A. Kreica foto no personīgā arhīva.
Zvērinātu advokātu birojs "Kreics un partneri", kas pārstāv arī Liepājas ostas nomniekus, pēc Liepājas domes pasūtījuma gatavoja komentārus Satiksmes ministrijas izstrādātājiem likumprojektiem "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" un "Grozījumi Ostu likumā". Biroja īpašnieks Ainars Kreics atzīst, ka šajos dokumentos ir daudz "juridiska brāķa".
Portāls irliepaja.lv lūdza Kreicu atbildēt uz dažiem jautājumiem, kas saistīti ar Satiksmes ministrijas iecerēto ostu reformu.
Kāpēc, jūsuprāt, satiksmes ministrs sākotnēji atzina, ka, salīdzinot ar citām ostām, Liepājā viss ir labi, bet vēlāk mainīja domas? Vai tas varētu būt politiskā uzstādījuma dēļ?
Tas noteikti ir politisks uzstādījums. Veidojot valdības koalīciju, pēc JKP prasības valdības deklarācijā tika iekļauts punkts par to, ka prioritārs valdības uzdevums ir Latvijas lielo ostu pārveidošana valsts kapitālsabiedrībās. Līdz ar to – neatkarīgi no konkrētās ostas darba rezultātiem, JKP pārstāvošā satiksmes ministra uzdevums ir realizēt šo uzstādījumu. Problēma ir tā, ka pirms šī uzstādījuma iekļaušanas valdības deklarācijā neviens nepārliecinājās, vai šāda ostu pārveidošana ir juridiski un ekonomiski pamatota. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants nosaka, ka pirms valsts kapitālsabiedrības dibināšanas valstij ir jāveic šī dibināšanas lietderības ekonomiskais izvērtējums. Ekonomisks izvērtējums nepieciešams, lai valsts varētu pārliecināties, ka tai ir nepieciešams uzsākt komercdarbību konkrētā nozarē, t.i., ka valsts iejaukšanās komercdarbībā neradīs konkurences kropļošanas riskus. Šāds izvērtējums nav veikts. Līdz ar to nav zināms, vai valstij būtu nepieciešams šādas kapitālsabiedrības vispār dibināt. Pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma ir veikts tikai juridisks pārveidošanas izvērtējums. Tomēr pasūtījuma priekšmets vairāk bija – vai Latvijā nepieciešama viena valsts kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko 3 lielās ostas, vai katrai ostai nepieciešama atsevišķa kapitālsabiedrība.
Tādā globālākā politiskā mērogā raugoties, šai situācijai kājas aug no senā konflikta starp JKP un Aivaru Lembergu,
jo pamatmērķis, protams, bija atņemt Lemberga kungam ietekmi Ventspils ostā. Tomēr no politiskā viedokļa raugoties, sabiedrībai ir grūti iestāstīt, ka jāatņem Ventspils pašvaldībai osta tikai Lemberga ietekmes mazināšanas nolūkā, tādēļ oficiālā pozīcija ir – ostu pārveidošana kapitālsabiedrībās būs progresīvs solis un veicinās to izaugsmi.
Kādā veidā, jūsuprāt, Satiksmes ministrijai ir iespēja pārņemt divas trešdaļas Liepājas administratīvās teritorijas (SEZ teritorija)?
