"Pēc pagājušās nedēļas izpētes procesa un tikšanām Rīgā un Liepājā mēs ar nožēlu informējam jūs par mūsu pārstāvēto uzņēmumu izstāšanos no konkursa uz Liepājas tērauda ražošanas uzņēmuma aktīvu iegādi.

Vienmēr esam deklarējuši, ka priekšnoteikums mūsu dalībai konkursa procesā un aktīvu iegādē, ir rūpnīcas ekspluatācija pašreizējā vietā, drošā, sociāli un videi draudzīgā veidā. No tikšanās reizēs dzirdētā esam sapratuši, ka šobrīd nav tādu apstākļu, kas ļautu restartēt iekārtas.

Tāpēc mēs atsakāmies no jebkuras turpmākas izpētes un dalības izsolē.

Mēs pateicamies par palīdzību, ko mums sniedzāt visā mūsu uzticamības pārbaudes procesā, un novēlam jums visu to labāko jūsu turpmākajos centienos."

"Jā, Liepājas pašvaldība neredz iespēju atjaunot metalurģiju šajā teritorijā," komentējot garām palaistā investora "atvadu" vēstuli, portālam irliepaja.lv teica Jānis Rībens, SIA "FeLM"* valdes loceklis, kuram valsts uzticējusi pārdot to, kas palicis pāri no "Liepājas metalurga", proti, elektroloka tēraudkausēšanas iekārtu.

Portāls irliepaja.lv jau rakstīja, ka pašvaldība Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) iegādātajā īpašumā, kas, apvienots ar blakus esošajām teritorijām, nu aizņem 202 ha, iecerējusi veidot "zaļāko" industriālo parku Eiropā. Tieši šis arguments tiekot izmantots, lai "atšūtu" (tieši šādu terminu lietoja viens no cilvēkiem, kas pārzina situāciju) potenciālos investorus, kuru nodoms ir atjaunot tērauda ražošanu.

Saeimas deputāts, kādreizējais ministru prezidenta un ekonomikas ministra padomnieks ekonomikas jautājumos Gatis Eglītis (JKP), kurš palīdzējis organizēt vairāku investoru vizītes Liepājā un sarunas ar pašvaldību, portālam irliepaja.lv atzina: "Varu apstiprināt, ka viens no investoriem bija ļoti nopietns un respektabls, augsta līmeņa starptautisks uzņēmums, un viņi bija ļoti ieinteresēti krāsns izsolē – vai citādi šajā "Covid-19" laikā tik liela komanda būtu ieradusies Liepājā?"

Pēc Eglīša teiktā, tēraudkausēšanas iekārtās ieinteresēti bijuši vismaz divi investori – kāds Turcijas uzņēmums, "kurš varbūt nebija tik labs", un "labais" investors (tieši šī investora vēstules fragments citēts raksta sākumā) – uzņēmums, aiz kura stāv divi starptautiski pazīstami tērauda ražošanas un pārdošanas milži: vācu "Max Aicher GmbH&Co.KG", tērauda ražotājs, kurš darbojas 18 valstīs, un "Steelinvest Group", vadoša multinacionāla tērauda tirdzniecības kompānija, bāzēta Apvienotajā Karalistē un Beļģijā, bet

ar 21 pārstāvniecību Ķīnā, Indijā, Tālajos Austrumos, Dienvidamerikā, ASV, Āfrikā, NVS un Eiropā, un ar 800 miljonus dolāru lielu ikgadējo apgrozījumu.

No šī, nu jau pazaudētā investora, sagatavotā piedāvājuma materiāliem redzams, ka uzņēmuma mērķis Liepājā būtu bijis "ražot augstas kvalitātes tēraudu eksportam". Pirmajā gadā investors būtu gatavs saražot 150 000 t sagatavju, audzējot apjomus turpmāk. Prezentācijā uzsvērts, ka "mēs uztveram ilgtspējību nopietni", ka uzņēmums gatavs piedalīties sociālos projektos, apmācīt darbiniekus, ka pieeja ražošanai ir "ekoloģiski draudzīga, piemērojot jaunākos vides standartus, strikti atbilstošus ES regulām" . Uzskaitītas tehnoloģijas, kādas tiks izmantotas tērauda ražošanā, lai neitralizētu putekļus un smakas.

