Liepājas kaimiņpilsētā biznesa inkubators pastāv jau septiņus gadus, Liepājā – četrus. Kā strādā ventspilnieki, kas notiks, ja Eiropa nolems pārtraukt biznesa inkubatoru finansēšanu?

Noskaidrot šos jautājumus portāls devās uz Ventspili.

Biznesa inkubators Ventspilī tika izveidots 2006.gadā. Šajā gadā septiņi smagsvari – augstskola, Brīvostas pārvalde, Latvijas mašīnbūves asociācija un Latvijas elektrorūpniecības asociācija, "Siemens Latvija", nīderlandieši ar pieredzi tehnoloģisko parku izveidē "Zernike Group" un nekustamo īpašumu pārvaldītājs "Industriālās investīcijas" – izveidoja Ventspils augsto tehnoloģiju parku (VATP) ar Biznesa inkubatoru un Tehnoloģiju parku. Pirms pāris gadiem šīm divām struktūrām pievienojās arī Ideju studija – kā atbalsts ideju autoriem, iesācējiem un  arī jau "padzīvojušiem" uzņēmējiem.

"Ideālā variantā uzņēmumi pie mums sāk Ideju studijā, tad pāris gadus painkubējas un nonāk Tehnoloģiju parkā, kur ir ražošanas telpas un cilvēki, kas palīdz piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus," skaidro VATP Biznesa inkubatora vadītājs un Kurzemes Biznesa inkubatora valdes priekšsēdētājs Salvis Roga.

Tas, protams, ir ideālais ceļš, taču ne visi tiek līdz uzņēmumam, ir idejas, kas tālāk par Ideju studiju tā arī netiek, atzīst Roga.

Biznesa inkubators Liepājā radās vēlāk, un tas ir saistīts ar Eiropas Savienības finansētu programmu, kas tika realizēta visā Latvijā, sadalot to  pa reģioniem.

"Mums tika "pielaulāti" Talsi, un kopš 2009.gada tur atrodas Ventspils inkubatora filiāle. Piedāvājām savu trīs gadus aprobēto praksi arī Dienvidkurzemei – Liepājai, Saldum un Kuldīgai. Diskusijas bija garas, bet pusgada laikā tomēr varējām reģistrēt SIA "Kurzemes Biznesa inkubators", kurā 30% pieder Ventspils augsto tehnoloģiju parkam, 30% – Liepājas universitātei un 40% proporcionāli sadalīti starp pieciem Liepājas komersantiem – Tirdzniecības un rūpniecības kameru, AS "Liepājas papīrs", Jura Burņevska, kā arī Oļega Polovjanova uzņēmumiem.

Manuprāt, šis ir ļoti veiksmīgs īpašnieku komplekts, un drīz jau beigsies ceturtais gads, kopš šādā veidā strādājam."

Iesaistās arī pašvaldības
Roga: "Ja cilvēks atnāk uz inkubatoru ar biznesa ideju, par kuru pats nav drošs, viņš nevar nevienu pārliecināt. Inkubatoram tas neder. Ko darīt? Sūtīt mājās, lai pie virtuves galda pilnveido savu ideju, vai arī mēģināt palīdzēt? Sapratām, ka palīdzību vajag."

Skaidrība – "vai nu ir, vai nav" – esot jau pāris mēnešu laikā.

Kādu laiku palīdzība balstījusies uz labdarības principiem, taču tad izdevies pārliecināt Ventspils pašvaldību, ka ir vērts līdzfinansēt Ideju studijas darbību, jo gada laikā Ventspilī šādā veidā tiek izlolots ap divdesmit uzņēmumu, kas nozīmē zināmu skaitu jaunu darbavietu.

"Un tas ir tas, kas pašvaldību interesē."

Arī Kuldīgas pašvaldība piekritusi šādai sadarbībai, un pavisam drīz tikšot parakstīts līgums par finansējumu KBI.

Ar Liepājas pašvaldību oficiāli vēl neesot runāts un palīdzība tai nav lūgta, saka Roga. Taču KBI to noteikti darīšot.

Roga nenoliedz, ka līdz šim tas, iespējams, nav noticis sava veida "politiskās barjeras" dēļ. Proti, KBI īpašnieku vidū ir Liepājā pašreiz valdošā spēka – Liepājas partijas – opozicionāri Vilnītis un Kronbergs.

Arī ar Ventspils pašvaldību nav bijis viegli vienoties, taču iemesls ir cits – gandrīz pusgads pagājis, saskaņojot likumisko ietvaru, kā pašvaldība drīkst līdzfinansēt Ideju studiju.