Juridiski tas ir sarežģīti izdarāms. Liepājas SEZ teritorijā atrodas dažādām personām – gan publiskām, gan privātām piederoši nekustamie īpašumi. Īpašumiem, kurus pašlaik apsaimnieko Liepājas SEZ pārvalde, ir trīs īpašnieki. Tie ir – Latvijas valsts, Liepājas pašvaldība, pati LSEZ pārvalde. Saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu visus šos īpašumus ir tiesīga apsaimniekot LSEZ pārvalde. Attiecīgi Satiksmes ministrijas ideja ir, ka, pārveidojot LSEZ pārvaldi valsts kapitālsabiedrībā, īpašumus apsaimniekos šī kapitālsabiedrība. Juridiski tur ir vairāki šķēršli. Pirmkārt jau apšaubāms ir ministrijas viedoklis, ka visa LSEZ manta ir valsts īpašums. Vēsturiski LSEZ ir attīstījies no pašvaldības uzņēmuma "Liepājas osta". Tādējādi sākotnējais šīs potenciālās valsts kapitālsabiedrības kapitāls ir pašvaldības īpašums. Arī šobrīd spēkā esošais likums "Par ostām" un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums nosaka, ka LSEZ ir valsts un pašvaldības kopīgi dibināta iestāde. Līdz ar to valsts pretendēšana uz LSEZ īpašumu kā vienīgajam tā īpašniekam ir nepamatota. Līdzīga situācija ir arī Rīgā un Ventspilī.
Neizslēdzu, ka plānoto likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā pašvaldībā nāksies griezties Satversmes tiesā, lai šo likuma grozījumus apstrīdētu. Liepājai šī situācija ir īpaši sāpīga. Jo lielāko daļu pilsētas pārvaldīs Satiksmes ministrijas iecelti menedžeri, nevis liepājnieku ievēlēti deputāti.
Vai jums ir zināms par kādām krimināllietām vai nelikumībām, kas konstatētas Liepājas ostā vai Speciālajā ekonomiskajā zonā?
Nē, nav. Un šāda argumentācija par labu pārveidošanai, atšķirībā no Ventspils un Rīgas, šobrīd arī netiek izmantota no valsts puses. Kaut arī "blusas kažokā", cik zinu, tiek cītīgi meklētas.
Ja valsts pārņems Liepājas SEZ un ostu, kas notiks ar tiem komersantiem, kas pašreiz darbojas ostā?
Šī ir pati būtiskākā problēma. Likumprojekts paredz jaundibinātajām kapitālsabiedrībām tiesības pašām veikt komercdarbību lielajās ostās. Tas praktiski nozīmē to, ka valsts varēs savās rokās pārņemt visu biznesu, ar kuru šobrīd ostās nodarbojas privātie komersanti. Sanāk tāda kā nacionalizācija. 1917. gads. Protams, ka Satiksmes ministrija mums stāstīs, ka valsts bez vajadzības neplāno iejaukties privāto komersantu biznesā. Bet kā tas būs praksē – to laiks rādīs.
Man personīgi nav ticības, ka nākotnē politiķi negribēs izmantot savu administratīvo resursu, lai caur izveidotajām kapitālsabiedrībām kūrētu biznesu ostās. Un tas ir ārkārtīgi bīstami ne tikai privātajam biznesam, bet arī pilsētai un valstij kopumā. Tādēļ
atsevišķu Liepājas ostas uzņēmēju teiktais, ka šis, lūk, neesot viņu karš un viņi neplāno tajā piedalīties, var izrādīties liktenīgs viņu biznesa nākotnei.
Šobrīd parādītā "diplomātija", neiesaistoties šajā cīņā, kas faktiski vairāk vērtējama kā gļēvulība un vēlēšanās par katru cenu palikt "lojālajam uzņēmējam" nākamā potenciālā ostas saimnieka – Satiksmes ministrijas priekšā, var sāpīgi atsaukties uz viņu biznesa nākotni.
Vai valdības ieceltās amatpersonas, jūsuprāt, būs labākas un strādās labāk?
Šim politiskajam uzstādījumam par ostu pārveidošanu īsti nav nekāda racionāla ekonomiska pamata. Eiropā veiksmīgi darbojas dažādi ostu modeļi – gan tādi, kur ostas pieder publiskām kapitālsabiedrībām, gan tādi, kur ir privāti īpašnieki, gan tādi, kur ostas pieder attiecīgajām pašvaldībām. Liepājas gadījumā ievērojot apstākli, ka LSEZ teritorija aptver tik lielu pilsētas daļu, loģiskākais modelis būtu pašvaldības pārvaldīta osta. Galu galā – kādēļ tad vispār eksistē pašvaldības un iedzīvotājiem tiek dota iespēja balsot par savām vietvarām? Ja jau var bez problēmām divas trešdaļas pilsētas atdot pārvaldīt valstij, tad tikpat labi var veidot tiešo pārvaldi arī pašai pilsētai – iecelt gubernatoru "no centra". Lai veidojas kārtīga varas vertikāle. Vai liepājnieki to grib? Ja kāds arī grib, tad diez vai vairākums to atbalstīs. Izņemot tradicionālo interneta komentētāju gaušanos par LSEZ valdes locekļu lielajām algām, es neesmu dzirdējis nevienu racionālu argumentu par labu valsts pārvaldītai Liepājas ostai.