"Pēc vizītes viņi atsūtīja vēstuli, ka neturpinās dalību izsolē, jo neredz interesi no pašvaldības puses," stāsta Eglītis, piebilstot: "Mums bija vēlme palīdzēt piesaistīt investoru, bet izskatās, ka šāda veida industriju Liepājai nevajag. Kaut gan tās būtu 200 – 300 darba vietas (šobrīd lielākais darba devējs SEZ nopirktajā "Metalurga" teritorijā SIA "Caljan" nodarbina ap 170 cilvēku – irliepaja.lv), būtu darbs ostas kompānijām. Taču nevaram piespiest pašvaldību būt draudzīgiem!"

Vicemērs Uldis Sesks teicis, ka viņam ir cits investors, ar augstākas pievienotās vērtības produkciju. Un, ka pilsētas vadības uzstādījums ir, radīt līdz 3000 jaunu darbavietu videi draudzīgākos uzņēmumos.

Gatis Eglītis: "Mans viedoklis ir, ka bija jāmēģina vienoties par kompromisu – ja pašvaldībai ir bažas par vidi, ja tā grib jaunākās, modernākās tehnoloģijas, kādas ir Vācijā, visu iespējams atrunāt līgumā.

Zinot, kāda mēroga investors tas ir, vajadzēja gudrāk vest sarunas.

Bieži tādi pasaulē pazīstami spēlētāji, kas grib investēt Latvijā, nav."


Metalurga pārdošanas tenderis turpinās
Pašlaik AS "Publisko aktīvu pārvaldītāja "Possessor"" (iepriekš Privatizācijas aģentūra) mājaslapā lasāms sludinājums: "Iespēja iegādāties metalurģijas ražotnes aktīvus Liepājā. Piekļuvi detalizētam sarakstam varat saņemt, nosūtot e-pastu felm@felm.lv vai zvanot uz tālr. 67 021 365".

Vecā martena ceha skursteņi, kuriem līdzās atrodas arī superdārgi pirktā un lēti pārdodamā elektroloka krāsns. Foto: irliepaja.lv

Jānis Rībens portālam irliepaja.lv atklāja, ka konkurss (tenderis) turpināsies līdz maijam. Šāda pārdošanas forma izvēlēta pēc tam, kad vairākās izsolēs tā arī neizdevās iztirgot par valsts galvoto kredītu pirkto elektrokrāsni.

Vaicāts, kādas ir izredzes, ka šoreiz izdosies krāsni pārdot, Rībens sacīja: "Interese ir, bet vairāk nekomentēšu".

Domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis portālam irliepaja.lv apstiprināja, ka "februāra vidū Liepājas pilsētas dome un Liepājas SEZ tikās ar investoriem no "FinMet srl", "Max Aicher GmbH & Co. KG" un "Steelinvest Group", lai kopīgi pārrunātu iespējamo pušu sadarbību".

Vilnītis: "Investori prezentēja savas uzņēmējdarbības pamata vīziju un biznesa idejas, kurās ietilpa daļa metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" vecās rūpnīcas atjaunošana, modernizācija un attīstība. Realizējot uzņēmējdarbību Liepājā, tiktu ievesti metāllūžņi, kurus šeit šķirotu un pārvērstu par produkta sagatavi, kas tālāk tiktu transportēta uz Kanādu.

2018. gadā Liepājas pašvaldība kopā ar Liepājas SEZ, Ekonomikas ministriju, LIAA un SIA "FeLM" ir noslēgusi nodomu protokolu par "Liepājas metalurga" teritorijas un jauna industriālā parka attīstību. Protokols paredz šajā teritorijā izveidot modernu un uz "zaļām" tehnoloģijām balstītu uzņēmējdarbību, kā rezultātā šeit tiks ražoti produkti vai sniegti pakalpojumi, kas nevis piesārņo dabu, bet ir draudzīgi videi un veido augstu pievienoto vērtību uzņēmējdarbībai kopumā.  