Patlaban Ventspils dome algo vienu pastāvīgo konsultantu jeb Ideju studijas vadītāju – Mārtiņu Veldi, apmaksā dažādus mārketinga pasākumus, kā arī ik gadu atjauno divas tehnikas vienības (datorus). Gadā tie varētu būt līdz 20 000 latu.

Kāpēc Ideju studija ir labāka par dažādiem pašvaldību, banku un citu institūciju konkursiem, kuros arī tiek atbalstītas biznesa idejas? Tāpēc, saka Roga, ka šis atbalsts ir epizodisks – vienu gadu ir, citu – nav. Trūkst pastāvības un pēctecības, ko var nodrošināt inkubators.

Mentors palīdz labāk nekā Google
Par Ideju studijas vai Biznesa skolas lietderību Roga nešaubās.

"Svarīgi, ka ir cilvēks – konsultants, kurš uzklausa, ar kuru kopā tiek izstrādāta biznesa ideja, kurš iesaka, pie kura mentora ar šo ideju tālāk doties."

Ventspils gadījumā ir vairāk nekā ducis šādu mentoru jeb padomdevēju – pieredzējuši uzņēmēji, kas pārstāv dažādas nozares un vai nu darbojas Kurzemē, vai ir lojāli Kurzemei.

"Parunāties ar viņiem stundu ir vērtīgāk, nekā pašam meklēt padomu guglē."

Vai autori var būt droši par savām idejām? Risks pastāv, atzīst Roga, kuram šo pašu jautājumu tikko uzdevis Radio SWH.

"Kā likt uzticēties, ka ideju "neaizņemsies" vai nenokopēs? Ja autors to grib, piedāvājam parakstīt konfidencialitātes līgumu. Taču manā pieredzē nav neviena gadījumā, kad būtu ļaunprātīgi izmantota uzticēšanās.

Skaidrs arī, ja pārāk minstināsies, gan jau vēl desmit cilvēki par kaut ko līdzīgu domā tepat Latvijā, nerunājot par pasauli. Ja nevilcināsies, būsi soli priekšā.

Nē, neticu ideju zagšanai..."

Piedāvā arī biznesa eņģeļus
Bez mentoru tīkla inkubators var piedāvāt arī tā sauktos biznesa eņģeļus. Šie cilvēki, atšķirībā no konsultantiem, inkubatora mājāslapā gan nav redzami, jo publicitāti nevēlas.

"Esam atraduši šādus cilvēkus, kuri savā biznesā jau zināmu naudu ir nopelnījuši, un ir gatavi ieguldīt kaut kādās jauna tipa idejās. Tie ir ļoti vērtīgi cilvēki, jo viņiem gan "ņuhs, čujs un poņa**)", gan līdzekļi."

Šobrīd VATP biznesa inkubatora rīcībā tādu ir divpadsmit, bet inkubators ir ieintersēts viņu loku paplašināt, ko arī tuvākajā laikā darīs, saka Roga.

Ar šiem cilvēkiem kaut kādā mērā tiek veidots arī kopīgs bizness, jo viņi ir gatavi ieguldīt naudu, stāsta Roga.

Ventspilī nupat veiksmīgi realizēts viens šāds projekts – uzņēmums "Park IT".

"Sākotnēji tas ražoja metālizstrādājumus – barjeras autostāvvietām, tagad jau izgatavo metālapstrādes darbgaldus. Lai attīstītu ražošanu, bija vajadzīgi simts tūkstoši, ko viņi dabūja tieši pateicoties savam biznesa eņģelim."

Finansējums biznesa uzsākšanai ir būtisks, un, ja pašam nav tādu iespēju, ja Hipotēku banka atsaka, tad ir tikai viena iespēja – privāts investors, atzīst Roga.

"Savest cilvēkus kopā, tā ir mūsu funkcija," skaidro Roga.

Cik labs ir inkubators?
VATP biznesa inkubators ir pacenties apkopot visu desmit Latvijas biznesa inkubatoru līdzšinējos rezultātus, un tie ir labi, saka Roga.

Finansējums, ko katrs biznesa inkubators un tā filiāles saņem no Eiropas Komisijas programmas un kas tālāk tiek sadalīti komersantiem, ir apmēram 300 000 latu gadā.

Reizi trīs mēnešos inkubatori sniedz atskaiti naudas devējiem par uzņēmumu darbinieku skaitu un apgrozījumu, bet reizi gadā – par nomaksāto nodokļu apjomu.

"Nodokļi ir tas cipars, kas mani interesē visvairāk, jo tas parādā, cik labs ir inkubators, ko no tā gūst valsts un pašvaldība.