Ja nu vienīgi kādam paliks vieglāk no tā, ka lielo algu saņēmēji būs no Rīgas atsūtīti ierēdņi pelēkos uzvalciņos, nevis pašu liepājnieku ievēlēti pārstāvji.
Uzziņa
Zvērinātu advokātu biroja "Kreics un partneri" komentāri Satiksmes ministrijas izstrādātājiem likumprojektiem
Par grozījumiem Ostu likumā.
1.No SM sastādītās izziņas par
ministriju, pašvaldības u.c. ieinteresēto personu atzinumos par
likumprojektu sniegtajiem iebildumiem izriet, ka attiecībā uz pilnīgi
visiem iebildumiem ir, vai nu panākta vienošanās vai arī attiecīgais
iebildums ticis ņemts vērā. Patiesība ir pavisam cita. Lielākā daļa
iebildumu nav atspēkota.
2.Uz Latvijas Pašvaldību savienības
(LPS) iebildumu, ka likumprojekts paredz, ka kontroli kapitālsabiedrībā pārņem
valsts un tas ierobežo pašvaldību iespējas pārvaldīt daļu savas
teritorijas, SM atbild, ka šis iebildums esot ņemts vērā un pašvaldībām
ir iespēja kļūt par mazākuma akcionāriem kapitālsabiedrībās (izziņas 44
lpp.). Faktiski jākonstatē, ka LPS iebildums nav ticis ņemts vērā, jo
LPS iebilda tieši pret to, ka pašvaldībām tiek uzspiests mazākuma
akcionāru statuss, ar kuru iespējas ietekmēt kapitālsabiedrības darbību
ir minimālas.
3.Uz LPS iebildumu, ka
pirms konceptuālā lēmuma par modeļa maiņu atbilstoši likumam ir
jāizvērtē ekonomiskie un sociālie ieguvumi, SM atbild, ka eksperts –
advokātu birojs "Kronbergs Čukste LEVIN" esot tos vērtējis (izziņas
45.lpp). Atbilde nav korekta, jo ekonomiskos ieguvumus eksperts nav
vērtējis un šo ieguvumu vērtēšana arī nav bijusi ekspertam uzdota.
4.Uz
Liepājas ostas nomnieku asociācijas iebildumu par konkurences iespējamu
kropļošanu gadījumā, ja kapitālsabiedrība sāks nodarboties ar stividoru
un cita veida pakalpojumiem, kurus šobrīd sniedz privātie uzņēmēji, SM
atbild, ka tā pieņem minēto iebildumu un svītro no likumprojekta 7.panta
3.daļas 6.punktu (izziņas 62.lpp.). Tomēr, iepazīstoties ar pašu
likumprojektu, ir redzams, ka minētais punkts likumprojektā joprojām ir
atrodams un tātad nav svītrots. Šī pretruna ir būtiska un nav tikusi
novērsta, jo konkurence starp privātajiem uzņēmējiem ostu pakalpojumu
jomā ir pietiekami augsta un valstij nav jāiejaucas šajā biznesā.