Sarunā ar investoriem Liepājas pilsētas pašvaldība un Liepājas SEZ informēja arī par šīs teritorijas vēsturisko piesārņojumu un faktu – lai atjaunotu metalurģisko ražošanu, ir nepieciešams veikt pilnu ietekmes uz vidi novērtējumu un iegūt piesārņojošās darbības A kategorijas atļauju. Kā zināms, tad šis process var ilgt gadu vai ilgāk. Šis ir būtisks fakts gan pašvaldībai, gan SEZ un arī investoriem. Pilsētai ir svarīgi, lai tiktu sakārtota degradētā teritorija, likvidēts piesārņojums, bet investoram ir svarīgi saprast, kādos termiņos ir iespējams to izdarīt un vai šādi darbi un ar tiem saistītās izmaksas ietilpts uzņēmēja plānos.

Investoriem uzsvērām, ka iepriekš minētais un parakstītais nodomu protokols, kā arī pilsētas attīstības vīzija paredz Liepājā veidot videi draudzīgu, augstu pievienoto vērtību nesošu uzņēmējdarbību, kas iekļaujas gan industriālā parkā mērķī, gan veido jaunas, augsti kvalificētas darba vietas.

Šobrīd mums nav zināms, vai investori ir atteikušies no savas ieceres attīstīt biznesa ideju "Liepājas metalurgs" teritorijā."

Uldis Sesks, Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs, atbildot uz portāla irliepaja.lv jautājumu "Kāpēc SEZ valde un pašvaldība noraidīja investoru, kas pārstāvēja starptautiskos koncernus "Max Aicher GmbH&Co.KG" un "Steelinvest Group"?" sacīja:

"Es pats personīgi neesmu ticies ar koncerna "Max Aicher GmbH&Co.KG" un "Steelinvest Group" pārstāvjiem, bet Liepājas SEZ pārvalde ir piedalījusies vairākās sarunās ar potenciālajiem investoriem. Pārvaldes speciālistu viedoklis par dzirdēto piedāvājumu bija atturīgs un galvenokārt tādēļ, ka Liepājai jau ir ļoti sāpīga pieredze ar centieniem atjaunot metalurģisko darbību. Tas ir mēģināts, bet nesekmīgi, un ar šo pieredzi mēs diemžēl nevaram nerēķināties. Lai atjaunotu ražošanu, īpaši sarežģīta tēma ir ekoloģija un ietekmes uz vidi novērtējums, kas pēc Latvijas likumdošanas procedūrām prasītu vismaz pusotru gadu, kuru laikā nekāda darbība nedrīkst notikt. Turklāt jārēķinās, ka teritorija ir vēsturiski ar augstu piesārņojuma līmeni un nepieciešamas milzīgas investīcijas, kuras būtu piesaistāmas no Eiropas Savienības fondiem, taču ES nekādā veidā neatbalsta melnās metalurģijas nozari. Līdz ar to liela daļa no šīs 120 ha teritorijas paliktu ar augstu piesārņojumu un neļautu to attīstīt kā zaļāko industriālo parku.

Atgādināšu, ka jau 2018. gadā Liepājas pašvaldība, SEZ pārvalde, Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un SIA "FeLM", kam joprojām kā valsts puses pārstāvei pieder aktīvi metalurga teritorijā, parakstīja nodomu protokolu, kurā skaidri iezīmēja, kādu industriālā parka attīstību redzam mēs un Latvijas valdība "Liepājas metalurga" vietā. Mūsdienīgu, ekoloģisku, ar augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbību, vairākiem tūkstošiem augsti kvalificētām un labi apmaksātām darbavietām.

Mums tam jau ir tam labi piemēri, jo Kapsēdes ielas biznesa parks parādīja, ka tas ir veiksmīgs attīstības modelis – tur strādā 18 dažādi ražošanas uzņēmumi un turpina paplašināšanos, apgūst jaunas teritorijas.

Runājot par bijušā "Liepājas metalurga" teritoriju, SEZ pārvalde sadarbībā ar pašvaldību šobrīd turpina darbu pie teritorijas lokālplānojuma izstrādes".

* "Possessor" dibinātās meitas sabiedrības SIA "FeLM" vienīgais darbības mērķis ir prasījuma pret AS "KVV Liepājas metalurgs" pārvaldīšana. Cesijas līgums paredz, ka SIA "FeLM" pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, pārvaldot prasījuma tiesības pret AS "KVV Liepājas metalurgs".

SIA "FeLM" vadību kopš tās dibināšanas nodrošina valdes loceklis Jānis Rībens.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016. gada septembrī.