Kopš 2009.gada vidus, kad sāka darboties EK programma, līdz 2013.gada jūnijam nodokļos nomaksātā summa ir 8,5 miljoni latu(turklāt tai ir tendence augt) – aptuveni tikpat daudz, cik šajā laikā saņemts no EK programmas.

Tas nozīmē, ka šis ir netiešs bizness gan valstij, gan pašvaldībai, jo caur nodokļiem tās ir saņēmušas uzņēmējiem piešķirto EK naudu. Tie ir fakti, ko nevar apgāzt."

Ventspilī – sistēma, Liepājā – gadījumi
Skaitļi rāda, ka īpaši izceļas Ventspils, kas nodokļos samaksā divreiz vairāk, nekā saņem grantu veidā.

Roga to skaidro ar "īpašo situāciju".

"Ventspilī ir ļoti cieša sadarbība starp visām biznesa atbalsta organizācijām – pašvaldību, Ventspils augstskolu, Augsto tehnoloģiju parku un Brīvostu.

Katrs uzņēmums – lielāks vai mazāks, kurš ticis pārliecināts uzsākt savu darbību Ventspilī, momentā tiek aprūpēts un informēts par visām iespējām – pievadceļiem, infrastruktūru (pašvaldība), nodokļu atlaidēm (brīvosta), pakalpojumu apmaksu (biznesa inkubators).

Savukārt Ventspilī visi ir informēti par šī uzņēmuma vajadzībām, un cieši sastrādājas, lai uzņēmums saņemtu nepieciešamo atbalstu."

Ventspilī tā ir sistēma, uzņēmējs burtiski tiek nēsāts uz rokām, saka Roga, Liepājā – diemžēl tikai atsevišķi gadījumi, kā biznesa inkubatora statusu ieguvušais "Cotton Club".

Beigsies vai nebeigsies?
EK programmas finansējums biznesa inkubatoriem beigsies 2014.gada jūlijā – augustā. Kas notiks pēc tam?

"Jo dienas, jo arvien biežāk sastopos ar šo jautājumu," atzīst Roga.  

"Es personīgi esmu pārliecināts, ka biznesa inkubatori ir labākais un efektīvākais atbalsta instruments mazā biznesa attīstībai Latvijā. Tāpēc nekādam galam mēs negatavojamies.

Tieši otrādi – ar Tirdzniecības un rūpniecības kameras starpniecību jau trešo mēnesi intensīvi risinām sarunas ar Ekonomikas ministriju, ir sagatavots koncepts, kādai vajadzētu būt atbalsta programmai, lai tā kļūtu vēl efektīvāka."

Ministrija gan ir pateikusi, ka šobrīd biznesa inkubācijai naudas nav – tā iemesla dēļ, ka kādam labpatikās tādu jēdzienu kā biznesa inkubators izmest no Nacionālā attīstības plāna, saka Roga. Taču inkubatroriem esot izdevies pārliecināt gan finanšu ministru, gan ekonomikas ministru, ka šis instruments ir jāatstāj, un finansējums tiekot meklēts.

"Es ticu, ka tas tiks atrasts. Mēs gaidām skaidru atbildi – jā, no šīs programmas mēs finansējam."

Protams, saka Roga, ir vēl divi varianti – pašvaldības vai valsts budžets. Tie ir plāni "B" un "C".

"Emocionāli visas piecas Kurzemes pašvaldības ir "par". Tiklīdz runa ir par naudu, tā... Skaidrs, ka neviena no pašvaldībām nav gatava finansēt 300 000 latu gadā, turklāt, ja daļa naudas pēc tam aiziet valsts kabatā..."

Pašvaldības varētu palīdzēt netiešā veidā – ar telpām, ar mārketinga atbalsta pasākumiem.

Ir vēl arī otrs jautājums, saka Roga, – cik ātri nauda tiks atrasta? No tā atkarīgs, vai biznesa inkubatori varēs turpināt darbu vai tomēr būs kaut kāda pauze.

Tomēr Ventspils un Kurzemes inkubatoru vadītājs ir drošs: ja arī nākamā gada otrā pusē subsīdiju nebūs, inkubatoru vide saglabāsies, un "kā ar nazi nogriezts nekas netiks".

Gan KBI, gan Ventspils parks strādā arī ar citiem projektiem, ne tikai ar šo atbalsta programmu iesācējiem biznesā, taču ministrijai ir jāapzinās, saka Roga,  – ja nebūs atbalsta, cietīs ne jau operators, cietīs komersants.

*) – kurp ej (latīņu)
**) – oža, intuīcija un saprašana (kr.val.)