Tikai pirms dažiem mēnešiem, 30.jūnijā, tika izsludināta šī īpašuma izsole par 116 376 eiro. Augusta beigās "Valsts Nekustamie īpašumi" izsludināja jaunu izsoli Kūrmājas prospektam 22.

Atkārtota izsole par īpašumu Kūrmājas prospektā 22 tiek rīkota 29.septembrī pulksten 14 Vaļņu ielā 28, Rīgā, ar sākumcenu 104 738,40 eiro.

Objekts sastāv no zemesgabala ar platību 3295 kvadrātmetri un 1881.gadā celtas divstāvu ēkas 1013,3 kvadrātmetru platībā. Īpašums atrodas Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa "Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā. 131 gadu vecais nams ir visai sliktā stāvoklī, ko savā vērtējumā savulaik norādījusi arī Privatizācijas aģentūra.

Nekustamo īpašu Zemesgrāmatā ierakstīja 2002.gadā uz Finanšu ministrijas vārda. 2013.gada 12.jūnijā no akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" to pārņēma Privatizācijas aģentūra, kas nolēma to nodot izsolē 2013.gada 18.janvārī. Vēlāk, 2014.gada 19.decembrī, Valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājs "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ēku ar tai piederošo zemes platību, Kūrmājas prospektā 22, atkal pārņēma no Privatizācijas aģentūras.

Pēc VNĪ sabiedrisko attiecību speciālista Arņa Blodona teiktā, ēka ilgstoši netiek izmantota. Laikā no 2002.gada līdz 2009.gadam ēka ir bijusi iznomāta vairākiem nomniekiem, bet nekādas reālas darbības šajā laikā netika veiktas. Ēka ir pilnībā atslēgta no visām inženierkomunikācijām, ilgstoši neapkurināta, un kopumā tā ir neapmierinošā stāvoklī. Ēkai ir nepieciešama kompleksā renovācija (rekonstrukcija), kuras laikā veicams ēkas pārplānojums atbilstoši projektēšanas uzdevumam. Paredzot ēkas pārplānojumu, būtu vēlams risināt visa lielā tikai daļēji apbūvētā gruntsgabala tālākās izmantošanas (apbūves) iespējas. Tāpat jāparedz ēkas kompleksie energoefektivitātes pasākumi.

Kā iepriekš portālu informēja vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados tā kā dzīvojamā māja ar izīrējamiem apartamentiem Liepājas dūņu sanatorijas peldviesiem piederējusi A. Grīnbergam. 1935.gadā tā pārdota, un nākamais īpašnieks bijis baltvācietis O. Rudbahs. 1939. gada oktobrī sakarā ar vācu tautības personu izceļošanas likumu māju pārņēma Latvijas Kredītbanka. 1940.gada beigās nodota PSRS Baltijas flotes virsnieku ģimeņu kopmītnei.

Tā tas bija arī pēc 2. pasaules kara, līdz 1950.gadam. Tad tur bija Latvijas padomju Sociālistiskā Republika  (LPSR) Veselības aizsardzības ministrijas Liepājas dzemdību nama ginekoloģiskā nodaļa, arī abortu māja. Astoņdesmito gadu sākumā – Liepājas Narkoloģiskās slimnīcas filiāle, alkoholiķu nepiespiedu ārstniecības iestāde. Viena no pirmajām vietām LPSR, kur tika dibināta un darbojās anonīmo alkoholiķu kustība.

Arī pēc valsts neatkarības atjaunošanas profils saglabājās, jo tur atradās Liepājas Narkoloģiskā slimnīca. Līdz šim brīdim ilgus gadus stāvējusi tukša.

Atliek cerēt, ka pēc atkārtotas izsles ar samazinātu sākumcenu īpašums iegūs jaunu īpašnieku, kas šo namu sakārtos tas iegūs jaunu, krāšņu skatu!