liepājas mērs.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš portālam irliepaja.lv uzsvēra, Liepājā situācija ir  savādāka nekā Rīgā un Ventspilī, jo osta ir daļa no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas un tikai daļu no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes ienākumiem veido ieņēmumi no ostas darbības. Pirms lemt par “ostas nodokļa” izveidošanu, būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē tā ietekme uz Liepājas ostas attīstību un valsts tautsaimniecību kopumā, skaidri apzinoties gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ieguvumus un zaudējumus. "Liepājas metalurga" krīzes dēļ šogad sliktāk pildās arī SEZ budžets. Ja pērn visa gada laikā SEZ neto apgrozījums jums bija 8 436 666 lati, tad šogad pusgada tie ir tikai 2 844 283 LVL, jeb 33,7 procenti.