5.Uz
Ventspils pašvaldības iebildumu, ka nav saprotams, kādēļ valsts uzskata
ostu pārvalžu mantu tikai par valsts īpašumu, kaut arī ostu pārvaldes
atbilstoši likumam ir izveidojušas kopīgi valsts un pašvaldība, tiek
atbildēts, ka esot panākta vienošanās, kaut arī nekāda vienošanās par
īpašuma sadali nav panākta un SM bez atsaucēm uz jebkādu normatīvo aktu
norāda, ka atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas īpašums esot
pielīdzināms valsts īpašumam (izziņas 77.lpp.). Tāpat arī pēc būtības
netiek atbildēts uz iebildumu par to, kādēļ valstij būtu jāpieder ne
mazāk kā 66% no pamatkapitāla, kaut arī izziņā norādīts, ka esot panāk
vienošanās ar pašvaldību.
Par grozījumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā
1. No SM sastādītās izziņas par ministriju, pašvaldības u.c. ieinteresēto personu atzinumos par likumprojektu sniegtajiem iebildumiem izriet, ka attiecībā uz pilnīgi visiem iebildumiem ir vai nu panākta vienošanās vai arī attiecīgais iebildums ticis ņemts vērā. Patiesība ir pavisam cita. Lielākā daļa iebildumu nav atspēkota.
2.Tā Finanšu ministrija iebildumos norādījusi, ka likumprojekts tiek virzīts bez detalizēta modeļa maiņas plāna un nav izstrādāts arī biznesa plāns, kurā būtu skaidri ieguvumi no modeļa maiņas (izziņas 2 lpp). SM uz to atbild, ka iebildums esot ņemts vērā un ka pārveidošanas gadījumā būtiski uzlabošoties attiecības starp kapitālsabiedrību un akcionāriem, īpašumtiesību jautājumi un vadības atlases process, kvalifikācija un atlīdzība. Faktiski iebildums par finanšu aprēķinu neesamību nav atspēkots, jo atbilde sniegta pavisam citā jautājumā. Turpat tālāk finanšu ministrija norādījusi, ka pirms SEZ pārveidošanas būtu jāpārliecinās par, vai kapitālsabiedrības "Ventas Osta" darbība bijusi veiksmīga un bija jēga pārvaldes modeli mainīt. SM atbild uz šo iebildumu, norādot, ka iebildums esot ņemts vērā, bet lai pilnvērtīgi salīdzinātu ir nepieciešami pilna saimnieciskā gada rādītāji. Šādi rādītāji būs pieejami tikai 2021.gada pavasarī. Tad kādēļ jau šobrīd steidzamības kārtā mainīt SEZ pārvaldības modeli?
3.Finanšu ministrija savos iebildumos norāda, ka pārvaldības modeļa maiņa nenodrošina efektīvu Liepājas iedzīvotāju un SEZ investoru interešu pārstāvniecību (izziņas 3 lpp.). SM atbild, ka iebildums esot ņemts vērā, jo dome būšot kapitālsabiedrības mazākuma akcionārs. Faktiski iebildums jau nav ņemts vērā jo finanšu ministrija tieši tādēļ, ka dome tiek padarīta par mazākuma akcionāru, kuram reāli ir visai maz iespēju ietekmēt kapitālsabiedrības darbu, cēla šo iebildumu.
4.Finanšu ministrija iebildumos norāda, ka nav apstiprināts kapitālsabiedrības mantas juridiskais iegūšanas veids, jo liels ieguldījums SEZ mantā bijis no Liepājas pašvaldības puses. SM, atbildot uz šo, norāda, ka SEZ patreiz piederošā manta būšot ieguldījums no valsts puses. Veids, kā manta vai aktīvi kļuvuši par SEZ īpašumu neesot vērtēts, bet tam arī neesot nozīmes, jo tas neietekmējot ieguldījumu apjomu. Šeit nepieciešams kategoriski iebilst, jo nevar piekrist tam, ka visa SAEZ manta būtu jāuzskata par valsts īpašumu. Saskaņā ar SEZ likumu SEZ pārvalde ir iestāde, kuru kopīgu izveido valsts un pašvaldību. Līdz ar tikai loģisks būtu secinājums, ka valsts un pašvaldība sliktākajā gadījumā ir mantas kopīpašnieki. Turklāt atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldes nolikuma 5.punktam (nolikums apstiprināts ar MK noteikumiem) Liepājas SEZ pārvalde ir bijušā pašvaldības uzņēmuma "Liepājas osta" tiesību un saistību pārmantotāja. Minētais norāda uz to, ka tieši pašvaldība pirmām kārtām būtu atzīstama par SEZ pārvaldei piederošās mantas īpašnieku. Tādēļ arī kapitālsabiedrība, ja tāda uz LSEZ bāzes būtu jāveido, būtu veidojama kā pašvaldības kapitālsabiedrība. Iespējams varētu tikt izskatīt jautājums par valsts kā mazākuma akcionāra dalību, ja valsts nāktu ar savu ieguldījumu. Tomēr mūsuprāt labāk ir saglabāt esošo pārvaldes formu.
