Prezentēts pētījums "Pašvaldību uzņēmumu darbība preču un pakalpojumu tirgū un tās ietekmes uz konkurences vidi novērtējums", ko Konkurences padomes uzdevumā veica "Deloitte Latvia".

Pētījumā noskaidrots, ka 2012.gadā kopumā reģistrētas 417 kapitālsabiedrības, kuru dalībnieces ir pašvaldības. No tām – 310 kapitālsabiedrībās pašvaldība ir vienīgais dalībnieks, raksta LETA.

No 119 Latvijas pašvaldībām tikai trīs nav izveidojušas nevienu kapitālsabiedrību, 11 pašvaldībām ir viena kapitālsabiedrība, 67 pašvaldībām ir piecas kapitālsabiedrības, bet 28 pašvaldībām – līdz desmit kapitālsabiedrībām. Visvairāk kapitālsabiedrību ir Rīgas pilsētas pašvaldībai (32), tai seko Liepāja (22) un Jelgava (15).

Kopš 2009.gada pašvaldību kapitālsabiedrības dibinātas dažādās jomās – slimnīcu darbība, ūdenssaimniecība, nekustamā īpašuma pārvaldīšana, atkritumu savākšana, sporta objektu darbība, pasažieru sauszemes pārvadājumi u.c. Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama atzina, ka pašvaldību iesaiste šajās nozarēs ir saistīta ar valsts politiku konkrētā nozarē, kā arī ES līdzekļu apguvi.

Ābrama kā tradicionālās nozares, kurās iesaistās pašvaldības, nosauca ūdenssaimniecības pakalpojumus (121), tvaika piegādes un kondicionēšanas pakalpojumus (102), nekustamā īpašuma pārvaldīšanu (68), veselības pakalpojumu sniegšanu (61) un atkritumu savākšanu (39).

Kā netipiskākās jomas, kurās pašvaldības iesaistās, KP vadītāja minēja apbedīšanu un ar to saistītās darbības (Jūrmalā un Ogrē), spirta destilēšana (akcionāru saraksts nav publiski pieejams, Brocēnu novadā), restorānu pakalpojumi (Kuldīga, Jaunpils), televīzijas programmu izstrāde (Talsi, Valka, Jūrmala, Ogre), būvniecības projektu izstrāde un auto apkope (Ķekava), elektroenerģijas tirdzniecība (Ventspils), elektroenerģijas ražošana (Aglona, Ropaži un Grobiņa), žurnālu un periodisko izdevumu izdošana (Daugavpils, Ilūkste, Inčukalns, Garkalne) u.c.

Pētījumā secināts, ka 153 pašvaldību kapitālsabiedrības ir monopolstāvoklī, 64 kapitālsabiedrībām ir viens konkurents, 32 kapitālsabiedrībām – divi konkurenti, 163 kapitālsabiedrībām – līdz pieciem konkurentiem, bet 30 kapitālsabiedrībām – desmit un vairāk konkurentu.

Ābrama skaidroja, ka konkurenci reģionos lielā mērā ietekmē Publisko iepirkumu likums, kas nosaka, ka "iepirkumu var nerīkot, ja pakalpojumu sniegs kapitālsabiedrība, kas atrodas pasūtītāja kontrolē". Pēc KP vadītājas teiktā, tas ļauj pašvaldības uzņēmumam iegūt tiesības veikt pasūtījumu bez konkursa, tādējādi izslēdzot konkurenci, kā arī liedzot šajā reģionā ienākt jauniem tirgus spēlētājiem. Tāpat maksa par pakalpojumiem šajās pašvaldībās var pārsniegt maksu, kāda ir konkurences apstākļos, kur tiek rīkoti iepirkumi.

Ābrama rosina atcelt vai krasi ierobežot minēto normu Publisko iepirkumu likumā, jo tas mazinātu pašvaldību motivāciju iesaistīties uzņēmējdarbībā. Tāpat viņa norādīja, ka plānotajā publisko personu komercdarbības regulējumā netiek paredzēta kontrole, kas ierobežotu pašvaldību iesaistīšanos uzņēmējdarbībā.

KP aicina Ekonomikas ministriju un Vides un reģionālās attīstības ministriju rast risinājumus, kā ierobežot pašvaldību vēlmi iesaistīties uzņēmējdarbībā.

Jau ziņots, pērn saasinājušās diskusijas par pašvaldību uzņēmumu ietekmi uz konkurenci.

Tā, piemēram, pērn, pēc iedzīvotāju sniegtās informācijas, KP pārliecinājās, ka Saulkrastu dome dienu pēc tam, kad tā kļuva par SIA "Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija" (ZAAO) līdzīpašnieci, pieņēma lēmumu pārtraukt sadarbību ar līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem SIA "L&T" un SIA "Vides serviss" un konkrētos pienākumus uzticēja sev daļēji piederošajai ZAAO.

Tāpat vairākas amatpersonas un uzņēmēji neatbalstīja pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmuma "Rīgas ūdens" ieceri dibināt meitasuzņēmumu "Aqua Riga", kas ražos un tirgos pudelēs fasētu ūdeni. Arī KP atzina, ka "Aqua Riga", iesaistoties fasētā ūdens tirgū, uzņemtos valsts pārvaldei neraksturīgas funkcijas un konkurencē ar privāto biznesu nelietderīgi tērētu pašvaldības resursus.