5.Tieslietu ministrija iebildumos norāda, ka publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt mērķus (izziņas 15 lpp.). Minēto paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants. Tādēļ TM aicina likumprojekta anotāciju papildināt ar minēto izvērtējumu. Tā vietā lai atzītu, ka ekonomiskais izvērtējums nav veikts un bez tā virzīties uz priekšu ar likumprojektu nav iespējams, SM norāda, ka šāds izvērtējums tikšot veikts pirms kapitālsabiedrības dibināšanas. Uzskatām, ka nav pieļaujams bez attiecīga izvērtējuma šobrīd likumā paredzēt, ka LSEZ darbojas kapitālsabiedrības statusā. Ja nu ekonomiskais izvērtējums konstatēs, ka nav lietderīgi SEZ pārveidot par kapitālsabiedrību? Šāda rīcība ir elementāra loģikas kļūda.
6.Ekonomikas ministrija iebildumos norāda, ka likumprojekta steidzamību nevar pamatot ir iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējumu (izziņas 17.lpp). Šāds izpildes termiņš iepriekš bija zināms, un tas bija 01.07.2020. Tāpat EM norāda, ka nav notikusi likumprojekta sabiedriskā apspriešana. SM pēc būtības šo iebildumu nav atspēkojusi.
7.Ekonomikas ministrija norāda, ka piedāvātais kapitāla daļu sadalījums (2/3 valsts, 1/3 pašvaldības) traucēs LSERZ likuma mērķu īstenošanu izziņas 20 lpp.). Turklāt netiks ņemtas vērā reģiona intereses. SM atbilde ir vienkārši ciniska – tiek norādīts, ka likumprojekts nekādā veidā neierobežošot pašvaldības tiesības un tas paredzot pašvaldības tiesības piedalīties sabiedrības darbā. Turklāt tiek norādīt, ka minētais iebildums esot ņemts vērā, kaut gan EM iebilda tieši pret netaisnīgo kapitāla daļu sadalījumu. Turpat tālāk EM norāda, ka kapitālsabiedrības modelis, kura mērķis ir peļņas gūšana, neatbilst LSEZ mērķiem. SM atbilde ir – kapitālsabiedrības izveides pamatojums ir Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta 1.daļas 3.punkts – tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai drošībai. Uzskatām, ka LSEZ pārvalde pārvalda īpašumus, kas ir svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai, tādēļ – ja vispār ir jāveido kapitālsabiedrība (ko mēs apšaubām), tad būtu veidojama pašvaldības kapitālsabiedrība. Minēto pēc būtības apstiprina arī SM pieaicināto ekspertu – advokātu biroja "Kronbergs Čukste LEVIN" norādītais, ka tikai "…Rīgas brīvosta visticamāk ir iekļaujama valsts kritiskās infrastruktūras objektu sarakstā, kas ļautu tās pārvaldīšanai dibināt kapitālsabiedrību" (skat. Atzinuma 251.punktu). Šeit piebilstams arī tas, ka minētie eksperti tika pieaicināti nevis lai pamatotu ostu pārvalžu pārveidošanas kapitālsabiedrībās nepieciešamību, bet gan lai izvēlētos labāko pārvaldes modeli (3 kapitālsabiedrības vai viena), jo pārveidošana kā tāda jau pēc ekspertu domām bija a priori definēta koalīcijas valdības programmā. Kas gan tā nebūt nav, jo minētā programma tikai nosaka, ka šāda pārveidošana būtu vērtējama kā prioritāra.
8.Ekonomikas ministrija savos iebildumos norāda, ka būtiski tiks samazinātas komersantu iespējas pārstāvēt savas intereses SEZ. SM atbild, ka šis iebildums esot ņemts vērā, jo likumprojekts paredz pašvaldībai tiesības virzīt darbam kapitālsabiedrības padomē vienu uzņēmēju pārstāvi. Jāsecina, ka EM iebildums netika ņemts vērā, jo iebilduma būtība jau bija tā, ka uzņēmēju skaits SEZ pārvaldē tiek samazināts no 3 personām (1/3 no valdes sastāva) uz 1 personu.
9.Pēc būtības nav ticis izvērtēts arī Liepājas pilsētas domes iebildums, ka valsts paredz ieguldīt pamatkapitāla SEZ piederošo mantu kā savējo (izziņas 34.lpp), turklāt jau apriori, bez mantas novērtējuma nosaka tās vērtību 2/3 apmērā no sabiedrības pamatkapitāla. Kaut arī SM izziņā raksta, ka iebildums esot ticis ņemts vērā, faktiski tā nav, jo pašvaldībai tiek piedāvāts ieguldīt pamatkapitālā no savas puses līdzekļus, lai pretī saņemtu 1/3 no pamatkapitāla, ar kuru pašvaldība pēc būtības kā mazākuma akcionārs nevar ietekmēt gandrīz neko. Turklāt mums ir kategoriski iebildumi pret to, ka SM uzskata LSEZ pārvaldei piederošo mantu par valsts mantu. Likums neparedz valstij tiesības bez atlīdzības pārņemt pašvaldības īpašumu.
10.Kā ciniska vērtējama arī SM atbilde uz domes iebildumu, ka esošais pārvaldības modelis nodrošina visu pušu interešu ievērošanu, kamēr SM piedāvātais jaunais modelis to apdraud (izziņas 35lpp.). Atbilde ir – esot panākta vienošanās ar pašvaldību, jo tai esot nodrošināta līdzdalība kapitālsabiedrībā. Lieki piebilst, ka nekāda vienošanas nav panākta un SM rakstītais ir meli.
11.Nav atspēkots arī domes un LRTK teiktais, ka, iepazīstoties ar likumprojektu, nav secināms, ka būtu identificēti ekonomiskie, sociālie ieguvumi, dibinot kapitālsabiedrību (izziņas 36. un 38.lpp.). Kaut arī SM atbilde ir, ka iebildums ņemts vērā, tomēr SM spītīgi atsakās no pienākuma veikt iecerētā projekta ekonomisko analīzi.
12.LPS iebildums, ka piedāvātie grozījumi pēc būtības ierobežo pašvaldības iespējas pārvaldīt daļu no savas teritorijas (izziņas 40. lpp), faktiski netiek atspēkots, tai pašā laikā norādot, ka ar LPS panākta vienošanās, kas neatbilst patiesībai.
13.Beidzamajā redakcijā grozījumi SEZ likumā paredz, ka pašvaldībai piederēs 1/3 tajā publiskajā kapitālsabiedrībā, kuru veidos valsts. Pie noteikuma, ka pašvaldība tur ieguldīs savu mantu atbilstošā apmērā. Bet valsts ieguldījums būs visa pašreizējā SEZ pārvaldes manta. Tas ir nekaunīgi, jo, kā jau es minēju, pašreizējā SEZ manta drīzāk kvalificējas kā pašvaldības īpašums, nevis valsts, otrkārt, no 1/3 līdzdalības pašvaldībai kā akcionāram nebūs nekāda labuma, jo ar tik nelielu akciju īpatsvaru nevar ietekmēt sabiedrības ikdienas darbu.
13
7